Šobrīd Latvijas teritorijā notiek cīņa ar vīrusiem un to dažādām mutācijām ne tikai cilvēku vidū. Ļoti bīstami vīrusi uzplaiksnī arī savvaļas un mājas dzīvnieku populācijās. Atrastos tikai retais, kurš neko nav dzirdējis par šo briesmīgo vīrusu, kura nosaukums vien uz ādas liek sacelties spalvai. Āfrikas cūku mēris (ĀCM) jau kādu laiku turpina karagājienu Latvijas teritorijā. Aizvien tiek atklāti jauni ĀCM gadījumi vietās, kur agrāk netika novērota saslimšana, tas pārņem visu Latvijas teritoriju. Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā visiem pieejama jaunākā informācija par to, kā šī sērga turpina izplatīties.
Eiropas Pārtikas drošības organizācija (EFSA) skaidro, ka ĀCM ir slimība, kas skar mājas cūkas un mežacūkas. Lai gan slimība nekaitē cilvēkiem, tā var būt nāvējoša cūkām un izraisa smagas sociālās un ekonomiskās sekas skartajās valstīs. Pēdējos gados tas ir izplatījies visā Eiropā. Tā kā pašlaik nav zāļu vai vakcīnas, ir svarīgi novērst uzliesmojumus, pareizi rīkojoties gan iedzīvotājiem, gan tūristiem, gan lauksaimniekiem un medniekiem. Uzliesmojuma teritorijās kūtīs turētu mājas cūku, kā arī mežacūku masveida izkaušana pašlaik ir vienīgais efektīvais veids, kā novērst izplatību blakus esošajos reģionos un valstīs. Tāpēc savlaicīga atklāšana, novēršana un ziņošana ir izšķiroša, lai šo epidēmiju kontrolētu.
Lai gan ir ļoti daudz slimību, infekciju, parazītu, anomāliju, šobrīd aktuālā situācija tieši ar ĀCM lika aizdomāties par šī raksta tēmu. Lai būtu lielāka izpratne par notiekošo Latvijā un spētu dot kaut niecīgu ieguldījumu apstākļu uzlabošanā, nolēmu izglītoties un iegūt apmācītas personas statusu, apgūstot kursu Savvaļas dzīvnieku slimības, medījumu gaļas higiēna un pārtikas drošība. Apmācību procesā satiku daudz mednieku ar dažādām pieredzēm un stāstiem, kā arī guvu vērtīgu informāciju visam mūžam no zinošiem sava aroda profesionāļiem un pasniedzējiem. Saprotot situācijas nopietnību, vēlos mudināt ikvienu iegūt jaunas zināšanas un izglītot sevi, lai kopīgiem spēkiem pretotos slimībām un pasargātu savus mežus, saimniecības, kā arī paši sevi un savus tuvākos.
Teiciens, ka šodien jau par baltu velti neviens neko nedod, tomēr gluži patiess nav. Lai to pierādītu, uz sarunu par vispārīgo savvaļas dzīvnieku veselības stāvokli un iespējām mācīties par baltu velti Latvijā aicināju Latvijas Lauku izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojuma centra (MKPC) Dienvidkurzemes nodaļas Grobiņas nodaļas mežsaimniecības konsultanti Agritu Šēnbergu. Ceru, ka šī saruna motivēs tevi, lasītāj, pilnveidoties, lai tu aizdomātos par to, cik vērtīgs mūsdienās ir zinošs mednieks. Šī saruna būs arī par to, kā tu vari palīdzēt kopējai ainai izskatīties labākai, ja būsi gatavs izaicinājumiem un jaunām zināšanām.
Mazliet iepazīstiniet ar sevi! Kādi ir jūsu galvenie pienākumi?
A. Šēnberga: Šajā nozarē klātienē strādāju nesen, tikai trešo gadu, kaut arī esmu beigusi LU Jelgavā un esmu ieguvusi meža inženiera kvalifikāciju. Mežs un medības vienmēr manā dzīvē ir gājuši līdzās, jo arī ģimenē esam vairāki mežsaimnieki jau daudzus gadu desmitus. MKPC atbalsta meža īpašniekus ar padomu ikdienas meža apsaimniekošanā, Eiropas Savienības atbalsta projektu piesaistē, kā arī rūpējas par meža īpašnieku un mednieku zināšanu papildināšanu un skolēnu izglītošanu par mežu, māca meža īpašniekus, organizē seminārus un apmācības meža īpašniekiem un medniekiem, izglīto skolēnus, ģimenes un citus interesentus par mežu, palīdz Eiropas Savienības fondu piesaistē, konsultē ES atbalsta projektu jautājumos, izstrādā projekta pieteikumus, sagatavo projekta atskaites, sniedz meža apsaimniekošanas pakalpojumus.
Kā nonācāt līdz iespējai organizēt kursus medniekiem?
Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi apakšpasākuma Profesionālā izglītība un prasmju apguves pasākumi ietvaros organizējam apmācības meža īpašniekiem, meža nozarē nodarbinātajiem un medniekiem. Organizēt apmācību kursus medniekiem ir viena no mūsu piedāvātajām apmācību programmām.
