Raksts tapis sadarbībā ar Pulsar Latvija
Ar Pulsar Merger ir viena liela problēma – ja paskaties tajā, nevienu citu termoierīci vairs negribas. Jau kādu laiku medībās lietoju XL50 modeli, bet pavisam nesen tiku pie jaunā un svaigā Merger Duo NXP50, un aprīļa vidū radās iespēja paviesoties bebru medību pasākumā Jēkabpils pusē, kur jauno ierīci izdevās arī kārtīgi izmēģināt dabā.
Nakts redzamība pret termo? Kā tas izskatās! Pulsar Merger Duo NXP50
Pirmie iespaidi
Pulsar Merger sērijā līdz šim bija trīs binokļi, kas savstarpēji atšķīrās ar lēcas, termālā sensora un korpusa izmēru. Nu tiem ir pievienojies jaunākais brālis Duo NXP50, kas piedāvā nebijušu iespēju – vērot apkārtni gan termālajā, gan digitālajā spektrā. Tam ir 640×480 pikseļu termālais sensors, kas tikai par vienu solīti atpaliek no XL50, taču tehnoloģijas attīstās strauji un gan jau nākotnē sagaidīsim Duo arī ar lielo 1024×768 pikseļu sensoru. Labā ziņa ir tā, ka nedaudz mazāks sensors arī manāmi samazina pašas ierīces cenu un tā kļūst pieejamāka pircējam. Savukārt digitālais sensors ir CMOS 1920×1200 pikseļu izmērā.
Paņemot ierīci rokās, var just, ka tā ir nedaudz smagāka nekā ierastais XL50, taču priecē, ka praktiski vispār nav mainīts pogu izvietojums un nevajadzēs no jauna pierast pie citas kārtības. Vienīgā izmaiņa ir digitālā un termālā režīma maiņas slēdzis, kas nu atrodas tālmēra pogas vietā. Ierīces apakšā ir neliels LED 940 nanometru piegaismotājs, kas paredzēts digitālajam attēlam, taču Ieskaties.lv veikalā man iedod jaudīgāku rīku – LunaVision piegaismotāju, kas darbojas ar lādējamu bateriju. Veikalā gan stingri piekodina pēc lietošanas to neaizmirst izslēgt, jo pretējā gadījumā medības var beigties ar izdedzinātu caurumu kabatā vai somā. Lai negadītos šaize, ja piegaismotāja ieslēgšanas poga somā nospiežas nejauši, var pavisam nedaudz paskrūvēt vaļā baterijas vāciņu un tad poga kļūst neaktīva.
Ierīcei komplektā nāk soma ar aizdari, kas uzmaucama virsū kā kapuce. Tas ir samērā ērti un nav nepieciešami atsevišķi slēdži vai klipši, kas medībās rada tikai nevajadzīgu troksni. Somu var karināt kaklā, tai atšķirībā no Telos monokļa somas nav vidukļa siksnas, taču, ja jau pašai ierīcei ir mīksta, patīkama kakla lence, pārnēsāšanas somu tikpat labi var arī atstāt mašīnā.
Ciemos Bebra kausā
Pēdējās dienās, kad vēl bija iespēja medīt bebrus ārpus meliorāciju sistēmām, braucu uz Jēkabpils pusi, kur vietējais kolektīvs rīkoja ikgadējo Bebra kausa pasākumu. Tradīcija visnotaļ apsveicama, jo rada iespēju gan savējiem, gan kaimiņu kolektīvu biedriem satikties ārpus dzinējmedību sezonas un vienlaikus atsvaidzināt šaušanas prasmes un teorētiskās zināšanas. Pasākuma formāts ir kā tāda daudzcīņa visā dienas garumā, kur vairākās disciplīnās savā starpā sacenšas komandas – katra trīs cilvēku sastāvā.
Kā jau pie medniekiem pieklājas, sākam ar rīta līniju un instruktāžu par dienas plānu un drošības noteikumiem, jo tepat notiks arī vairākas šaušanas disciplīnas un, lai diena beigtos veiksmīgi, ir svarīgi zināt, kur būs ugunslīnijas un bīstamie sektori. Sabraukušo dalībnieku ir diezgan daudz, saskaitu apmēram 35 cilvēkus, no kuriem daži nav mednieki, bet atbraukuši līdzi kādam un startē individuāli. Uzreiz pēc rīta līnijas ir jāizlozē sektori vakara bebru medībām. Katrai komandai loterijas kārtībā tiek viens sektors, kurā medību taktika jāizplāno pašiem. Dienas gaitā to var aizbraukt apskatīt, atrast labākās vietas gaidei, bet medības sāksies vien tad, kad būs beigusies disciplīnu daļa. Pēc medībām nomedītos bebrus skaitīs, svērs un aprēķinās punktus, ko pieskaitīs kopējam komandas rezultātam. Uz labu laimi izvelku no cepures vienu salocītu lapiņu un uzzinu, ka kopā ar komandas biedriem Nameju un Uldi vakarā medīsim gar nelielas upītes krastu. Vēlāk, kad aizbraucam izlūkos, atklājas, ka tā tek gar pļavu. Labā ziņa ir tā, ka pa krastu varēs klusi pastaigāt un nebūs visu laiku jāsēž uz vietas, jo vējš ir pamatīgs un, sēžot uz vietas, nepatīkami dzesē. Sliktā – lai arī otrā krastā krūmu netrūkst, praktiski nekur neredz svaigus grauzumus. Vietējā kolektīva mednieks pastāsta, ka otrā krastā nedaudz nomaļus ir arī bebru māja, taču no mūsu medību sektora to redzēt nevar, turklāt upes otrā krastā atrasties mēs nemaz nedrīkstam.
