Žurnāls Medības saņēma kāda lasītāja vēstuli, kurā viņš uztraucas, ka pēc vairāku šāvienu sērijas ar gludstobra ieroci vairs nespēj trāpīt mērķī.
Viņš raksta: “Pēc cik šāvieniem ar gludstobra ieroci un lodi šautuvē jātīra ierocis, lai turpinātu šaut? Vai ir starpība, vai tiek izmantotas medību vai sporta patronas? Vai pamīšus var šaut kā ar vienām, tā otrām? Cik bīstami ierocim ir izšaut 4–5 sērijas pa desmit šāvieniem, ieroci netīrot? Vai ir viedoklis par sporta Zala arms (Lietuva) un medību Daugavpils DSR lodēm? Šauju ar 16. kalibra IŽ markas divstobru ieroci.
Šie jautājumi man kļuva aktuāli, kad izšāvu desmit DSR patronas. Viss bija labi. Izšāvu desmit Zala arms patronas. Arī viss bija labi. Izšāvu vēl desmit DSR lodes, un visas mērķa cūkai pa augšu – 20 cm virs desmitnieka. Biju izbrīnīts. Izšāvu vēl desmit Zala arms, un trāpījumu nebija vispār! Domāju, ka kaut kas noticis ar sarkanā punkta tēmēkli. Izmēģināju šaut tālāk stāvošā mērķī, un nekā, neviena trāpījuma! Šāvu no balsta, atkal nekā! Noņēmu tēmēkli un šāvu, tēmējot pa sliedi. 35 metros kvadrātmetru lielā mērķī neviena trāpījuma! No šķūņa pļavā var trāpīt, bet no pļavas šķūnī – vairs nevar! Tīru ieroci un domāju, vai tas kaut kur vēl varēs trāpīt vai ir neatgriezeniski sabojāts. Pirms tam ierocis bija ļoti precīzs un abi stobri šāva vienādi.”
Stabilizators līdz mērķim neaizlido…
Situāciju komentē pieredzējušais sporta šāvējs un šaušanas instruktors Aivars Bundzens: “Šāvēja stāstā ir daudz nezināmo, taču, ja gludstobra ieroča lodes vispār netrāpa mērķī, tā nav ieroča problēma. Piemēram, ar Zvārdes šautuves ieroci tiek regulāri šauts vairāk nekā desmit gadu. Pat nevar saskaitīt, cik patronu ar to ir izšauts. Domāju, skaitlis tuvojas simt tūkstošiem. Un ierocis joprojām labi kalpo un ar attiecīgu munīciju var sašaut tā, ka trāpījuma vietas skar viena otru.
No lasītāja vēstules noprotams, ka viena no problēmām, ar kuru viņš saskāries, ir līdzīga kā daudziem citiem šāvējiem – lodes. Kvalitatīvu sporta ložu nav ne īsti Daugavpils rūpnīcai ne Zala arms. Reizēm var uzķert patronu sēriju, kuras patiešām labi lido. Ja tas izdodas, šāvēji cenšas iegādāties 200, 300 vai 500 patronu no šīs sērijas, lai sezonai pietiek. Sērijas apzīmējums ir uzdrukāts uz patronu paciņas. Tajā ir vienas lodes, vienas kapseles, vienas čaulas, viens pulvera lādējums. Cita sērija izskatās tieši tāpat, bet ir problēmas.
Runājot par gludstobra lodēm, problēma ir lodes stabilizatorā, kas iestiprināts tajā svina pikā. Klasiskajai Brenneke lodei tas ir filca prapis. Kvalitatīviem ražojumiem tas ir ģeometriski precīzs un lodes lido precīzi. Taču tik dārgu produktu nevar atļauties lietot šautuvē. Tāpēc izvēlas lodes ar polietilēna vai citas plastmasas stabilizatoriem.
Polietilēns, mainoties temperatūrai, kļūst ciets vai mīksts. Mana pieredze liecina, ka šo stabilizatoru, palielinoties gaisa temperatūrai, var izvilkt no svina pat ar rokām… Plus divdesmit grādi, un stabilizators no lodes atraujas lidojumā. Lode lido ar sānu un kūleņo. Trāpījuma nav vai tas nav prognozējams. Stabilizatorus var atrast pirms mērķa līnijas. Šī problēma ir gan Zala arms, gan diemžēl arī DSR lodēm. Īpaši, ja laiks kļūst siltāks. No divdesmit lodēm vismaz trim stabilizatori atraujas.
Braucot uz lietišķās šaušanas sacensībām, patronas esam pat veduši aukstumsomās un no tām ņēmuši ārā munīciju īsi pirms pašas šaušanas, lai tai būtu ne vairāk kā plus četri pieci grādi… Ja patronas ir sakarsušas, stabilizatori noteikti lidojumā atdalīsies.
Stobrā krājas svina aplikums
Otra problēma ir pats svins. Šobrīd lielākā daļa ložu tiek krāsotas, lai pasargātu stobru no svina aplikuma. Cik efektīvi tas darbojas, atkarīgs no krāsas.
Ja lodes nebija krāsotas, iespējams, problēmas radīja ne tikai ložu stabilizatori, bet arī svins, kas pēc katra šāviena no lodes paliek stobra iekšpusē. Jo karstāks laiks, jo straujāk veidojas svina aplikums. Jau pēc divām trim lodēm karstā laikā stobra iekšpusē uzķep pietiekami daudz svina, lai tas ietekmētu precizitāti. Jo vairāk šauj, jo biezāks kļūst šis aplikums, bieži vien tas mērāms pat milimetra desmitdaļās. Lodes stabilizators tiek papildus sabojāts, un situācija tikai pasliktinās.
Ko darīt
Karstā laikā stobrs jātīra pēc katra šāviena! Es lietoju attēlā redzamo līdzekli, ko pēc šāviena iepūšu stobrā. Protams, var lietot arī citus līdzekļus ar līdzīgu iedarbību. Tad stobru iztīru ar slauķi, kam piestiprināta pītā birstīte. Tā var būt gan no tērauda, gan bronzas. Šādi var no stobra iztīrīt svina aplikumu. Pretējā gadījumā trāpījums principā ir neprognozējams.
Ir pieejams arī speciāls teflona sastāvs, ko karstā laikā var lietot, lai pie stobra neliptu polietilēna konteinera daļas. To vairāk lieto, šaujot skrošu munīciju, taču tas der arī ložu šaušanā. Tad var izšaut dažus šāvienus, pirms stobrs jātīra.
Svinu var izberzēt tikai ar pīto birstīti. Eža formas birstīte nederēs – tā ir pārāk maiga.”
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
Kad krāpnieki uzdarbojas, cīkstēšanās ar lāci un īpaša aukstā gaļa. “Šauj garām!” #308 epizode
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Lasi žurnāla Medības novembra numuru!