Kas ir šī projekta atbalstītāji? Kāds mērķis ir šiem kursiem?
Mācības tiek organizētas sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), piesaistot vieslektorus no LLU Meža fakultātes, Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī mežzinātniekus un citu institūciju speciālistus. Projektu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests. Ikviens interesents gan teorētiskajās, gan praktiskajās nodarbībās var uzzināt par medījamo dzīvnieku slimībām, to pazīmēm un atpazīšanu, kā arī par draudiem, ko viena vai cita infekcija var radīt cilvēka, medību suņa vai citu dzīvnieku veselībai, turklāt kursu noslēgumā dalībnieki saņems apmācītas personas apliecinājumu.
Ko man kā medniekam un manam medību kolektīvam dod iegūtais apliecinājums?
Pēc šo kursu veiksmīga nobeiguma jūs kā mednieks esat palielinājis kompetenci jautājumos par savvaļas dzīvnieku infekcijas slimībām un parazitoloģijā, medījamo dzīvnieku gaļas aprites un pārtikas higiēnas jautājumos. Ir svarīgi saprast un atpazīt draudus attiecībā uz medījamo dzīvnieku pārtikā lietojamo produkciju. Svarīgi ir izvērtēt nomedītā dzīvnieka veselību un saprast, kā tā var ietekmēt mūsu dzīves kvalitāti arī nākotnē. Ir svarīgi apzināties, ko mēs pasniedzam sev, savai ģimenei, saviem tuvākajiem maltītē, lai visi būtu droši, kā arī apzināties, kādu produkciju mēs realizējam tālākai pārstrādei. Ir jābūt drošiem un jau saknē jāatpazīst draudi.
Cik liela interese ir no mednieku puses, cik bieži sanāk organizēt kursus?
Šis apmācību kurss izpelnījies ļoti lielu ieinteresētību no mednieku puses, it sevišķi jaunajiem medniekiem šeit ir daudz noderīgas informācijas par pārtikas higiēnu, medījuma paraugu iesniegšanu pārbaudei, pareizu paraugu noņemšanu, un gala rezultātā var uzzināt, kā pareizi apieties ar medījumu. Ir jāapzina mednieku kolektīvi, gan jāuzrunā personiski, gan jāpārliecina par šo kursu nepieciešamību, un, līdzko ir nokomplektēta grupiņa, organizējam apmācības. Vidēji tās ir desmit grupas gadā visā Latvijā, ko apmāca MKPC. Šos kursus apmeklē visi jūsu iepriekš minētie interesenti, kā arī ir individuāli ieinteresētie šo mācību apgūšanā. Šis ir kurss jebkura vecuma medniekam. Dalībnieku vecuma amplitūda ir no tikko medību tiesību ieguvuša jaunieša līdz pat sirmgalvim, un katrs ik reizi saklausa jaunas vai arī atkārto nereti aizmirstas un vienkāršas, bet visnotaļ svarīgas lietas.
Kāds ir apmācību process, uz ko gatavoties medniekam?
Apmācību procesam vispirms ir nepieciešama tā labā griba apgūt ko jaunu, piedalīties diskusijās ar savu pieredzi vai arī, ja pieredzes vēl nav, iegūt šo pieredzi, apmainoties viedokļiem un iesaistoties diskusijās apmācību norises procesā. Apmācībās ir divi bloki – pirmais un otrais līmenis. Apmācības sastāv no teorētiskās daļas un praktiskas ievirzes apmācībām. Pirmajā līmenī apgūst teorētiskās zināšanas par medību normatīvajiem aktiem, medījamiem dzīvniekiem. Ir informācija par medījamo dzīvnieku normālu anatomiju, fizioloģiju un uzvedību, kā arī par medījamo dzīvnieku neparastu uzvedību un patoloģiskām izmaiņām slimību, vides piesārņojuma un citu faktoru dēļ. Stāstām par savvaļas dzīvnieku infekcijas un parazitārām slimībām, kā arī medījuma gaļas higiēnas noteikumiem un aprites prasībām. Piedāvājam arī praktiskās apmācības, kad notiek medījamā dzīvnieka apskate pēc tā nonāvēšanas – ārējā izskata vizuāla novērtēšana, iekšējo orgānu izņemšana. Tāpat iekšējo orgānu apskate pēc to izņemšanas, slimību vai citu anomālu izmaiņu noteikšana, pareiza paraugu noņemšana trihinelozes, Āfrikas cūku mēra u. c. laboratoriskajām analīzēm. Stāstām par kautķermeņa sagatavošanu un nogādāšanu apstrādes uzņēmumam, par medījuma apskates apliecinājuma aizpildīšanu. Otrajā līmenī apmācības ir plašākas.
