Igaunijas Mednieku savienība paziņojusi, ka brūno lāču skaits valstī sasniedzis līmeni, kas noteiktos apstākļos var būtiski palielināt risku cilvēku drošībai un īpašumam. Vienlaikus medniekiem šobrīd nav reālu iespēju šo situāciju ietekmēt, ja lāču medības tiek apturētas ar tiesas lēmumu.
Pašlaik Igaunijā oficiāli uzskaitīti aptuveni 1200 lāči, taču paši mednieki uzskata, ka reālais skaits varētu sasniegt ap 1500 dzīvnieku, un populācija turpina pieaugt. Pēdējos gados lāču skaits Igaunijā sasniedzis rekordaugstu līmeni, un līdz ar to pieaug arī problemātisku situāciju skaits. Mediji gandrīz ik dienu ziņo par lāču parādīšanos apdzīvotu vietu tuvumā vai pat pašās apdzīvotās vietās, savukārt cilvēki regulāri vēršas pie medniekiem pēc palīdzības.
Igaunijas Mednieku savienības ieskatā lācis neapšaubāmi ir viens no Igaunijas mežu lepnumiem, taču tā dabiskajai vietai ir jāpaliek mežā. Organizācija uzsver, ka nav normāli, ja lāči regulāri parādās ciemos un pilsētu tuvumā un veidojas pārāk ciešs kontakts ar cilvēku.
“Svarīgākais ir līdzsvars. Lācim jāpaliek mežā un jāsaglabā tā dabiskā uzvedība,” uzsver Igaunijas Mednieku savienības prezidents Marguss Pūsts.
Organizācija uzsver vēl vienu būtisku aspektu — lāčiem ir jāsaglabā dabiskā piesardzība pret cilvēku. Ja tā zūd, bīstamu situāciju kļūs vairāk ne tikai cilvēkiem, bet arī pašiem dzīvniekiem. Pēc savienības domām, brīdī, kad liels plēsējs pārstāj uztvert cilvēku kā apdraudējumu, konflikti kļūst gandrīz neizbēgami. Tieši tāpēc šo robežu iespējams saglabāt tikai ar zinātniski pamatotu medīšanu un pārdomātu populācijas regulēšanu.
“Ja populācija ir maza, suga ir jāsargā. Taču, kad tās skaits kļūst bīstami liels, tā ir jāregulē. Svarīgākais ir līdzsvars,” norāda Pūsts.
Mednieki: ja mums atņem iespēju rīkoties, atbildība nevar palikt tikai uz mūsu pleciem
Igaunijas Mednieku savienība uzsver, ka pašlaik medniekiem nav iespēju iejaukties pat gadījumos, kad runa ir par problemātiskiem lāčiem. Vienlaikus organizācija atgādina, ka Igaunijas lāču populācija ilgstoši tikusi uzskatīta par dabas aizsardzības veiksmes stāstu. Taču, pēc mednieku domām, šāds panākums ir ne tikai jāsaglabā, bet arī gudri jāpārvalda, lai tas nekļūtu par risku pašai sabiedrībai.
Lācis brauc uz kūrortu? 20 kilometru attālumā no Liepājas nofilmēts plēsējs
“Mūsu uzdevums bija uzturēt līdzsvaru dabā un nepieļaut bīstamas situācijas. Ja šī iespēja mums tiek atņemta, tad arī atbildību nevar uzņemties medniekiem. Tā jāuzņemas tiem, kuri traucējuši regulēt lāču skaitu,” uzsver Pūsts.
Viņš arī piebilst, ka, ja notiks nelaime, tā vairs nebūs negaidīta traģēdija, bet gan tiešas pieņemto lēmumu sekas.
Igaunijas Mednieku savienība aicina pēc iespējas ātrāk rast risinājumu, kas ļautu atjaunot zinātniski pamatotu lāču populācijas regulēšanu un nodrošinātu operatīvu problemātisko indivīdu izņemšanu no populācijas. Organizācija norāda, ka ir gatava sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm un piedalīties risinājumu meklēšanā.
