Pēc nodiluma plaknes garuma šim kuilītim varētu būt trīs gadi.
Mežacūkas vecuma noteikšanai ir drīzāk izzinoša nozīme atšķirībā no, piemēram, stirnāžu ragu formas pētīšanas, kas ir viens no populācijas kvalitātes uzlabošanas instrumentiem. Pēc buku ragu formas, garuma, krāsas un citām pazīmēm mēs atlasām selektīvos eksemplārus un pasaudzējam perspektīvos. Kuiļa ilkņu novērtēšana 99% gadījumu ir iespējama tikai pēc nomedīšanas vai atrodot trofeju. Tomēr tā sniedz zināšanas, izpratni par populācijas stāvokli un tās kontroles vadlīnijām. Iespējams, pat selektīvo medību piekopšanai, audzējot kuiļa trofeju.
Līdz šim ierastā mežacūku tēviņu vecuma noteikšanas metode balstījās kuiļa apakšējā ilkņa noslīpētas daļas mērījumos. Orientējošie izmēri ir šādi:
• 2–3 gadi – 2,5 centimetri;
• 3–4 gadi – 3–4 centimetri;
• 4–5 gadi – 4–5 centimetri;
• 5–6 gadi – 4,5–5,5 centimetri;
• 6–7 gadi – 5,5–6,5 centimetri;
• 7 gadi un vecāki – no 6,5 centimetriem un vairāk.
Bija pieņemts uzskatīt, ka noslīpētās virsmas centimetrs atbilst vienam dzīves gadam, taču prakse un jaunākie pētījumi rāda, ka šī metode nav precīza. Ilkņu noberšanu ietekmē vide, atsevišķu dzīvnieku individuālās īpašības, un tas jāpatur prātā. Gadās, ka gadu vecam kuilim ilkņa nolietotās virsmas garums var būt 2,5–3 centimetri, savukārt pat ļoti veciem kuiļiem šī virsma parasti nav garāka par septiņiem centimetriem. Tas var būt saistīts ar ģeoloģiskiem un ģeogrāfiskiem faktoriem.
Eksistē cits paņēmiens. Vācu biologu grupa ir izstrādājusi metodi kuiļu vecuma noteikšanai pēc to apakšējo ilkņu formas – zoba pamatnes platuma attiecības pret ilkņa platumu tieši zem noslīpētās daļas. Šis paņēmiens ir mazāk atkarīgs no ģeoloģijas, dzīvotņu apstākļiem un citiem ārējiem aspektiem.
Jauniem un vidēja vecuma īpatņiem ilkni mēra pie smaganas, bet vecākiem – vienu centimetru virs tās.
Jo vecāks kuilis, jo mazāka ir šo platumu atšķirība. Ap astoto desmito gadu platumi gandrīz sakrīt. Piemēram, ja ilknis apakšā ir 20 milimetri, bet augšpusē 14, tad ilkņa formas koeficients būs 1,43 un kuiļa vecums ir 2–3 gadi. Ja platums apakšā ir 26 un augšpusē 25 milimetri, tad attiecība starp tiem ir 1,04 un kuiļa vecums ir aptuveni astoņi gadi.
Aptuvenie ilkņa platuma koeficienti un vecums:
• 1,80 – aptuveni viens gads;
• 1,50–1,21 – divi līdz četri gadi;
• 1,20–1,05 – pieci līdz septiņi gadi;
• 1,04–1,00 – astoņi un vairāk gadu.
Un tomēr pēdējo gadu pētījumi pierādījuši, ka arī šī metode nav pilnībā uzticama. Nomērot precīzi zināma vecuma 33 kuiļu ilkņus, konstatēts, ka aptuveni astoņdesmit procentiem kuiļu vecums ir ievērojami lielāks, nekā izriet pēc zobu platuma koeficientiem. Četrdesmit procentos gadījumu it kā trīsgadīgo kuiļu vecums bija par diviem gadiem lielāks, un aptuveni sešdesmit procentos gadījumu patiesais bioloģiskais vecums bija pat vēl lielāks. Visu izpētīto it kā četrgadnieku vecums patiesībā bija ap sešiem gadiem. Neviena no izpētītām mežacūkām nebija jaunāka, kā to parādīja ilkņu platuma koeficienta noteikšana. Mežacūku mātītes vecumu var aptuveni noteikt pēc apakšējo ilkņu formas. Dzīvniekam novecojot, apakšējie ilkņi pie pamatnes kļūst plānāki un to pulpas dobums samazinās.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Ir būtiski prast noteikt nomedīta mežacūkas tēviņa vecumu, lai varētu sekmīgi veikt populācijas apsaimniekošanu.
Mežacūku bioloģiskā vecuma noteikšanu apgrūtina arī zināmā mērā izplūdušais riesta un mazuļu piedzimšanas periods. Pēdējos gados aizvien biežāk mednieki ziņo par strīpainiem sivēniem, kas redzēti vasaras beigās un pat vēlu rudenī. Varbūt tas ir saistīts ar klimata sasilšanu vai barības pieejamību, taču tas nozīmē arī to, ka pavasarī nomedītais pērnais var būt arī pusotru gadu vecs. Arī nomedīto mežacūku mātīšu precīzu vecumu noteikt nav viegli. Tādi medniekiem ļoti tīkamie rādītāji kā dzīvnieka ķermeņa masa un izmēri nenorāda pat aptuvenu vecumu, jo to, cik dzīvnieks liels un veselīgs, nosaka ģenētika un laika apstākļi, un lielā mērā pieejamās pārtikas veids un daudzums. Platībās, kur tiek audzēta kukurūza, rukši ir ļoti lieli, apaļīgi, bet ar maziem ilkņiem. Tas tādēļ, ka tie vienkārši ir jauni, bet labi baroti.
