Medniekiem patīk teikt: “Vecs alnis nav muļķis.” Patiesībā tas attiecināms uz visiem pieredzējušiem un pilnbriedu sasniegušiem dzīvniekiem, kas iemācījušies izdzīvot vidē, kura nav pārāk draudzīga. Tagad šai frāzei ir arī zinātnisks pamatojums. Zviedrijā veiktais pētījums rāda, ka medības ietekmē ne tikai aļņu skaitu populācijā, bet arī to uzvedību. Precīzāk – to, kuri aļņi izdzīvo un kuri nonāk medību statistikā.
Pētījumā Living under the scope: behavior affects survival in a heavily harvested and long-lived ungulate (Kāpēc vieni aļņi izdzīvo, bet citi tiek nomedīti? Uzvedības nozīme intensīvu medību apstākļos), kas publicēts žurnālā Wildlife Biology, analizēti desmit gadu GPS dati par 71 pieaugušu alni Zviedrijas dienvidos. Pētnieki salīdzināja nomedīto un nenomedīto aļņu pārvietošanos, biotopu izvēli un uzvedību pirms riesta, riesta laikā un medību sezonas sākumā.
Secinājums ir ļoti interesants – mednieki, pat neapzināti, atlasa noteikta tipa dzīvniekus. Tie nav tikai lielākie, vecākie vai redzamākie. Bieži vien tie ir dzīvnieki, kuru uzvedība padara tos pieejamākus medniekam.
Pētījuma teritorijās lielie plēsēji praktiski nepilda būtisku lomu pieaugušu aļņu mirstībā. Galvenais plēsējs ir cilvēks. Zviedrijā ik gadu tiek nomedīti ap 30% aļņu vasaras populācijas. Tas ir augsts medību spiediens, kas ilgstoši darbojas uz populāciju.
Un tieši šeit sākas interesantākais. Ja dabā vilks, lācis vai lūsis atlasa vienus dzīvniekus, tad cilvēks atlasa citus. Mednieks izmanto ceļus, zināmas piekļuves vietas, radio sakarus, medību suņus un pieredzi par to, kur alnis uzturas. Tātad arī alnim izdzīvošanas iespējas daļēji nosaka tas, cik labi viņš prot izvairīties no cilvēka infrastruktūras.
Govis biežāk tiek nomedītas pie ceļiem
Viens no skaidrākajiem pētījuma secinājumiem attiecas uz aļņu govīm. Tās govis, kas medību sezonas laikā vairāk uzturējās tuvāk ceļiem, tika nomedītas biežāk. Savukārt tās, kas izvairījās no ceļiem, izdzīvoja biežāk. Tas ir loģiski. Ceļi medniekam nozīmē piekļuvi. No ceļa vieglāk iekļūt teritorijā, vieglāk izvietot medniekus dzinējmedībās un gaides medībās, vieglāk organizēt medības un, būsim godīgi, arī vieglāk izvest nomedīto dzīvnieku. Liels alnis nav zaķis, ko ielikt mugursomā.
Cik alņu patiesībā ir Latvijā? Robeža ar Igauniju, limiti un lielais jautājums par apsaimniekošanu
Tādēļ aļņa uzvedība attiecībā pret ceļiem var kļūt par izdzīvošanas faktoru. Dzīvnieks, kas regulāri uzturas pie pieejamām vietām, riskē vairāk. Dzīvnieks, kas turas tālāk no ceļiem un cilvēka kustības koridoriem, iegūst priekšrocību.
Buļļiem pētījums parādīja citu modeli. Nomedītie buļļi riesta laikā biežāk izvēlējās barības ziņā pievilcīgākas, atklātākas teritorijas. Tas var liecināt par noteiktu uzvedības tipu – drosmīgākiem, aktīvākiem vai mazāk piesardzīgiem buļļiem. Riests pats par sevi ir laiks, kad bullis riskē vairāk. Viņš pārvietojas, meklē govis, konkurē ar citiem buļļiem un nereti zaudē daļu ierastās piesardzības. Ja šāds bullis vēl uzturas atklātākās, barības bagātākās vietās, viņš kļūst redzamāks un vēlāk medību sezonā – arī vieglāk nomedījams.
Tas nenozīmē, ka mednieks apzināti izvēlas drosmīgāko bulli. Taču medību rezultāts tomēr var nozīmēt tieši to – populācijā biežāk paliek tie dzīvnieki, kas ir piesardzīgāki, slēptāki un grūtāk pieejami.
Vairāk lasi žurnāla Medības jūnija numurā vai portālā lasi.lv!
Staltbriedis ar slotu dzen prom alni un mednieku kluba sociālā funkcija! “Šauj garām!” #338 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
