Aizsardzības ministrija ar Latvijas Mednieku savienību ir noslēgusi sadarbības līgumu, kura mērķis ir mednieku sabiedrību iesaistīt visaptverošajā valsts aizsardzības sistēmā. Mednieki ir viena no tām sabiedrības grupām, kurai jau ir pieredze apejoties ar šaujamieročiem, ieroču drošību, pārvietošanos apvidū un rīcību dažādos dabas apstākļos. Tieši tāpēc šīs prasmes valsts aizsardzības kontekstā tiek vērtētas kā noderīgs resurss.
Ādažu poligonā mednieku apmācības notiek divas reizes gadā. Galvenais uzsvars tajās tiek likts uz šaušanu lielās distancēs, orientēšanos, taktiskām iemaņām un spēju darboties situācijās, kas atšķiras no ierastās medību prakses. Apmācību kontekstā tiek runāts arī par droniem un to apdraudējumu, tostarp iespējām tos neitralizēt.
Taču te ir ļoti svarīga robežšķirtne – tas, ka mednieki tiek apmācīti noteiktām prasmēm valsts aizsardzības sistēmas ietvaros, nenozīmē, ka miera laikā viņi drīkst patvaļīgi iesaistīties militārās darbībās vai paši pieņemt lēmumu šaut uz aizdomīgiem objektiem gaisā.
Kā raidījumā 4. studija skaidro nozares pārstāvji, mednieki tiek apmācīti arī situācijām, kas saistītas ar dronu apdraudējumu, tomēr miera laikā viņu iesaistīšana militārās operācijās netiek atbalstīta. Šādas apmācības ir daļa no gatavības sistēmas, nevis atļauja pašdarbībai.
Mednieki kā valsts aizsardzības resurss
Visaptverošā valsts aizsardzība nozīmē, ka valsts drošība nav tikai armijas jautājums. Tajā sava loma var būt arī pašvaldībām, uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām un dažādām sabiedrības grupām, tostarp medniekiem.
Mednieki jau ikdienā darbojas ārpus pilsētām, labi pārzina vietējo apvidu, mežus, ceļus, kvartālstigas, grāvjus un pārvietošanās iespējas. Daudzviet tieši mednieki ir cilvēki, kuri ļoti labi zina konkrēto teritoriju un spēj ātri pamanīt neparastas izmaiņas – nepazīstamus transportlīdzekļus, aizdomīgas pēdas, trokšņus, svešus cilvēkus vai arī neierastus lidojošus objektus.
Šīs zināšanas var būt būtiskas krīzes situācijās. Tāpēc sadarbība starp Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un mednieku organizācijām ir loģiska. Tā ļauj stiprināt valsts aizsardzības spējas, vienlaikus izmantojot jau esošas prasmes un cilvēkresursus.
Tomēr mednieku iesaiste nenozīmē, ka tiek paplašinātas viņu tiesības lietot medību ieročus ārpus normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem.
Dronu jautājums kļūst arvien aktuālāks
Pēc dažādiem dronu incidentiem sabiedrībā arvien biežāk izskan jautājums – ko darīt, ja virs lauku teritorijas, medību platībām vai nomaļas vietas tiek pamanīts aizdomīgs drons? Vai mednieks, kurš atrodas konkrētajā teritorijā un ir ar medību ieroci, drīkstētu mēģināt šādu lidaparātu notriekt?
Šo jautājumu žurnāls Medības jau iepriekš saņēma arī no kāda lasītāja. Viņš vaicāja, vai situācijā, kad aizdomīgs drons lido virs medību platībām, uz to drīkstētu raidīt šāvienu ar medību ieroci, lai lidaparātu notriektu virs vietas, kur nav cilvēku un ēku.
Lasītājs norādīja arī uz praktisko pusi – pasākumā Vienoti valstij mednieki jau vairākus gadus demonstrējuši, ka noteiktos apstākļos trāpīt dronam ir iespējams. Pēc drona incidenta Rēzeknē šis jautājums kļuva vēl aktuālāks, un publiskajā telpā parādījās arī emocionāli izteikumi par dronu medību sezonas atklāšanu.
