Medību tornis nav tikai vieta, kur klusumā gaidīt dzīvnieku. Tas ir darba instruments, kas atgādina par drošību un ilgtermiņa ieguldījumiem. Tieši tāpēc pret torņiem nevajadzētu izturēties pēc principa vēl jau stāv, līdz pienāk brīdis, kad trepes iečīkstas, grīda ieliecas vai visa konstrukcija pēc ziemas vairs nešķiet līdz galam uzticama. Vēl sliktāk, ja bojājumi atklājas tikai tad, kad mednieks jau ir ceļā uz vakara gaidi.
Sarunā ar Medibutornis.lv vadītāju Intaru Tumanovu, kurš šajā jomā strādā kopš 2020. gada, kļūst skaidrs, ka lielākā daļa problēmu nerodas vienā dienā. Tās sakrājas pakāpeniski – no mitruma, sala, nepareizas uzstādīšanas un vienkāršas nevērības. Labā ziņa – daudz ko var novērst laikus. Sliktā ziņa – ja tornis gadiem atstāts pašplūsmā, reizēm lētāk un drošāk ir būvēt jaunu, nevis bezgalīgi lāpīt veco.
Maijs ir ļoti piemērots brīdis torņu apskatei. Tad var redzēt visus ziemas bojājumus, kas radušies aukstumā, mitrumā un salā.
Tieši pavasaris ir brīdis, kad tornim jāpievērš visvairāk uzmanības. Zeme ir izkustējusies, koks ir parādījis, kur tajā iekļuvis mitrums, savienojumi pēc sala var būt atlaidušies, bet apkārtējā vide – zāle, lapas, sūnas, krūmi – jau sāk ietekmēt ventilāciju un torņa žūšanu. Ja grib, lai tornis kalpotu ilgi, pavasara apkope nav izvēles jautājums. Tā ir nepieciešamība.
1. Tornis ieaug zālē un krūmos
Viens no biežākajiem un reizē nenovērtētākajiem iemesliem, kāpēc tornis sāk straujāk bojāties, ir pavisam vienkāršs – tas tiek atstāts ieaugt zālē, niedrēs, avenājos vai krūmos. No malas tas var šķist pat ainaviski un dabiski, taču pašai konstrukcijai tas nāk par sliktu.
Ja ap torņa kājām un tā apakšu neveidojas brīva gaisa plūsma, mitrums saglabājas ilgāk, koks žūst lēnāk un bojājas ātrāk. Vēl jo vairāk, ja pie pamatnes paliek vecās lapas, zāle, dubļi vai slapjš sniega sanesums no ziemas.
Tāpēc viens no pirmajiem darbiem pavasarī ir pavisam praktisks – aptīrīt apkārt torņa kājām, izgrābt lapas un pārliecināties, ka konstrukcija var vējot. Tas ne tikai paildzina torņa mūžu, bet ļauj arī labāk redzēt, vai pie pamatnes nav radušies citi bojājumi.
Lielākā kļūda ir atļaut tornim ieaugt zālē un krūmos. Tas izskatās dabiski, bet tornim tas nāk tikai par sliktu.
2. Mitrums un sals iedarbojas kopā
Nav viena vainīgā, kas iznīcina torņus. Visbiežāk tas ir faktoru kopums. Ja koks ir uzsūcis mitrumu, bet tad seko sals, ūdens šķiedrās sasalst un sāk bojāt materiālu no iekšpuses. Tā rodas plaisas, atslābst savienojumi, sāk kustēties vietas, kur iepriekš viss bija stingrs.
Tas īpaši attiecas uz trepēm, torņa kājām, platformu un vietām, kur lietus vai kūstošs sniegs regulāri tiek klāt, bet konstrukcija netiek pietiekami ātri izvēdināta. Vizuāli tornis vēl var izskatīties pieklājīgs, taču iekšēji koks jau var būt zaudējis izturību.
Tieši tāpēc ar vienkāršu paskatīšanos vien nepietiek. Konstrukcija ir jāpakustina, jāpatausta, jāpaklausās. Ja koks kļūst mīksts, ja tas iečaukstas, ja skaņa ir dobja, tas jau ir signāls, ka bojājums var būt dziļāks, nekā izskatās no ārpuses.
Vairāk lasi žurnāla Medības maija numurā vai portālā lasi.lv.
Kad ar “sūdainu lāpstu” sagrauj mednieka tēlu! “Šauj garām!” #335 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