Vēl pirms došanās medībās ir jāizpilda dažādas sacensību disciplīnas. Ir šaušana ar pneimatisko ieroci dažādās distancēs. Tad šaušanas stafete, kurā fiksē laiku – pieci biatlona mērķīši desmit metru distancē, kas trijatā kopīgiem spēkiem jānogāž. Ir pieejami divi ieroči – viens ar atvērtajiem tēmēkļiem, otrs ar sarkanā punkta tēmēkli. Ierocim ar atvērtajiem tēmēkļiem ir neierobežots patronu skaits, bet otram ar sarkanā punkta tēmēkli – vien desmit patronas. Šaut vienlaikus var divi cilvēki, trešais tikmēr padod lodītes vai kādā brīdī nomaina kolēģi. Vēl ir disciplīna, kurā uz aci jānosaka attālums līdz dažādiem objektiem, tad no viena trauciņa otrā pēc sajūtām jāsaber skrotis tā, lai sanāktu 300 grami. Visvairāk punktu nopelna tas, kam acumērs visprecīzākais. Kamēr gaidām savu kārtu, kolektīva vadītājs smaidīdams stāsta, ka pērn svēršanas disciplīnā vajadzēja trauciņā iebērt 350 gramus, un ar teju vai nevainojamu precizitāti visus izpogājis… neviens cits kā kluba konservu meistars, kas ikdienā strādā ar 350 gramu kārbām. Pašās beigās jāsēžas pie galda un jāaizpilda divi teorētisko zināšanu testi. Vienu pilda katrs individuāli, otru – visa komanda kopā.
Dodamies medībās
Apmēram septiņos vakarā visi sāk riktēties braukšanai uz mežu. Pa ceļam uz mūsu medību vietu binoklī izpētu izcirtumus un pļavas. Šur tur var ieraudzīt kādu stirnu, lapsu. Citām termālajām ierīcēm tā saucamā PIP jeb attēls attēlā funkcija šķiet mazliet traucējoša, toties Duo gadījumā tā ļauj vienlaikus redzēt gan termālo, gan digitālo attēlu. Piemēram, ja galvenais attēls ir termālajā spektrā, tad mazais ekrāna augšpusē esošais attēls ir digitālajā spektrā un otrādi. Ņemot vērā, ka termālais attēls ir domāts dzīvnieka pamanīšanai, bet digitālais – izpētīšanai, var darīt abas lietas vienlaikus. Pēc šādas loģikas mazliet dīvaini šķiet, ka digitālajam attēlam standarta palielinājums ir mazāks nekā termālajam. Ja jau tas ir paredzēts dzīvnieka izpētīšanai, tam vajadzētu būt lielākam. Vēl viens liels pluss PIP funkcijai ir iespēja digitālajā attēlā ieraudzīt dzīvniekam priekšā esošus zarus, smilgas, ko termālajā spektrā redzēt ir daudz grūtāk. Šāds binoklis noder lapsu, mežacūku, jenotsuņu medībās tumšajā laikā, lai pārliecinātos, ka lodes trajektorijā tiešām nav šķēršļu.
Pļavā netālu no ceļa ievērojam āzīti, tam arī termālajā spektrā var skaidri saskatīt ragus. Skatoties labos laikapstākļos, attēla kvalitāte ir ļoti laba, šķiet, ka sensora izmēra atšķirības īsti ieraudzīt nevar. Var jau būt, ka tas mainītos miglā vai mitrā laikā, bet pagaidām nav nācies to pārbaudīt.
