Pieredze

Voldemārs Streļķis: “Medību dieviete man ir vēlīga, ja no rīta esmu nodzinis bārdu”0

Foto: Indulis Burka

Alojas mednieku klubā medī Voldemārs Streļķis. Sirmais omulīgais vīrs ir arī šaušanas instruktors, kurš ikvienu šaut gribētāju sagaida vietējā šautuvē. Voldemārs medībās dodas jau piecdesmit gadus. Tiesa, veselība šoruden viņam neļauj doties stāvēt uz masta, tomēr viņš joprojām ir entuziasma pilns.

Rīgas puika dodas uz laukiem

Voldemārs teic, ka ceļš uz laukiem un savā ziņā uz medībām sācies jau agrā bērnībā, kad vasarās viņu, īstu Rīgas puiku, veda uz laukiem Vadakstē. “Tur, meža ielokā, dzīvoja mežsargs un viņa dēli medīja kurmjus. Tolaik par vienu kurmjādu maksāja veselu rubli. Un noķēra jau ar. Arī mani ieinteresēja medības. Mamma nopirka Meža avīzi – tādu lielu, biezu grāmatu, kurā bērniem saprotamā veidā bija stāstīts par medībām. To izstudēju no viena vāka līdz otram. Bija jākopj arī zirgi – jāved no ganībām uz dzirdināšanas vietu un atpakaļ. Zirgi bija jāuzmana arī no vilkiem – tie laiku pa laikam noplēsa pa kādam kumeļam. Kad bija iespēja, devos līdzi mežsargam. Pirmo reizi bija iespēja izšaut ar bisi. Plecs nebija zils, bet vaigs gan stīvs. Atgriežoties pilsētā, man bija ko stāstīt. Vai citi puikas ticēja tam, ko biju piedzīvojis, vai ne – nezinu…” atceras Voldemārs Streļķis.

Pa īstam medībām pievēršas Alojā

Taču tā pa īstam medībām un arī šaušanas sportam Voldemārs pievērsies, kad ar pirmo sievu atbraucis dzīvot uz Aloju. “Tas bija 1968. gadā, kad sāku strādāt vietējā sovhozā. Biju autovadītājs un sestdienās, svētdienās kādam bija jādežurē. Ja vajadzēja, uz medībām bija jāved vietējie mednieki. Tā vienu reizi, otru, trešo. Sapazinos ar medniekiem un stenda šāvējiem. Un tā 1972. gadā es iestājos medniekos. Šogad vasarā bija jubileja. Mednieka eksāmenā šāvu uz šķīvīšiem. Vismaz piecus vajadzēja, bet sašāvu astoņus. Vienlaikus ar medībām iepatikās arī apaļā stenda šaušana, tad izmēģināju roku tranšejas stendā. Tā nu es visu laiku ar šaušanu nodarbojos. Taču, ja šauj visu, īpašu panākumu nav. Arī sportingu no sākuma nespēju izprast,” stāsta Streļķa kungs.