Tāpat sabiedrība tiek aicināta ziņot par lāču nodarītajiem postījumiem Igaunijas Vides aģentūrai vai reģistrēt tos datubāzē Jahis, lai zinātniekiem un lēmumu pieņēmējiem būtu pēc iespējas vairāk informācijas no konkrētām vietām.
Pēc Igaunijas mednieku domām, jautājums jāskata arī Eiropas līmenī, apsverot lāča aizsardzības statusa samazināšanu, līdzīgi kā tas jau noticis vilku gadījumā.
Tiesa medības nav aizliegusi pilnībā, taču radījusi ļoti nopietnu precedentu
Situācija Igaunijā kļuvusi sarežģīta jau vairāku gadu garumā. Valstī turpinās konflikts starp valsts institūcijām un dzīvnieku aizsardzības organizāciju Eesti Suurkiskjad par to, vai brūnā lāča medības vispār tiek organizētas likumīgi un pietiekami pamatoti.
Tallinas administratīvā tiesa iepriekš atzina, ka Igaunijas Vides departamenta 2022. gada lēmums atļaut nomedīt 90 lāčus bijis prettiesisks. Vides departaments šo lēmumu pārsūdzēja, taču arī apelācijas instance atstāja spēkā iepriekšējo spriedumu.
Strīda centrā bija vairāki būtiski jautājumi. Tiesa piekrita argumentiem, ka nav pietiekami skaidri pamatots, kāpēc nepieciešams nomedīt tieši tik lielu lāču skaitu, ka nav pilnvērtīgi ievērotas Eiropas Savienības Biotopu direktīvas prasības, ka trūkst kvalitatīvu populācijas monitoringa datu un ka alternatīvas medībām nav pietiekami izvērtētas.
Dzīvnieku aizstāvju organizācija Eesti Suurkiskjad jau gadiem uzsver, ka lāču medības Igaunijā tiek balstītas uz juridiski vāji pamatotiem lēmumiem. Tomēr svarīgi saprast vienu niansi — tiesa neatcēla visu lāču medību sistēmu kopumā un nepaziņoja, ka lāčus medīt nedrīkst vispār. Spriedums attiecās uz konkrētu administratīvo aktu un tā pamatojumu. Taču šis lēmums radījis ļoti nopietnu precedentu.
Tagad katra jaunā lāču medību kvota tiek vērtēta daudz rūpīgāk, dzīvnieku aizstāvji regulāri draud ar jaunām tiesvedībām, bet Vides departamentam jāspēj daudz detalizētāk juridiski pamatot katrs lēmums. Faktiski tas nozīmē, ka jebkuru nākamo sezonu iespējams mēģināt apturēt tiesā.
Lāču skaits aug, bet cilvēks viņu uztverē vairs nav tas, no kā jābaidās
Viss notiek laikā, kad lāču skaits Igaunijā turpina augt. Un tieši te rodas jautājums, ko pēdējos gados arvien biežāk uzdod gan Ziemeļeiropā, gan Balkānos pēc incidentiem Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā un tagad jau arī Igaunijā.
Lielie plēsēji ļoti ātri pielāgojas videi, kur cilvēks vairs netiek uztverts kā tiešs apdraudējums. Mūsdienu ainava viņiem ir ļoti labvēlīga — visapkārt ir pārtikas atkritumi, lauksaimniecības kultūras, piepilsētu teritorijas un vienlaikus medības tiek ierobežotas. Tajā pašā laikā dabā arvien vairāk laika pavada cilvēki, kuriem nav nekādas pieredzes, kā uzvesties lielo plēsēju klātbūtnē.
Lācis klasiskā izpratnē nav cilvēkēdājs, taču dzīvnieks pierod, ka cilvēks neuzbrūk, neaizstāvas, bēg, atstāj pārtiku un regulāri parādās vienās un tajās pašās vietās, robeža starp piesardzību un interesi sāk izzust. Tieši to zinātnieki apraksta daudzos konfliktu reģionos.
