Aļņu populācija samazinās arī Lietuvā. Saskaņā ar kaimiņvalsts Vides ministrijas datiem 2025. gadā aļņu skaits sarucis par aptuveni 2500 īpatņiem. Salīdzinot ar visiemm iepriekšējiem gadiem, kad tika uzrādīta stabila dzīvnieku skaita palielināšanās, šis gads kopumā uzrādīja visu briežu dzimtas dzīvnieku un arī mežacūku skaita lejupslīdi. Kopējais kritums ir apmēram 57 000. Varas iestādes un mednieku organizācijas skaidro šīs izmaiņas ar objektīvāku uzskaites praksi. Var dažādi vērtēt kāda ir patiesā situācija, tieši tādēļ zinātnieki ir uzsākuši visjutīgākās briežu dzimtas sugas pētījumu.
Vitauta Dižā universitātes Lauksaimniecības akadēmijas Medniecības laboratorija sākusi aļņu monitoringa projektu, kurā tiks izmantotas GPS kaklasiksnas. Laboratorijas vadītājs Dr. Artūrs Kibiša norāda, ka pēdējie aļņu pētījumi Lietuvā veikti pirms 50 gadiem. Jaunā projekta sākums sakrīt ar laiku, kad tiek konstatēta aļņu skaita samazināšanās un izmaiņas to izplatības areālā, tādēļ zinātniekiem ir svarīgi iegūt jaunus datus par to, kā šie dzīvnieki dzīvo un pārvietojas Lietuvas teritorijā.
Ir reģioni, kuros alni sastapt jau ir zināmas problēmas. Skaitām aļņus no gaisa
VDU stratēģiskās attīstības un finanšu prorektore prof. Dr. Astrida Miceikiene un Kauņas Rotary kluba Romuva prezidents, VDU Ekonomikas un vadības fakultātes docents Dr. Audrius Šimkus parakstīja atbalsta līgumu. Klubs VDU Lauksaimniecības akadēmijas Medniecības laboratorijai piešķīra vienreizēju 3000 eiro ziedojumu. Šie līdzekļi tiks izmantoti aļņu populācijas monitoringam.
GPS tehnoloģijas ļaus sekot konkrētiem dzīvniekiem un analizēt to uzvedību un pārvietošanos. Kā skaidro Dr. Artūras Kibiša, zinātnieki centīsies noskaidrot, cik lielu teritoriju alnis izmanto, kādos mežos uzturas, kad ir aktīvs, cik lielus attālumus veic un kur migrē. Viens no būtiskiem jautājumiem ir tieši migrācija, jo jau pašlaik pieejamā informācija liecina, ka atsevišķu īpatņu uzvedība var ievērojami atšķirties. Daļa aļņu ir pilnībā nometnieki, tādēļ tikai dažu dzīvnieku novērojumi nebūtu pietiekami, lai raksturotu visu populāciju.
Lai iegūtu objektīvus un zinātniski pamatotus datus, pēc VDU speciālistu domām, vienlaikus būtu nepieciešams sekot vismaz 20 dzīvniekiem. Pētījumu sarežģī arī praktiski apstākļi, jo aļņi dārgās GPS kaklasiksnas mežā var noraut. Medniecības laboratorijai jau ir pieredze GPS monitoringa izmantošanā. Dr. Atrūras Kibiša kopā ar kolēģiem vairākus gadus pēta sumbrus.
Lietuvā samazināts aļņu nomedīšanas limits
VDU norāda, ka aļņu populācijas monitorings pašlaik ir īpaši nozīmīgs, jo tiek novērota to skaita samazināšanās un izmaiņas izplatības areālā. Pārmaiņas redzamas arī medījamo dzīvnieku uzskaites datos. 2024. gadā Lietuvā tika uzskaitīti 21 049 aļņi, bet 2025. gadā – 18 490. Tātad uzskaitē reģistrēts par 2559 aļņiem mazāk.
Vienlaikus tiek mainīts arī aļņu nomedīšanas limits. Iepriekšējā medību sezonā tas bija 4300. Savukārt šai sezonai apstiprināts 3935 aļņu nomedīšanas limits. Tas ir par 365 aļņiem mazāk. Aļņi pašlaik ir vienīgie Lietuvā medījamie pārnadži, kuru nomedīšanas apjomu ierobežo valsts noteikts limits.
Jau 2025. gada jūnijā Lietuvas Medību saimniecības konsultatīvajā padomē tika apspriesta iespēja atteikties no aļņu limitēšanas. Sēdes protokolā tolaik bija norādīta vairāk nekā 21 tūkstoti liela aļņu populācija, ievērojami briežu dzimtas dzīvnieku nodarītie postījumi mežiem un pieaugošais sadursmju skaits ar aļņiem uz ceļiem. Tomēr aļņu medības palika limitētas, bet jaunajai sezonai kopējais limits tika samazināts. Tas parāda, cik būtiski ir iegūt aktuālus datus par populācijas izmaiņām.
Neoficiāli izskan viedoklis, ka, iespējams, būtu jāizsludina aļņu medību moratorijs uz gadu vai pat vairākiem.
Vai mainās aļņu izplatības areāls?