Uz šautuvi jābrauc regulāri

Voldemārs teic, ka uzreiz var redzēt, kurš no medniekiem ar ieroci rīkojas regulāri, bet kurš to no seifa izņem reizi vai divas gadā. Piemēram, aktīvie mednieki bisi pirms šāviena reti kad iepleco, bet laides galu tur jostas augstumā. Iesācēji iepleco vienmēr. Tiesa, ir šaušanas veidi, kuros vislabāk ieroci ieplecot jau laikus, piemēram, amerikāņu traps.
“Tie, kuri nenāk uz šautuvi, baidās. Un baidās no savas nezināšanas un neprašanas. Lai gan šī ir vieta, kur var apgūt šaušanas prasmes pieredzējuša instruktora vadībā. Vēl daļa ir iegādājušies karabīnes un domā, ka ar bisi vairs nav jātrenējas, bet, šaujot ar vītņstobra ieroci, palīdzēs optiskais tēmēklis. Taču ar karabīni ir jātrenējas vēl vairāk! Un arī tad var nākties aizšaut garām. Mūsu kolektīvā ir jākārto pārbaudījums, šaujot skrejošo alni. Ja medniekam ir sešdesmit un vairāk gadu, viņš var šaut šo vingrinājumu, ieroci un roku atbalstot pret nūju. Pārējiem jāšauj no rokas. Un jāsašauj vismaz piecdesmit punktu. Četri šāvieni jāraida uz stāvošu un seši uz skrejošu mērķi. Ar gludstobra ieroci uz skrejošo cūku nav jāšauj, jo mednieku, kuri medī tikai ar gludstobra ieroci nav daudz. Kāpēc daudziem medniekiem Latvijā šaušana sagādā grūtības? Problēma ir tā, ka daudzi mednieki ieroci seifā ieliek, beidzoties dzinējmedību sezonai un to izņem vien nākamajā rudenī. Lai tā nenotiktu, pie mums šaušana ir divas reizes gadā. Tie, kas var, šauj vasarā, jūlijā, otra reize ir pirms dzinējmedībām. Jāpiedalās vienā no reizēm. Jā, kāds varbūt teiks, ka tās ir papildu izmaksas un patronu cena ir pieaugusi. Lētākās patronas .30-06 kalibra ierocim maksā 1,25 eiro par vienu patronu. Tā nav pārāk augsta cena par prasmi trāpīgi šaut,” spriež Voldemārs Streļķis. “Un šaut ir jātrenējas ne tikai šautuvē, bet arī mājās, atkal un atkal ieroci ieplecojot un tēmējot kādā noteiktā punktā, mācoties ieroci noturēt. Piemēram, vecie stenda šāvēji paņem ieroci rokās un tas ir kā pielīmēts, bet nepieredzējušajiem stobrs šūpojas kā smilga vējā. Tāpat pareiza stāja ir ļoti svarīga. Un arī ieplecot jācenšas katru nākamo reizi tāpat kā iepriekšējo. Mēdz jautāt, cik bieži mājās jātrenējas. Es teiktu, kamēr sieva sāk lamāties… Agrāk jau bija vienkāršāk. Plinte parasti glabājās drēbju skapī. Tagad jāieslēdz seifā. Taču kārtīgam medniekam seifam nevajadzētu radīt šķērsli, kas atturētu no treniņa. Roku muskuļi tikai tad sāks klausīt, kā nākas, ja tos regulāri trenēs.” Šautuve Alojā ir jau sen, tās vēsture ir daudz garāka par pusgadsimtu, jo arī pirmās ziņas par Alojas mednieku klubu atrodamas jau 20. gadsimta sākuma izdevumos. Bija apaļā stenda šautuve, vēlāk tika ierīkota skrejošā mežacūka. Šautuvē pirms gadiem piecdesmit tika uzbūvēta arī mednieku māja, savukārt skrejošais alnis tika izveidots pirms gadiem sešiem septiņiem.

Foto no Voldemāra Streļķa arhīva

Par veiksmi medībās nesūdzas, ja… nodzīta bārda

Vaicāts, vai medību dieviete viņam bijusi vēlīga, Voldemārs teic, ka sūdzēties nevarot. Lai arī lepnas staltbrieža trofejas viņam nav, ir vien briedis, kuram tie bijuši otrie ragi, viņš neskumst. “Kad sākās aļņu medības, atļaujas bija limbažniekiem un cietiem lielajiem kungiem. Es teicu, ka tādā gadījumā es alni nemaz nešaušu, ja trofeja jāatdod citam, tāpat arī par briežiem. Un tieši tajā reizē uz mani izdzina divus lieliskus briežus. Un es tā arī neizšāvu. Medību dieviete man ir vēlīga, ja no rīta esmu nodzinis bārdu. To ievēroju, vēl ejot zaķu medībās. Ja bārdu nodzinu, medījums bija, ja nenodzinu, tad nekā! Vēlāk esmu nomedījis ļoti daudz aļņu. Bija jāpilda valsts plāns, un kurš tad tādā reizē kaut ko skaita! Tāpat medījums jāatdod. Sezonā valstij bija jānodod 12 aļņi.
Spraigi brīži gadījušies arī mežacūku medībās. Reiz izšāvu uz ruksi un tas aizskrēja. Tad vēl biju jauns un apskrēju mežiņam riņķī, bet pēdas nekur nemanīju. Beigās atklājām, ka cūka ieskrējusī grāvī un ielīdusi caurtekas caurulē.”