Otrā līmeņa apmācības programma
Teorētiskās apmācības. Medījamo dzīvnieku nonāvēšana novietnēs (t. sk. pirmskaušanas apskate). Pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes jomu reglamentējošie normatīvie akti. Medījuma nogāde uz medījumu apstrādes uzņēmumiem – transportēšanas nosacījumi, pavaddokumenti (pārtikas aprites informācija, apmācītās personas apskates rezultāti u. c.). Dzīvnieku apzīmēšana, identifikācija. Post mortem apskates veikšanas pamatprincipi un metodika, pazīmes, kas var ietekmēt gaļas derīgumu pārtikā, pārtikā nederīga gaļa, slimību radītās izmaiņas dzīvnieka orgānos un audos (infekciju slimības, parazitārās slimības, vielmaiņas slimības, vides piesārņojums). Laboratoriskās pārbaudes, to nepieciešamība. Vides piesārņojums.
Lēmumi attiecībā uz gaļu (paplašinātā veterinārā ekspertīze situācijās, kad lēmuma pieņemšanā vajadzētu iesaistīt PVD). Veselības marķējums un liemeņu identifikācija, sadalītās gaļas marķēšana, dokumentācijas par veikto post mortem apskati, pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprite, medījamo dzīvnieku apstrādes higiēna, izsekojamība. Biodrošības pasākumi medību un medījumu apstrādes laikā
Praktiskās apmācības. Dzīvnieku anatomija (vizuālā apskate, palpācija, piegriešana). Paraugu noņemšana laboratoriskajiem izmeklējumiem, pavaddokumentu sagatavošana, lēmuma pieņemšana par medījumu gaļas derīgumu pārtikā, saņemto pavaddokumentu izvērtēšana, dzīvnieku (ķermeņu) saņemšanas un post mortem rezultātu reģistrēšana.
Cik bieži uz praktiskajām nodarbībām mednieki ierodas ar savu medījumu?
Tas atkarīgs no tā, cik liela ir vēlme atrast savu medījumu, kā arī no veiksmes. Bet pamatā mednieki tomēr cenšas ierasties ar savu medījumu. Tad var redzēt, ar kādu pastiprinātu interesi un degsmi katrs mednieks piedalās sava medījumu apstrādē un mācību procesa realizēšanā.
Izdodas atrast mācību laikā arī kādas slimības vai parazītus?
Vienmēr izdodas, jo, kā zinām, perfektu lietu nav.
Vai ir kāda informācijas atgriezeniskā saite, kas notiek ar šiem medniekiem, kuri saņēmuši sertifikātu? Cik daudz no viņiem lieto iegūtās zināšanas reāli praksē?
Nu, man gribas domāt to labo domu, ka ikviens mednieks, kurš beidzis šo apmācību kursu, lieto praksē savas zināšanas. Ir arī zināmi konkrēti gadījumi, kad ir bijis nepieciešams šo apmācību otrais līmenis savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Cik mednieku gada laikā apmācāt, kādas ir tendences? Vai mācīties gribētāju kļūst vairāk?
Konkrēti man katru gadu ir četras līdz sešas grupas. Katrā grupā līdz divdesmit apmācāmo personu. Un tiešām ir liels prieks, ka apmācību dalībnieku ar katru gadu ir arvien vairāk. Tas liek domāt, ka neesam vienaldzīgi un vēlamies izglītoties, pacelt savu izglītības līmeni, pilnveidot praktiskās zināšanas un tās lietot reālajā dzīvē.
Jūs veicat arī atskaites un reģistrējat sertifikātus. Kur un kādos reģistros, institūcijās nonāk šī informācija?
Jā, katrs sertifikāts tiek reģistrēts. Mūsu uzņēmumā ir iekšēja datubāze, kur glabājas informācija par katru apmācību dalībnieku, viņa apgūtajiem kursiem un saņemtajiem mācību pabeigšanas dokumentiem. Nav bijušas diskusijas par to, ka šos kursus vajadzētu kārtot kā obligātus, iegūstot mednieka apliecību, bet uzskatu, ka ar šiem kursiem noteikti būtu jāsāk katram medniekam.
Ko jūs vēlaties pateikt visai mednieku sabiedrībai, lai motivētu apmeklēt kursus un iegūt jaunas zināšanas?
Tā kā kursus vada jomas speciālisti, tā ir iespēja uzzināt jaunākās aktualitātes konkrētajā jomā. Pasniedzējs sniegs ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī pastāstīs par savu pieredzi, kas vēlāk palīdzēs nepieļaut kļūdas vai, tieši otrādi, sekot veiksmīgiem piemēriem. Jums ir iespēja iepazīties ar citiem domubiedriem. Nereti tie ir cilvēki, kam jau ir bijusi pieredze praktiskā darbībā. Tas nozīmē, ka arī no viņiem varat mācīties. Turklāt jaunas iepazīšanās nevienam nekad nav traucējušas. Varbūt nākotnē radīsies jaunas sadarbības iespējas. Jūs attīstāties, turklāt atsakāties no bezjēdzīgas laika pavadīšanas. Mācoties rodas vēlme iekļauties starp pārējiem, būt labākam, pierādīt sevi. Tā ir lieliska iespēja sevi disciplinēt un attīstīt vēl daudz citu prasmju un rakstura īpašību.
Apēdi lenteni? Kas notiks? Parazīti medījuma gaļā. “Šauj garām!” #44 epizode
Medības + pielikumi!
