Kate Šterna: Mans pirmais vilks! Negaidīti un ļoti sekmīgi nomedīts. Ir divi iemesli, kādēļ šī katra mednieka sapņu trofeja, ko nomedīt ir tik grūti, sniedz man gandarījumu. Situācija bija ļoti piemērota humānam šāvienam. Skatieties video un uzzināsiet, kā tieši viss notika.
Otrs iemesls, kas rada zināmu gandarījumu ir tas, ka nomedītais vilks bija slims ar kašķi. Kā norāda veterinārārsti, gandrīz visi dzīvnieki, kas inficējušies ar šo slimību iet bojā. Kašķim izplatoties, dzīvnieks zaudē interesi par ēdienu, par pretējo dzimumu, pat paša drošība vairs nerūp, tik ļoti kasās visa āda. Kasoties, dzīvnieks savainojas un iegūst sakundāro infekciju. Visbiežāk, kašķainie dzīvnieki iet bojā no bakteriālas infekcijas vai ceļa satiksmes negadījumā, jo ir zaudējuši uzmanību un koncentrēšanās spējas. Manis nomedītajam vilkam tādas mokas vairs nedraud.
Skaidro Latvijas mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš:
“Kašķis sastopams visiem suņu dzimtas dzīvniekiem, arī lapsām un jenotsuņiem. Šie dzīvnieki bara ietvaros bieži kontaktējas viens ar otru un kašķa ērcīte nokļūst no viena dzīvnieka pie otra. Kašķa ērcīte, kā jebkuras slimības ierosinātājs dabā ir sastopama. Šai slimībai ir raksturīgi viļņi, kas uzplaiksnī un noplok.
Ļoti retos gadījumos, ja kašķis ir nelielā mērā un dzīvnieks citādi veselīgs, pastāv neliela iespēja, ka tas atlabs. Parasti kašķis pārņem visu dzīvnieku un tas iet bojā. Kopš veicam monitoringu zināms daudzums kašķainu vilku fiksēts vienmēr.
Viens no avotiem, kur vilki var iegūt šo slimību, ir jenotsuņi, kurus vilki mēdz kost un ēst. Vilks nemēdz līst alās, kurā varētu būt dzīvojis kāds ar kašķi inficēts dzīvnieks. Tā šo slimību drīzāk varētu iegūt lūsis.
Ja vilku barā ir kāds inficēts dzīvnieks, slimība ar laiku var pārņemt visu baru. Mētrienas apkaimē šī slimība ir izplatīta.
Kašķaino dzīvnieku izdzīvošanu veicina arī siltās ziemas. Aukstā ziemā ar bargu salu tie iet bojā, jo nav kažoka ar pavilnu, kas tiem palīdzētu saglabāt situmu. Šādi vilki savulaik ir atrasti nosaluši.
To, vai kašķa izplatību var saistīt ar vilku skaitu, pateikt ir grūti. Kašķa pārnešana drīzāk notiek viena bara iekšienē, nevis no bara uz baru. Slimības pārnešana no bara uz baru notiek daudz lēnāk nekā bara iekšienē.
Janvārī sāksies vilku riests, taču jāņem vērā, ka mūsu novērojumi liecina – kašķainas vilku mātītes nemeklējas. Viņas jūtas slikti un nav gatavas dzimtas turpināšanas.”
Reāli medību skati. Negaidīts pārsteigums dzinējmedībās – nomedīts kašķains vilks
Lasi un abonē žurnālu Medības arī nākamgad!
