Signālvēzis (foto Davids Perezs – CC BY 3.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=7628718)
Invazivs.lv tīmekļvietnē var lasīt, ka Amerikas signālvēzis ir vidēja lieluma (ap 13 cm garumā) zilgani vai sarkanīgi brūns vēzis (pieauguši tēviņi lielāki par mātītēm var sasniegt ap 16 cm lielumu un pieaugušas mātītes ap 12 cm). Ķermenis gluds, bez dzeloņiem ar masīvām un strupām spīlēm. Ļoti raksturīga pazīme – savienojuma pamatnē starp spīles pirkstiem ir gaišs plankums, kas redzams kā jauniem, tā pieaugušiem īpatņiem. Mazuļus var sajaukt ar platspīļu upesvēža mazuļiem. Latvijā sākotnēji tie tika ievesti z/a Brasla, bet no tās ielaisti Primma ezerā Salacas upes baseinā. Vēlāk vietējie iedzīvotāji sugu izplatījuši nesankcionēti. Izplatīšanās notiek galvenokārt divos veidos – nesankcionēta pārvadāšana, apzināta introdukcija un sugas izplatīšanās pa upju – kanālu tīklu.
Kādēļ tas kaitē vietējām sugām?
Signālvēzis sastopams gan upju straujtecēs, gan lēni tekošos posmos, arī ezeros. Viena no trim invazīvākajām vēžu sugām Eiropā. Ieņem to pašu ekoloģisko nišu, ko vietējais platspīļu vēzis un to izkonkurē. Visēdājs - augēdājs, plēsējs, nozīmīgs detritofāgs (barojas ar oganiskajām atliekām). Ietekmē bentisko organismu (ūdens organismu kopums, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu) sabiedrību ūdenstilpēs. Būtiski ietekmē platspīļu vēža populācijas, jo pārnēsā vēžu mēra izraisītāju. Amerikas vēžu sugas spēj koeksistēt ar vēžu mēra izraisītāju, kamēr vietējām vēžu sugām nav rezistences un tie iet bojā. Latvijā Primma ezerā, kur tika ielaists signālvēzis, vietējā platspīļu vēža populācija ir izzudusi.
Kā ar to cīnīties?
Manuālās/mehāniskās metodes:
– Ķeršana ar vēžošanas krītiņu – krītiņa vidū piestiprina pievilinātājvielu (svaigu vai pūdētu gaļu vai zivi), bet pašu krītiņu iesien striķī, ko piestiprina kātam. Krītiņu ievieto invadētajā ūdenstilpē un regulāri (1-2 reizes stundā) pārbauda, izceļot no ūdens un nolasot vēžus, kas tajā iekļuvuši baroties. Vēžus pēc nolasīšanas iznīcina, ja tie pārsniedz izmēra limitu, ja nepārsniedz – atlaiž atpakaļ ūdenstilpē. Atļautā krītiņa konstrukcijas shēma, marķēšanu un atļautais krītiņu skaits noteikts Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr.800 Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi. Vēži ir aktīvi naktī, līdz ar to arī metode ir visefektīvāk pielietojama naktī.
– Ķeršana ar rokām – metode izmatojama, staigājot pa ūdenstilpi tās seklākajās daļās un uzlasot redzamos vēžus. Lai metodes pielietošanu atvieglotu, var izvietot (pie ūdenstilpes grunts piestiprināt) pievilinātājvielu (gaļu, zivi), tādējādi pievilinot vēžus konkrētai vietai. Ieraudzītos vēžus ķer ar roku un, ja tie pārsniedz izmēra limitu = iznīcina, ja nepārsniedz = atlaiž. Ir aizliegts ķert vēžus alās vai izdzenot tos no alām vai slēptuvēm. Vēži ir aktīvi naktī, līdz ar to šī metode ir visefektīvāk pielietojama naktī.
– Ūdenstilpes nolaišana – metode izmantojama tikai mazās, izolētās un mākslīgas izcelsmes ūdenstilpēs, tās pilnībā nolaižot vai samazinot ūdens daudzumu tajās līdz līmenim, kas atļauj veikt vēžu ķeršanu. Ja ūdenstilpe tiek nolaista, un netiek veikta vēžu salasīšana/ķeršana, ūdenstilpe jāsaglabā bez ūdens pietiekami ilgu laiku, lai vēži aizietu bojā. Tāpat ir jānodrošina, ka tie nevar sasniegt citu neietekmētu ūdenstilpi.
– Barjeru izvietošana – ar to palīdzību var ierobežot vēžu izplatību uz līdz šim neinvadētajām ūdenstilpes daļām. Barjeru veido no materiāla un izvieto tā, ka vēži nevar ne tai cauri, ne gar/ap/pār to izkļūt, bet vienlaikus tiek nodrošināta ūdens plūsma caur to. Pēc barjeras izvietošanas veic vēžu ķeršanu. Vienlaikus barjera var apturēt citu organismu pārvietošanos ūdenstilpē, tādējādi pastāv risks izjaukt dabiskos procesus ūdenstilpē. Tāpat efektīvas barjeras izvietošanai var nākties mainīt vai ietekmēt ūdenstilpes gultni, kas rada papildus traucējumu ūdenstilpei un tajā sastopamajām sugām. Līdz ar to dabiskās ūdenstilpēs metode nav pielietojama bez papildus izpētes un saskaņojumiem.
2. Bioloģiskās metodes
– Plēsīgo zivju ielaišana – vēžu skaitu var ierobežot, ielaižot plēsīgās zivis, taču to pārmērīga skaita ielaišana var izmainīt ūdenstilpes sugu sastāvu un ūdenstilpes stāvokli nodrošinošos procesus.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
