Polijas Karpatos, Maguras nacionālā dabas parka teritorijā, tika atrasts aptuveni desmit mēnešus vecs vilks, kura uzvedība un ārējās pazīmes liecināja par neiroloģisku saslimšanu. Dzīvniekam bija lēkmes ik pēc dažām minūtēm, muskuļu trīce un koordinācijas zudums. Tika novērota pārmērīga siekalošanās, elpošanas traucējumi un vispārējs nespēks. Dzīvnieka stāvoklis bija tik smags, ka tas tika eitanazēts labturības apsvērumu dēļ.
Sākotnēji tika domāts, ka dzīvnieks ir inficējies ar trakumsērgu, taču šī diagnoze tika izslēgta. Netika konstatēts arī suņu mēra vīruss, suņu herpesvīruss vai gripas vīruss. Toksikoloģiskās analīzes neuzrādīja saindēšanos ar ķīmiskām vielām vai mikotoksīniem. Turpinot izmeklējumus, smadzeņu audos tika skaidri apstiprināta pseido trakumsērgas vīrusa (PRV) klātbūtne.
Pētījums par šo gadījumu šī gada sākumā tika publicēts zinātniskajā žurnālā Viruses ar nosaukumu Aujeszky’s Disease in a Grey Wolf (Canis lupus) in Poland.
Pētnieki veica detalizētu vīrusa ģenētisko analīzi un noskaidroja, ka Polijas vilkā atrastais Aujeski slimības vīruss pieder pie Eiropā visbiežāk sastopamās grupas. Tas izrādījās ļoti līdzīgs iepriekš Serbijā un Grieķijā konstatētajiem vīrusa variantiem, bet atsevišķi ģenētiskie rādītāji liecināja par ciešu radniecību arī ar Horvātijā reģistrētu saslimšanas gadījumu medību sunim.
Ticamākais infekcijas avots bija mežacūka. Līdzīgi kā citur pasaulē, kur šīs divas sugas dzīvo kopā, vilki arī Polijā medī mežacūkas un pārtiek no bojāgājušām mežacūkām.
Pētījumā minēts, ka Polijā 2024. gadā PRV antivielas tika konstatētas 32,19 procentiem pārbaudīto mežacūku, bet agrākie dati no reģiona, kur atrasts vilks, rādīja 21,5 līdz 27,1 procenta seropozitivitāti.
Mežacūkas Polijā joprojām ir nozīmīgs Aujeski slimības vīrusa rezervuārs, taču svarīgs secinājums ir tas, ka vilki, visticamāk, nav būtiski vīrusa izplatītāji. Slimība plēsējiem attīstās strauji un parasti beidzas ar nāvi drīz pēc klīnisko pazīmju parādīšanās. Citi suņu dzimtas dzīvnieki reti pārtiek no vilku atliekām.
Šie dati liecina, ka pētnieki uzskata, ka tieši kontakts ar inficētu mežacūku vai tās līķi bija visticamākais infekcijas avots arī pētījumā aprakstītajam jaunajam vilkam. Tādēļ zinātnieki uzsver, ka savvaļas dzīvnieku monitorings ir būtisks ne tikai mājas cūku veselības aizsardzībai, bet arī medību suņu un savvaļas plēsēju saslimšanas riska novērtēšanai.
Vai vilka līķis kļūst par infekcijas avotu?
Citur pasaulē veikti zinātniskie pētījumi liecina, ka vilki sava sugas brāļa atliekas patērē tikai ekstremāla bada apstākļos. Citi plēsēji, tādi kā lapsas vai šakāļi, pret savas vai radniecīgas sugas līķiem bieži izturas piesardzīgi. Piemēram, pētījumā par lapsām konstatēts, ka tās apzināti izvairās ēst citu lapsu atliekas, iespējams, lai samazinātu inficēšanās risku ar parazītiem un slimībām. Līdzīga uzvedība novērota arī citiem zīdītājiem. Pētnieki pieļauj, ka tas ir izdzīvošanas mehānisms un plēsēji spēj atpazīt paaugstinātu infekcijas risku, kas saistīts ar cita plēsēja līķi.
Tāpēc vilks šajā gadījumā drīzāk ir nevis infekcijas avots citiem dzīvniekiem, bet indikators tam, ka vīruss cirkulē mežacūku populācijā. Mežacūkas ir dabiskie vīrusa rezervuāri, turpretī vilki un citi suņu dzimtas dzīvnieki parasti ir infekcijas strupceļa saimnieki, kuri pēc saslimšanas ātri iet bojā un vīrusu populācijā ilgstoši neuztur.
Polijas pētnieki uzsver vēl vienu problēmu. Vilki ar neiroloģiskas saslimšanas simptomiem parasti tiek pārbaudīti uz trakumsērgu. Ja rezultāts ir negatīvs, papildu izmeklēšana parasti netiek veikta. Tas nozīmē, ka Aujeski slimības gadījumu savvaļas plēsējos varētu būt vairāk, nekā līdz šim zināms. Secinājumu daļā Polijas pētnieki ierosina paplašināt savvaļas dzīvnieku uzraudzību un veidot pilnīgākas Eiropas PRV ģenētiskās datubāzes.
Vairāk lasi žurnāla Medības jūlija numurā vai portālā lasi.lv!
Kad sistēmā ir bardaks un paliec bez ieročiem! “Šauj garām!” #339 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