“Veči šāva, es meklēju!”

“Kad man bija medību suns – krievu-Eiropas laika, bieži bija tā, ka veči šāva, bet es gāju meklēt. Tas ar laiku sāka nogurdināt. Lai gan, no otras puses, kā es varu neiet palīgā savam labākajam medību draugam? Suns jau neatkāpsies no savainotā medījuma un jāiet klāt, vai tas kuilis vai cūka. Arī dūšu vajag. Bet, kad esi jauns, dzīvei ir cits ātrums,” stāsta mednieks.

Foto no Voldemāra Streļķa arhīva

Aizšāvu garām… 200 metros

Mūsdienu medību ieroči ļauj medīt ļoti lielā attālumā, taču vai vienmēr jāizmanto ieroča iespēju robeža? Tā tiek zaudēta daļa no medību burvības. Streļķa kungs teic, ka ir mednieki, kuri žēlojas, ka nav trāpījuši dzīvniekam 200 metru distancē. Bet vai tiešām nevar pieiet tuvāk? Stirnāzim, piemēram, var pieiet dažu desmitu metru attāluma. Arī visus bukus viņš nomedījis tikai ar bisi, neizmantojot vītņstobra ieroci. “Jā, nevar, protams iet tā, ka zābaki vien klaudz. Ir jāņem vērā vēja virziens, saule, ēnas. Un arī zeķēs iet nav obligāti. Un vēl var izmantot grāvjus, paugurus, siena ruļļus. Tas viss der, lai slēptos. Galu galā var rāpot un līst uz vēdera. Un jākustas lēnām. Tas viss stirnai liek domāt, ka viss ir droši un cilvēks netuvojas. Reiz gāju uz āžiem. Pārlēcu pāri grāvim, bet āzis turpat mežmalā. Stāv un skatās, bet man plinte plecā. Lēnām, nu ļoti lēnām virzīju šaujamo, kamēr to izdevās ieplecot. Vēl mirklis, un medījums bija mans! Pieejot pie aļņa vai brieža, ir tas pats. Steigties nedrīkst. Man vispār savulaik ļoti patika iet kājām. Tā mežu un medības var izbaudīt vislabāk,” uzskata Voldemārs Streļķis.

Kā apturēt asiņošanu medībās, veikt sirds masāžu un atpazīt insultu. “Šauj garām!” #157 epizode

Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!