Mašīnu atstājam netālu no upes, sakrāmējam ieročus un dodamies. Uldis un Namejs ar gludstobra ieročiem izkārtojas gar upi tās sākumposmā, tikmēr es pašā sektora galā upes krastā uzkāpju tornītī. Lai arī tornis ir slēgts, vējš ir tik ļoti spēcīgs, ka brīžiem gribas pieliekties un paslēpties aiz torņa sienām. Pēc neilga laika ūdenī ielaižas divas pīles un tuvākās pusotras stundas laikā tā arī ir vienīgā kustība, neskaitot zivis, kas ūdenī plunkšķina bez mitas. Sāk jau krēslot, kad apmēram 170 metru attālumā no torņa upē parādās vilnis, ko pavisam viegli ieraudzīt pat ar neapbruņotu aci. Skatoties ar binokli, viļņa priekšpusē var redzēt baltu punktiņu, kas kārtīgā tempā peld torņa virzienā. Peld, peld, peld… Un tad apmēram 100 metru attālumā pagriežas, iepeld krūmos un pazūd. Pēc neilga brīža torņa otrā pusē kaut kas nobrakšķ. Brakšķim seko skaļš plunkšķis, un ieraugu, ka upei pāri brien briežu govs, bet, pirms paspēju binoklī ieslēgt filmēšanas funkciju, tā pazūd pretējā krasta krūmos. Visiem nofilmētajiem un nofotografētajiem failiem var piekļūt, izmantojot bezmaksas lietotni Stream Vision 2. Tai ar telefonu jāpieslēdzas pie binokļa WiFi tīkla un var piekļūt ne tikai failiem, bet arī pieslēgties tiešraides režīmam, kas ļauj binoklī notiekošo vērot telefona ekrānā.
Atlikušā vakara gaitā dzīvību nemana. Nekā prātīgāka ko darīt nav, tādēļ izklaides pēc pārskrūvēju binoklim lielo piegaismotāju, lai gan reālās vajadzības pēc tā nav – visu gana labi var redzēt arī ar mazo komplektā esošo piegaismotāju. Tas binoklī iespraužams USB-C lādētāja ligzdā un vēl papildus piestiprināms ar skrūvīti, bet lielais LunaVision piegaismotājs ir ielikts atsevišķā kronšteinā un pie binokļa akumulatora nepieslēdzas. Tas nozīmē, ka mazo piegaismotāju lādēt atsevišķi nevajag, bet lielo vajag. Piestiprināšanai nedaudz traucē ierīces lādētāja ligzdas aizsarggumija, taču nedaudz pirkstu veiklības un viss sanāk. Tāpat arī gribētos, lai priekšējo lēcu aizsargvāciņi būtu stingri atlokāmi uz sāniem, līdzīgi kā tas ir Telos monoklim, citādi tie mēdz nelaikā nonākt priekšā piegaismotājam.
Secinājumi
Kamēr visi savācas medniekmājā, ir jau pavisam satumsis. Mēs šoreiz gan esam tukšā, taču citiem ir veicies labāk. Kopā nomedīti seši bebri – divi no tiem diezgan iespaidīga izmēra. Diena pavadīta aktīvi un interesanti, binoklis kārtīgi notestēts. Jāsaka, ierīce nudien ir universāla, jo abi attēla režīmi lieliski papildina viens otru, jo, ko nevar izdarīt termālais attēls, to izdara digitālais un otrādi. Lai arī sakumā šķita, ka baterija, darbinot abus režīmus, varētu ļoti ātri izlādēties, tā tomēr nenotika. Pēc vairāku stundu ilgām medībām baterija turējās godam un mājupceļā pa mašīnas logu vēl varēja apskatīt arī izcirtumus un lauces. Tiesa, saliekot ierīcē visas šīs jaudīgās tehnoloģijas, jārēķinās, ka tās svars jūtami pieaugs un kabatā to pārnēsāt, visticamāk, nevarēs, taču katram rīkam savs uzdevums. Neliels, kompakts monoklis pildīs tikai silta objekta ievērošanas funkciju, toties Merger Duo ļaus šo objektu jebkuros gaismas apstākļos detalizēti izpētīt.
Specifikācijas
Attēla palielinājums: 3–24 x (termālais) un 2–16 x (digitālais)
Sensors: 640×480 px (termālais) un CMOS 1920×1200 px (digitālais)
Pikseļa izmērs: 7 µm
NETD: <25 mK
Maksimālais darbības attālums: 1800 m
Objektīvs: F50/1.0 (termālais) un F50/1.4 (digitālais)
Iebūvētā atmiņa: 64 GB
Svars: 1,2 kg
Aizsardzības līmenis: IPX7
Plusi
– Iespēja vienlaikus izmantot gan termālo, gan digitālo spektru
– Attēla kvalitāte
– Akumulatora darbības ilgums
Mīnusi
– Svars
– Priekšējo lēcu vāciņi
Kad stirnai vienalga, ja to apēd lūsis vai mednieks… un par gurķu zupu “Šauj garām!” #236 epizode
Abonē žurnālu Medības!
