Vai šis būs tas brīdis, kad par alni sāksim runāt tikpat nopietni, kā savulaik runājām par briežiem?
Šajā video dzirdēsi divus svarīgus prezentāciju fragmentus — vispirms Valters Lūsis no Valsts meža dienesta ieskicē reālo situāciju par alņu populāciju Latvijā, bet pēc tam Mārcis Saklaurs stāsta par Baltijas projektu un to, kāpēc ir pienācis laiks uz alņu apsaimniekošanu paskatīties daudz plašāk — ne tikai vienu platību vai viena kluba robežās.
🎯 Šajā epizodē:
– cik alņu Latvijā varētu būt patiesībā un kāpēc skaitļi atšķiras
– kāda ir atšķirība starp novērtējumu, aptaujām un reālo situāciju mežā
– kā alņu populāciju ietekmē nomedīšanas intensitāte
– ko rāda Igaunijas pieredze un kāpēc robežas tuvumā vienoti noteikumi kļūst īpaši svarīgi
– kāpēc bez pašu mednieku iesaistes objektīva aļņu apsaimniekošana nav iespējama
– kāpēc 5000 hektāru pieeja alnim ir par mazu
– ko no Zviedrijas un Somijas varam mācīties par lielāku apsaimniekošanas vienību modeli
– ko jaunais projekts grib noskaidrot par aļņa dzīves telpu, pārvietošanos, postījumiem un sezonālo uzvedību.
Video centrā ir ļoti konkrēts jautājums – vai mēs Latvijā vispār līdz galam saprotam, kā dzīvo alnis, cik plaša ir viņa īstā teritorija un kā tas ietekmē medību lēmumus, limitus, mežsaimniecību, lauksaimniecību un satiksmes drošību?
Skaties, klausies un izdari secinājumus — jo jautājums nav tikai par to, cik alņu mums ir, bet arī par to, kā mēs gribam ar tiem saimniekot turpmāk.
Cik alņu patiesībā ir Latvijā? Robeža ar Igauniju, limiti un lielais jautājums par apsaimniekošanu
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