Saistītie raksti

Abonē žurnālu Medības 2023. gadam

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Pieredze
Uzmanību – putnu gripa! Informācija iedzīvotājiem un mājputnu turētājiem
15 stundas
ME
Medības
Klausies!
Nažu meistars, mednieks, makšķernieks, baikeris Anri Anaņins. “Šauj garām!” #182 epizode
Ekskluzīvi 1 diena
Indulis Burka
Pieredze
Foto un video. Koknesē atklāj Aizkraukles novada medību trofeju izstādi
6 dienas
ME
Medības
Klausies!
Seifu lobijs, tārpainas pīles un mīlestība, kas iet caur vēderu. “Šauj garām!” #181 epizode
Ekskluzīvi 31. maijs, 2023
ME
Medības
Klausies!
Joki un aizkadri #7. Kad nezini, ka Indulis jau filmē…
Ekskluzīvi 30. maijs, 2023
Sintija Dozberga
Pieredze
Pulsar ražots Latvijā! Daugavpilī tiek attīstītas zaļās tehnoloģijas ierīču ražošanā
Ekskluzīvi 30. maijs, 2023
ME
Medības
Pieredze
Mārcis Saklaurs: “Liela loma medību saimniecībā ir iedota staltbriedim, bet alnis ir aizmirsts”
Ekskluzīvi 30. maijs, 2023
ME
Medības
Klausies!
Kur mežā pat elpot nedrīkst? Gita Strode par medībām un dabas aizsardzību. “Šauj garām!” #180 epizode
Ekskluzīvi 24. maijs, 2023
ME
Medības
Pieredze
Kad lāči pat no signalizācijas nebaidās. Valmieras novads, Brenguļu pagasts
Speciālreportāža 21. maijs, 2023
ME
Medības
Klausies!
Likums ir, bet neviens nezina, ko tagad darīt. “Šauj garām!” #179 epizode
Ekskluzīvi 17. maijs, 2023
ME
Medības
Pieredze
Situācija ar alni – kritiska. Haralda Barvika, Jāņa Baumaņa un Artura Surmoviča viedoklis
Ekskluzīvi 12. maijs, 2023
Indulis Burka
Pieredze
Alnis. Interešu sadrusme startp medniekiem un mežsaimniekiem. Vai vajadzīgs aizsardzības plāns?
Ekskluzīvi 10. maijs, 2023
ME
Medības
Klausies!
Par ložu sijāšanu, sagrozītiem faktiem un gobelēniem. “Šauj garām!” #177 epizode
Ekskluzīvi 3. maijs, 2023
ME
Medības
Aprīkojums
VIDEO! Kad negaidīti satiec mežacūku baru! Pulsar Merger LRF XP 50 tests
27. aprīlis, 2023
ME
Medības
Virtuve
VIDEO! Recepte. Ķīnas kāposta un brieža gaļas tīteņi
26. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Kad beigsies čakarāšanās ar mežacūkām? “Šauj garām!” #176 epizode
Ekskluzīvi 26. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Kā samazināt Latvijas mednieku skaitu trīs reizes? “Šauj garām!” #175 epizode
Ekskluzīvi 19. aprīlis, 2023
ME
Medības
Pieredze
FOTO un VIDEO! Stendu apskats un jaunumi. Izstāde Outdoor Riga 2023
Ekskluzīvi 15. aprīlis, 2023
LL
Lielais Loms
Pieredze
VIDEO! Informatīvais seminārs klubu vadītājiem par lietotnes “Mednis” ieviešanu. II daļa
Ekskluzīvi 13. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Mednieks vienkāršais – Oskars Lauciņš. “Šauj garām!” #174 epizode
Ekskluzīvi 12. aprīlis, 2023
ME
Medības
Pieredze
Šaušanas skola #5. Ieroča un munīcijas izvēle
Ekskluzīvi 6. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Medības naktī ar pieiešanu. Kāpēc tas nav droši? Reģistrācijas žurnāls. “Šauj garām!” #173 epizode
Ekskluzīvi 5. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Slazds līdz pusei ūdenī un šaušana šaušanas pēc! “Šauj garām!” #172 epizode
Ekskluzīvi 29. marts, 2023
ME
Medības
Klausies!
Ragu drudzis, kriminālpārkāpumi un maksa par rācijām. “Šauj garām!” #171 epizode
Ekskluzīvi 22. marts, 2023
ME
Medības
Klausies!
Sezonas kartes, bebru piebarošana un kad katastrofa nav nekas īpašs. Šauj garām!” #170 epizode
Ekskluzīvi 15. marts, 2023
ME
Medības
Pieredze
Informatīvais seminārs klubu vadītājiem par lietotnes “Mednis” ieviešanu
Speciālreportāža 14. marts, 2023
ME
Medības
Pieredze
Šaušanas skola #2. Ieplecošana – trīs pozīcijas
Ekskluzīvi 14. marts, 2023
ME
Medības
Klausies!
“Mednis” ir izdējis trešo olu! Mežacūkām nebūs savilcēju. “Šauj garām!” #169 epizode
Ekskluzīvi 8. marts, 2023
ME
Medības
Pieredze
Ja nomedī nepareizi, tad aprok! Dobeles trofeju izstādes secinājumi. “Šauj garām!” ekstra #38
Ekskluzīvi 7. marts, 2023
Sintija Dozberga
Aprīkojums
Bore Snake – rīks medniekiem, kam patīk kopt ieroča stobru
Ekskluzīvi 3. marts, 2023

Lasītākie