Viens no jautājumiem, kam uzmanību pievērš VDU zinātnieki, ir iespējamās pārmaiņas aļņu izplatības areālā. Dr. A. Kibiša norāda, ka Lietuva atrodas aļņu izplatības areāla dienvidu daļā, tāpēc nākotnē šīs sugas sastopamība valstī varētu samazināties. VDU publicētajā informācijā minēts pieņēmums, ka aļņi pakāpeniski varētu atkāpties arī no Lietuvas teritorijas.
Pēc zinātnieka teiktā, populācijas sarukumu jau novēro vietējie speciālisti, un līdzīgām tendencēm uzmanību pievērš arī Skandināvijas pētnieki.
Zinātniekus interesē ne tikai kopējais aļņu skaits, bet arī populācijas kvalitāte. VDU publicētajā informācijā, atsaucoties uz aļņu ragu mērījumiem, norādīts, ka jaunākajos datos valstī konstatēts tikai viens spēcīgs un nobriedis alnis. Tas vēlreiz apliecina, ka populācijas stāvokļa izvērtēšanai nepietiek tikai ar kopējo dzīvnieku skaitu – nepieciešama arī detalizētāka informācija par atsevišķu dzīvnieku vecumu, fizisko stāvokli un pārvietošanos.
Kas patiesībā ietekmē Lietuvas aļņu populāciju?
Pašlaik pieejamie oficiālie avoti neļauj nosaukt vienu konkrētu un pierādītu iemeslu, kādēļ aļņu skaits Lietuvā samazinās. VDU zinātnieki norāda gan uz populācijas sarukumu, gan iespējamām izplatības areāla pārmaiņām, savukārt Dr. A. Kibiša īpaši izceļ faktu, ka Lietuva atrodas sugas izplatības dienvidu malā.
Vienlaikus oficiālajā informācijā gandrīz netiek runāts par cilvēka saimnieciskās darbības ietekmi uz aļņu dzīvotnēm. Lietuvā daudzviet ir liels privātmāju ciematu, iežogotu teritoriju un plašu monokultūru lauku īpatsvars. Lai gan daļa lauksaimnieku izmanto Eiropas Savienības atbalsta iespējas un atstāj nepļautas lauku malas, kopumā ainava daudzviet ir kļuvusi vienveidīga. Tas savukārt var negatīvi ietekmēt bioloģisko daudzveidību un savvaļas dzīvniekiem piemērotu dzīvotņu pieejamību.
No otras puses, oficiālajos dokumentos redzama arī aļņu populācijas apsaimniekošanas otra puse. 2025. gada Medību saimniecības konsultatīvās padomes sēdes protokolā norādīts, ka briežu dzimtas dzīvnieku ietekme uz atsevišķām meža ekosistēmām var būt negatīva. Tajā gadā Lietuvā reģistrēti aļņu radīti bojājumi jaunaudzēs kopumā 223 hektāru platībā. Uzmanība pievērsta arī sadursmēm ar aļņiem uz autoceļiem.
Tādēļ populācijas stāvokli nepieciešams vērtēt daudz plašāk – ne tikai pēc dzīvnieku skaita, bet arī pēc to ietekmes uz mežsaimniecību, satiksmes drošību un apkārtējo vidi. Jaunais GPS monitorings var sniegt būtisku papildinformāciju, ļaujot noskaidrot, kādas teritorijas konkrēti aļņi izmanto, cik plaši tie pārvietojas un kādi faktori ietekmē viņu izvēlētos pārvietošanās maršrutus.
Ko var darīt mednieki?
Medniekiem ir būtiska loma gan uzticamu datu iegūšanā, gan pareizā aļņu populācijas apsaimniekošanā. Tieši mednieku sniegtā informācija tiek izmantota ikgadējā medījamo dzīvnieku uzskaitē, savukārt aļņu nomedīšanas limiti tiek noteikti, balstoties uz Bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmā apkopotajiem datiem.
Tikpat svarīga ir arī pārdomāta selektīvo medību principu ievērošana. Lietuvas Vides aizsardzības departaments uzsver, ka briežu dzimtas dzīvnieku medībās jāsaudzē labi attīstīti un perspektīvi īpatņi, savukārt vāji vai neperspektīvi dzīvnieki jānomedī savlaicīgi. Tādējādi mednieka uzdevums nav tikai izpildīt noteikto limitu, bet arī spēt pareizi novērtēt dzīvnieku un pieņemt pamatotu lēmumu par tā nomedīšanu.
Tāpēc, runājot par aļņu skaita samazināšanos, risinājums nav vienkārši medību pārtraukšana. Aļņu medības Lietuvā ir viens no populācijas apsaimniekošanas instrumentiem, un to apjomu regulē ar noteiktiem limitiem. Mednieku ieguldījums ir pēc iespējas precīzāku datu sniegšana par populācijas stāvokli, noteiktā limita ievērošana un pārdomāta selektīvo medību principu piemērošana.
Savukārt jaunajam VDU Lauksaimniecības akadēmijas Medniecības laboratorijas pētījumam vajadzētu sniegt daudz detalizētāku priekšstatu par Lietuvas aļņu pārvietošanos, izmantotajām teritorijām un populācijas stāvokli – informāciju, kas šādā apjomā nav iegūta jau vairākus gadu desmitus.
Iet, skriet un kādu mušīt nost. Par velniem, traumām un droniem. “Šauj garām!” #348 epizode
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
