Avots: Bulgārijas Mednieku asociācija
Bulgārijā, Vitošas nacionālajā dabas parkā pie Sofijas, piepildījušās bažas, par kurām eksperti runāja jau gadiem. 16. maijā kalnu teritorijā atrasts miris 35 gadus vecs vīrietis. Sākotnēji izskanēja vairākas versijas, tostarp arī par iespējamu suņu uzbrukumu, taču vēlāk izmeklēšanā apstiprināta versija par lāča uzbrukumu.
Svētdien, 17. maijā, Sofijas policija ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka tiesu medicīnas eksperta un lielo zīdītāju speciālista secinājumi liecina, ka pēdas uz bojāgājušā ķermeņa atbilst lācenes un lācēna uzbrukumam. Policija plašākas detaļas par notikušo pagaidām nav izpaudusi, bet Bulgārijas mediji iepriekš rakstīja, ka bojāgājušais bijis aprīkots pārgājienam un, iespējams, mēģinājis aizstāvēties ar nūju.
Šis gadījums ir īpaši satraucošs arī tāpēc, ka traģēdija notika nevis nomaļā un grūti pieejamā kalnu nostūrī, bet gan starp divām kalnu mājām — vietā, kuru par mežonīgu un cilvēku neskartu teritoriju nosaukt būtu grūti. Tieši šo apstākli uzsvēris arī bulgāru zinātnieks, medību eksperts un brūnā lāča pētnieks doktors Raičo Gančevs (Райчо Гънчев). Viņš norādījis, ka lāču uzvedībā jau ilgāku laiku vērojamas adaptīvas pārmaiņas — dzīvnieki pakāpeniski zaudē iedzimto piesardzību pret cilvēku, un līdz ar to pieaug arī smaga incidenta risks. Pēc Gančeva teiktā, šis process parasti attīstās trīs posmos: sākumā lācis ubago barību („просене на храна”), pēc tam jau sāk to pieprasīt („искане на храна”), bet vēlāk var pāriet arī agresijā („агресия”).
Tieši šeit parādās arī plašāka problēma, kas attiecas ne tikai uz Bulgāriju. Ja cilvēku klātbūtne kalnos un mežos nozīmē viegli pieejamus pārtikas avotus — atkritumus, nepareizi uzglabātu pārtiku, apdzīvotu vietu tuvumu un pastāvīgu cilvēku kustību — robeža starp savvaļas dzīvnieku un cilvēku kļūst arvien trauslāka. Bulgārijas medijos eksperti atzinuši, ka šādā vidē lāči zaudē dabisko piesardzību, bet cilvēks viņu uztverē arvien biežāk vairs nav tikai drauds, bet gan daļa no pieejamās vides un potenciālajiem pārtikas resursiem.
Doktors Gančevs atgādina, ka Bulgārijā brīdinājumi par iespējamiem letāliem lāča uzbrukumiem cilvēkam izskanējuši jau vairākkārt. Pēc viņa teiktā, kopš 2007. gada lāču populācijas pārvaldība valstī kļuvusi neskaidrāka un mazāk efektīva, bet vienlaikus arvien biežāk izskanējuši ekspertu pieņēmumi, ka reālais lāču skaits varētu būt lielāks, nekā rāda oficiālie dati. Gančevs uzsver, ka Centrālajā Balkānu grēdā populācija pieaug ļoti strauji, savukārt Vitoša ir dabisks lāču pārvietošanās koridors, kas savieno Rilas un Planas kalnu masīvus.
Šis nav pirmais letālais lāča uzbrukums Bulgārijā. Vietējie mediji atgādina, ka iepriekš letāls incidents valstī noticis pirms 16 gadiem — 2010. gada 17. maijā, kad lācis nogalināja 65 gadus vecu vīrieti pie Kutelas ciema Smolianas apgabalā. Taču toreiz tas notika daudz mežonīgākā un mazāk apmeklētā vietā nekā tagadējais incidents Vitošā.
Pēc traģēdijas Bulgārijas medijos atkal izskan aicinājumi kalnos ievērot elementāru piesardzību: pārvietoties pa marķētiem maršrutiem, neiet vienatnē nomaļās vietās, netuvoties savvaļas dzīvniekiem, tos nebarot un, ejot cauri biezākam mežam, radīt troksni, lai dzīvnieks cilvēku pamanītu laikus.
Šis gadījums neizbēgami liek domāt arī plašāk — par to, cik ātri cilvēka un lielo plēsēju līdzāspastāvēšana var kļūt bīstama, ja dzīvnieks zaudē dabiskās bailes. Un tas nav tikai Bulgārijas stāsts. Jau pagājušajā nedēļā informējām par līdzīgu gadījumu Rumānijā, kur mežā tika atrasts ap 60 gadus vecs vīrietis pēc, iespējams, letālas sastapšanās ar lāci. Tas vēlreiz atgādina, ka Eiropas reģionos, kur lāču klātbūtne pieaug un cilvēku aktivitāte pie dabas pieaug, šādi stāsti vairs nav uztverami kā reti izņēmumi.
Kad ar “sūdainu lāpstu” sagrauj mednieka tēlu! “Šauj garām!” #335 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