Vai mednieki drīkst šaut nost dronus virs medību platībām?
Tomēr iespēja kaut ko tehniski izdarīt nenozīmē, ka to drīkst darīt juridiski un ka tas ir droši.
NBS nostāja: patvaļīgi šaut uz droniem nedrīkst
Žurnāls Medības iepriekš lūdza Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem skaidrot, vai mednieks drīkstētu mēģināt ar medību ieroci notriekt dronu virs medību platībām un vai šāda rīcība mazinātu vai tieši palielinātu apdraudējumu.
Nacionālo bruņoto spēku atbilde bija nepārprotama – patvaļīga šaušana uz gaisā lidojošiem objektiem ar medību vai cita veida ieročiem nav uzskatāma par drošu vai pieļaujamu rīcību.
Medību ieroči ir paredzēti medībām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Medību likums un Medību noteikumi nosaka, kādos gadījumos un kādiem mērķiem medību ieroci drīkst izmantot. Droni nav medījamie dzīvnieki, un medību ieroci nedrīkst lietot pēc paša ieskatiem tikai tāpēc, ka objekts šķiet aizdomīgs.
Turklāt šaušana uz gaisā esošu objektu rada būtiskus drošības riskus. Jebkurš gaisā lidojošs objekts pēc tam, kad notriekts, tas krīt lejā, un tā krišanas vieta ne vienmēr ir prognozējama. Tas var nokrist uz ceļa, mājas, transportlīdzekļa, cilvēka, dzīvnieka vai infrastruktūras objekta. Tāpat jāņem vērā arī lodes vai skrošu trajektorija pēc šāviena.
Tas nozīmē, ka pat situācijā, kad medniekam šķiet – apkārt neviena nav –, risks var būt daudz lielāks, nekā sākotnēji izskatās.
Ko darīt, ja pamanīts aizdomīgs drons?
Ja tiek pamanīts aizdomīgs bezpilota lidaparāts, pareizā rīcība nav šaut, vajāt vai mēģināt to pašam neitralizēt. Par šādu objektu jāziņo atbildīgajiem dienestiem, zvanot uz 112.
Svarīgi ir fiksēt iespējami precīzu informāciju – vietu, laiku, lidojuma virzienu, aptuveno augstumu, objekta aprakstu, skaņu, iespējamo nokrišanas vietu, ja tāda ir, un jebkādas citas detaļas, kas var palīdzēt atbildīgajām institūcijām izvērtēt situāciju.
Tāpat nedrīkst tuvoties nokritušam dronam vai tā atlūzām. Šāds objekts var būt bīstams – gan sprādzienbīstamu elementu, gan degvielas, akumulatoru vai citu tehnisku iemeslu dēļ. Arī šķietami nekaitīgas atlūzas var radīt risku, tāpēc šādās situācijās jāgaida atbildīgo dienestu ierašanās.
Apmācības nenozīmē pašdarbību
Mednieku apmācības valsts aizsardzības sistēmas ietvaros ir svarīgs solis, jo tās palīdz sagatavot sabiedrības daļu, kurai jau ir specifiskas prasmes un pieredze. Šādas mācības var būt ļoti nozīmīgas krīzes vai kara gadījumā, kad valsts aizsardzībā iesaistās plašāks cilvēku loks.
Taču miera laikā darbojas citi noteikumi. Militāra apdraudējuma izvērtēšana, gaisa telpas drošība un bezpilota lidaparātu neitralizēšana ir atbildīgo valsts institūciju kompetencē. Mednieka uzdevums šādā situācijā nav pieņemt lēmumu par šaušanu, bet gan ziņot un nepalielināt risku.
Tāpēc galvenais secinājums ir skaidrs – mednieki var būt nozīmīga daļa no visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas, taču medību ierocis miera laikā nav instruments patvaļīgai dronu notriekšanai. Ja pamanīts aizdomīgs drons vai tā atlūzas, pareizā rīcība ir ziņot 112 un ievērot atbildīgo dienestu norādījumus.
Kad skaties lācim acīs, palīdzēt var tikai lūgšanas. “Šauj garām!” #340 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