Arī mežacūku mātītes grūsnība vai pat mazuļi nav rādītājs, ka viņa ir vecāka par 24 mēnešiem. Ja tā ir sasniegusi konkrētu ķermeņa masu, tā ir gatava pāroties, un tādēļ daļa sivēnmāšu ir jaunākas par diviem gadiem.
Prakse ir parādījusi, ka zināmās kuiļu vecuma noteikšanas metodes pēc ilkņiem nav pietiekami precīzas. Iespējams, nepieciešami jauni pētījumi un vecuma noteikšanas paņēmieni.
Mežacūku tēviņu trofeju selekcija
Kuilis ir tas dzīvnieks, kura trofeju, ar zināmu pacietību un saprātu medījot, gandrīz simt procentos gadījumu varēs izaudzēt līdz zeltam. Protams, ilkni var nolauzt, dzīvnieks var saslimt, savainoties, un tas pavisam noteikti ietekmēs trofejas kvalitāti. Galu galā tas var iet bojā. Taču vairumā gadījumu, ja kuilis sasniedz mērķa vecumu, tam būs zelta zobi… ilkņi. Uzsākot mežacūku selekciju, ir jāapsver vairāki faktori, un galvenais ir pieņemamais dzīvnieku skaits platībās. Jā, šobrīd mēs joprojām cīnāmies ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), taču ir vietas, kur tā nav, un varbūt būs laiks, kad mūsu valsts pilnībā izskaudīs šo infekciju. Tātad ir jāsaprot, cik konkrētās platības var iznest. Jāņem vērā platību izmērs un bonitāte, taču galvenais ir līdzsvars starp lauksaimnieku un mednieku interesēm. Tur, kur vairāk ir meža masīvu, purvu un krūmāju, var atļauties lielāku mežacūku skaitu. Lauksaimniecības platībās ir jāņem vērā zemes īpašnieku un lauksaimnieku intereses. Mežacūku populācijas novērošanu vislabāk veikt naktī ar termokameru, aplūkojot lauksaimniecības platības un perspektīvākās mežacūku uzturēšanās vietas, kā arī izmantojot datus no meža kamerām. No ĀCM brīvajās apmēram 10 000 hektāru lielās platībās varētu dzīvot 100–150 mežacūkas. Desmit līdz piecpadsmit mežacūkas uz 1000 hektāriem. Tad medniekam ir ko medīt un tajā pašā laikā lauksaimniekiem nav lielu postījumus. Tādam skaitam būtu jābūt, pirms sākas sezona. Tad gadā var nomedīt 60–80 dzīvniekus. Populācijas pastāvēšana un veselība lielā mērā ir atkarīga no tās dzimumu un vecuma struktūras. Mednieki, kas jau pirms vairākiem gadiem ir sākuši mežacūku trofeju selekciju, norāda, ka pavasarī 80% no nomedītajiem ir jābūt pērnajiem. Cik vien iespējams. No septembra akcents jāliek jau uz šī gada sivēniem. Kuiļi jāmedī selektīvi. Ja nebūtu cilvēku, dabā pieaugušo mežacūku dzimumu proporcija būtu viens pret vienu, proti, nobriedušo mātīšu un tēviņu skaits būtu aptuveni vienāds. Tāpat kā visās citās sugās. Cilvēka apsaimniekotajā dabā šis līdzsvars ir izjaukts, jo mednieki aktīvi medī visas vīriešu dzimtas mežacūkas. Rezultātā nav konkurences un pārošanās sezonā pie teikšanas tiek arī jaunie, vārgie, slimie kuilīši. Plus kuiļu trūkums samazina ģenētisko daudzveidību. Tas viss noteikti nenāk par labu populācijas veselībai un kvalitātei. Lielajiem kuiļiem jāmēro tāls ceļš, lai sameklētu mātīti. Tas pats arī lielajām sivēnmātēm. Atrast lielu partneri, kas aizsniegs, prasa laiku un piepūli. Pastarpināti var teikt, ka tēviņu intensīva medīšana veicina mežacūku migrēšanu. Kā izvēlēties kuili, kas ir sasniedzis mērķa vecumu? Pieredzējuši mednieki iesaka vienu vieglu paņēmienu! Ja, skatoties no priekšas, ilkņi ir redzami, dzīvnieks ir medījams. Kā pieaudzēt tēviņu skaitu? Artūrs Pencis no mednieku kluba Plauži savulaik pastāstīja, ka viņu klubā vairākus gadus mednieki saudzējuši vieniniekus. Ar laiku jau teju katrās gaides medībās vai dzenot varēja manīt vienu vai vairākus vienpatņus. Pēc dažiem gadiem platībās bija jau aptuveni piecpadsmit dažāda vecuma kuilīši. Šādi saimniekojot, diezgan ātri var pienākt brīdis, kad mežacūku tēviņu ir pārāk daudz. Kā saprast, ka optimālais skaits ir pārsniegts? Pēc mednieka aprēķiniem, kad uz laukiem katru vakaru redzi vairākus kuilēnus pa vienam, tad var pieņemt lēmumu nomedīt dažus divgadniekus. Galvenais, kas ir jāpatur prātā, kad gribas nospiest sprūda mēlīti, pēc Artūra teiktā, ir tas, ka nākamajā gadā divgadniekam būs trīs, trīsgadniekam četri, bet četrgadniekam pieci gadi un tad jau trofeja var sasniegt medaļas vērtību!
Groza Medību likumu un kopmromiss, kurā neapmierināti ir visi! “Šauj garām!” #290 epizode
Žurnāla Medības jūnija numurā lasi par komercmedībām
