3. jūlija pēcpusdienā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas teritorijā izdevies nofilmēt bezbailīgu lapsu. To netraucē ne cilvēku klātbūtne, ne vilcienu rūkoņa. Rīdzinieki apgalvo, ka arvien biežāk pilsētas mikrorajonos var sastapt lapsas, nu jau arī pilsētas centrā. Kādreiz pārskrien ceļam, citreiz tām pietiek drosmes pienākt pie cilvēka un apēst kādu piedāvātu kārumu. Mēdz uzskatīt, ka cilvēkiem tuvojas tikai ar trakumsērgu slimas lapsas. Bet vai tā tiešām ir? Un kā pareizi rīkoties, tiekoties ar šīm meža iemītniecēm?
Lapsas pilsētas teritorijā ir manītas arī iepriekš, piemēram, Āgenskalnā un Juglā. Dabas speciālisti papildina vietu sarakstu, kur manītas lapsas: naktī ejam pār Akmens tiltu, uz Operas nama piebūves jumta, skrienam pa lielveikala Rimi pagalmu Pulkveža Brieža ielā.
Lapsas arvien biežāk ienāk pilsētās, jo tieši pilsētās ir pieejama barības bāze – atkritumi, kur iespējams viegli piekļūt. Nereti tās izvēlas dzīvot tieši mazdārziņu rajonos, kur atpūtnieki atstājuši visādus labumus un iespējams veidot siltas alas.
Cilvēkus savairojušās lapsas neapdraud. Vienīgais pārejošais apdraudējums: lapsa var būt slima ar kašķi un inficēt ar nepatīkamo kaiti mājdzīvniekus.
Kādreiz lapsas bija dzīvnieki, kas visbiežāk slimoja ar trakumsērgu. Pateicoties sistemātiskai vakcinācijai, trakumsērga Latvijā ir izskausta.
Pilsētas iespējams redzēt ne tikai lapsas, bet arī mežacūkas, redzēti arī brieži un aļņi. Tie gan vairāk apjūk no cilvēku gūzmas un auto trokšņiem. Jāatceras, ka nevajadzētu dzīvniekiem tuvoties, jo tie sajūtot apdraudējumu var kļūt bīstami.
Vai tas ir normāli, ka lapsa skraida pa pilsētu?
Meža dzīvniekus pievilina vietas, kur var atrast barību, piemēram, vistu kūtis un atvērtas bioatkritumu tvertnes. Taču būtībā lapsām nevajadzētu skraidīt pa pilsētu! Agrāk vecmāmiņas mācīja, ka traka lapsa nebaidās no cilvēka… Viņām bija taisnība. Ja ieraugi savā pagalmā vai pie mājas meža dzīvnieku, kurš no tevis nebaidās, bet gan nāk klāt vai izskatās saguris, kā arī tad, ja mājdzīvnieks ir kļuvis sev neraksturīgi agresīvs vai uzvedas citādi dīvaini, ir pamats bažām, ka tas varētu būt slims ar trakumsērgu – ļoti bīstamu, gan cilvēkam, gan dzīvniekam nāvējošu vīrusinfekcijas slimību. No tādiem dzīvniekiem turies pa gabalu! Video redzamā lapsa izskatās mundra un vesela, un dzīvojusi pilsētas vidē.
Kā rīkoties, ja iekodusi lapsa?
Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda norāda, ka lapsas var pārnēsāt ne tikai trakumsērgu, bet arī kašķa ērcīti. Ja šāda lapsa bijusi saskarsmē ar mājas mīļdzīvnieku, teju vai garantēti, ka mīļdzīvnieks arī tiks pie šīs slimības. Savukārt, ja lapsa iekodusi, vēlams vērsties medicīnas iestādē pēc palīdzības jau pirmo stundu laikā pēc negadījuma. Ārsts izlems, vai nepieciešams uzsākt vakcinēšanos pret trakumsērgu.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Latvijā ik gadu ar aizdomām par trakumsērgu tiek vakcinēti 2000–3000 cilvēki. Laikus ievadīta vakcīna pasargā no bīstamās infekcijas attīstības. Muskulī ievada trīs devas: tajā pašā dienā, 7. un 14. dienā pēc saskarsmes ar dzīvnieku. Vakcināciju veic, ja ievainojums ir neliels vai dzīvnieks vienkārši nosiekalojis ādu, taču, ja pēc viņa uzbrukuma radusies brūce, iesaka ievadīt arī imūnglobulīnu – no daudzu vakcinētu cilvēku vai zirga asinīm iegūtas antivielas.
Seši fakti par Rīgas lapsām
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments apkopojis sešus faktus par pilsētā dzīvojošajām lapsām:
1. Lapsas Rīgā dzīvojušas kopš senseniem laikiem. Visbiežāk, dzimušas kā rīdzinieces, viltnieces lapsas tādas arī paliek līdz dzīves beigām. Ar ekoloģiju Rīgā viss ir kārtībā, ēdiena pietiek, daudz zaļu „oāžu” – kāpēc gan nevairoties?
2.Eksistē jēdziens „urbanizētas lapsu populācijas”. Vismaz šāds termins tiek lietots Rietumeiropas pilsētās. Lapsas mīt tur, kur tām ir piemēroti dzīves apstākļi. Tādiem dzīvniekiem kā lapsas nepastāv stingri noteiktas robežas, kur ir viņu apdzīvotā vide, bet kur – cilvēku teritorija. Pilsētas kapi un meža parki lapsas pilnībā apmierina.
3. Lapsas iecienījušas Ķīšezera un Vecmilgrāvja apkārtni. Tāpat manītas arī Jaunciemā, Mežaparkā, Pļavniekos, Skanstes ielas rajonā.
4.Lapsas pilsētnieces medī vecus un slimus kaķus. Lapsas ir visēdājas, tās ēd praktiski jebkuru barību priekšroku dodot gaļas ēdienam. Lapsas medī putnus un dažādus grauzējus. Turklāt lapsas pilsētnieces priekšroku dod… kaķiem, ar slimu, vecu kaķi vai kaķēnu rudajai tikt galā nav problēmu.
5.Lapsu rīdzinieču vidū nav ar trakumsērgu slimu lapsu. Zināms ir fakts, ka lapsas ar trakumsērgu slimo biežāk, nekā citi meža iemītnieki. Tiek pat uzskatīts, ka gadījumā, ja dzīvnieciņš droši tuvojas cilvēkam un nebaidās, – ar viņu kaut kas nav kārtībā. Daļēji tā ir patiesība. Taču līdz šim brīdim Pārtikas un veterinārais dienests nav fiksējis nevienu trakumsērgas gadījumu pūkaino dzīvnieciņu Rīgas populācijā.
6.Lapsu nevajag pārvērst par mājas dzīvnieku. Nevajag mēģināt noķert un pieradināt lapsu. Galvenais padoms – turēties drošā attālumā no savvaļas dzīvniekiem un iemācīt to darīt arī bērniem. Ja lapsa nebaidās no cilvēka, tad vai nu to kaut kur tuvumā baro, vai arī tai netālu ir lapsēni, kurus tā aizsargā. Jebkurā gadījumā nevajag lapsai uzmākties un vēl jo vairāk – dzīties pakaļ, lai kopā uztaisītu pašbildi.
Meža ķēniņš ar samta ragiem? Nē – Kvazimodo! “Šauj garām!” #238 epizode
Abonē žurnālu Medības!