Īpaši problemātiski kļūst jauni lāči un tie dzīvnieki, kas pierod pie cilvēka tuvuma. Tie arvien biežāk parādās apdzīvotās vietās, ceļmalās, kempingos un tūrisma maršrutos. Tad pietiek ar vienu suni, riteņbraucēju, skrējēju, negaidītu sastapšanos vai lāceni ar mazuļiem, lai situācija kļūtu bīstama.
Daļa speciālistu jau atklāti saka, ka mūsdienu cilvēks plēsējam faktiski kļūst par viegli pieejamu barības resursu. Ne jau tāpēc, ka lāči apzināti medītu cilvēkus, bet tāpēc, ka cilvēks arvien retāk viņu uztverē nozīmē kaut ko tādu, no kā būtu jābaidās. Tāpēc daudzās valstīs diskusija vairs nav tikai par populācijas lielumu, bet arī par to, cik lielā mērā sabiedrība ir gatava dzīvot līdzās plēsējiem, kuri pamazām zaudē dabiskās bailes no cilvēka.
Riteņbraucēja uzbrukums bija signāls, ko vairs nevar ignorēt
10. aprīļa vakarā Igaunijā notika incidents, kas vēl pirms dažiem gadiem būtu šķitis gandrīz neticams. Uz ceļa starp Väike-Maarja un Simuna, Triigi ciema virzienā, lācis uzbruka riteņbraucējam.
Par šo gadījumu jau iepriekš tika ziņots, taču tieši tas Igaunijā izraisīja daudz aktīvākas diskusijas par cilvēka līdzāspastāvēšanu ar lielajiem plēsējiem un riskiem, kas rodas, pieaugot to populācijai.
Šādi incidenti Baltijas reģionā joprojām ir reti, taču tie vairs nav neiespējami. Daudzu speciālistu un mednieku vērtējumā tas ir skaidrs signāls, ka attieksme pret lielo plēsēju pārvaldību un populācijas kontroli vajadzētu pārskatīt.
Lāča uzbrukums kustībā esošam riteņbraucējam nav tipiska situācija. Visbiežāk konflikti rodas pēkšņas sastapšanās laikā mežā vai vietās, kur dzīvnieki pieraduši pie cilvēka klātbūtnes. Šajā gadījumā svarīgākais faktors bija pats kustības raksturs.
Riteņbraucējs pārvietojas ātri un gandrīz bez skaņas, tāpēc viņš dzīvniekam var pietuvoties ļoti nelielā attālumā, vēl pirms lācis saprot, kas notiek. Šādās situācijās lācis parasti reaģē aizsargājoties, īpaši, ja tuvumā ir mazuļi vai dzīvnieks jūtas pārsteigts. Tā nav medību uzvedība, bet instinktīva reakcija uz negaidītu apdraudējumu.
Baltijā situācija atšķiras, bet kopējā tendence ir skaidra
Baltijas valstīs lāču situācija vēl atšķiras, taču kopējā tendence visā reģionā ir skaidri saskatāma. Igaunijā oficiāli tiek uzskaitīti aptuveni 1200 lāči, taču vietējie mednieki uzskata, ka reālais skaits var sasniegt ap 1500 indivīdu, un populācija turpina augt.
Latvijā oficiāli uzskaitīti ap 190 lāču, taču pēc novērojumu datiem to reālais skaits var būt lielāks. Lietuvā šo plēsēju pagaidām ir mazāk, tomēr atsevišķi novērojumi kļūst arvien biežāki.
Visā reģionā pieaug ziņojumu skaits par lāčiem ceļu tuvumā, mežmalās, lauksaimniecības teritorijās un pat apdzīvotu vietu tuvumā. Tas liecina, ka suga paplašina savu izplatības areālu, bet līdz ar to pieaug arī iespēja, ka cilvēks un lācis sastapsies aizvien biežāk.
Kad ar “sūdainu lāpstu” sagrauj mednieka tēlu! “Šauj garām!” #335 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
