Miljons ASV dolāru, lai atkritumus padarītu lāčiem nepieejamus, tūkstošiem ziņojumu par lāču novērojumiem un incidentiem, kā arī simtiem eitanazētu dzīvnieku. Šāda situācija 2026. gadā izveidojusies ASV Kolorādo štatā. Kamēr pašvaldības un kopienas iegulda ievērojamus līdzekļus lāču drošos atkritumu konteineros un citos preventīvos pasākumos, arvien aktuālāks kļūst jautājums, vai cilvēku un lāču konfliktu mazināšanā lielāka loma varētu būt arī intensīvākām medībām.
Kolorādo Parku un savvaļas dzīvnieku dienesta (Colorado Parks and Wildlife, CPW) dokumentos medības minētas kā viens no galvenajiem lāču populācijas regulēšanas instrumentiem. Tomēr dienests nošķir divus atšķirīgus uzdevumus – lāču skaita regulēšanu un konfliktu mazināšanu apdzīvotās vietās, kur dzīvniekus visbiežāk piesaista viegli pieejama barība, tostarp sadzīves atkritumi.
Miljons dolāru, lai atkritumi nebūtu pieejami lāčiem
2026. gada 29. septembrī tika paziņots, ka cilvēku un lāču konfliktu mazināšanai vienu miljonu ASV dolāru piešķirs 17 projektiem. Finansējums paredzēts lāču drošu sadzīves atkritumu konteineru iegādei, aizsargātu konteineru novietņu izveidei un citai infrastruktūrai.
Interese par finansējumu bijusi ievērojami lielāka par pieejamo līdzekļu apjomu. Kopumā tika saņemti 27 pieteikumi par aptuveni 2,2 miljoniem dolāru.
Piemēram, Oukkrīkas (Oak Creek) pilsētai piešķirti 161 625 dolāri, par kuriem paredzēts iegādāties 550 lāču drošus atkritumu konteinerus un bez papildu maksas izdalīt tos iedzīvotājiem. Manitūspringsa (Manitou Springs) saņēmusi 100 000 dolāru sadzīves konteineru un publisko atkritumu tvertņu nomaiņai, savukārt Snovmasvilidžā (Snowmass Village) 56 250 dolāri paredzēti nolietotas konteineru novietnes atjaunošanai.
Šo projektu mērķis ir viens – liegt lāčiem piekļuvi cilvēku radītajiem pārtikas atkritumiem. Finansējumu saņem ne tikai pašvaldības, bet arī kopienas, uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas, tādēļ visu programmu saukt vienkārši par miljonu dolāru atkritumu tvertnēm nebūtu precīzi.
Ziņojumu skaits vairāk nekā divkāršojies
Par problēmas apmēru liecina CPW publiskotie provizoriskie dati. Līdz 2026. gada 31. augustam reģistrēti 8672 ziņojumi par lāču novērojumiem un incidentiem, bet tajā pašā periodā 2025. gadā tādu bija 3680.
Svarīgi gan piebilst, ka 8672 ziņojumi nenozīmē tikpat daudz konfliktu vai uzbrukumu cilvēkiem, jo statistikā iekļauti arī vienkārši lāču novērojumi.
Vienlaikus ievērojami pieaudzis gan pārvietoto, gan eitanazēto lāču skaits. Līdz augusta beigām tika pārvietoti 98 lāči, kamēr tajā pašā periodā 2025. gadā – 33. Savukārt eitanazēti tika 294 lāči, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad bija 83.
Arī šeit skaitļi jāvērtē kontekstā. Eitanazēto dzīvnieku vidū nav tikai lāči, kas uzbrukuši cilvēkiem vai radījuši tiešus draudus. Uzskaitē ietilpst arī transportlīdzekļu savainoti lāči, dzīvnieki sliktā veselības vai ķermeņa stāvoklī, kā arī lāči, kas iekļuvuši ēkās.
CPW neparasti lielo aktivitāti šogad saista arī ar izteiktu sausumu un ugunsgrēkiem. Pašlaik pieejamie dati vēl ir provizoriski, bet galīgo pārskatu paredzēts publicēt 2027. gadā.
Kāpēc Kolorādo pavasarī lāčus nemedī?
Pašreizējai lāču medību sistēmai Kolorādo ir vairāk nekā 30 gadus sena vēsture. 1992. gada 3. novembrī štata vēlētāji referendumā atbalstīja iniciatīvu, ar kuru tika atceltas melno lāču medības pavasarī, kā arī aizliegta to medīšana ar ēsmu un suņiem.
Par iniciatīvu nobalsoja 1 054 032 cilvēki, pret bija 458 260.
Kolorādo normatīvajos aktos noteikts, ka šādu ierobežojumu mērķis ir aizsargāt lāču mātītes, kas audzina mazuļus, un veicināt ētiskas medību prakses.
Tas gan nenozīmē, ka melno lāču medības Kolorādo ir aizliegtas. CPW joprojām izsniedz dažāda veida medību licences. Diskusija drīzāk ir par to, cik intensīvi, kad un kur lāčus vajadzētu medīt.
Medības kā populācijas samazināšanas instruments
Arī pašas CPW iepriekš izstrādātajos lāču apsaimniekošanas dokumentos intensīvāka medīšana nav izslēgta kā iespējamais risinājums.
Piemēram, Roaring Fork un Eagle ielejas aptverošās B-11 teritorijas 2022. gada apsaimniekošanas plāna projektā bija paredzēts saglabāt stabilu lāču populāciju, vienlaikus nepieļaujot konfliktu skaita pieaugumu. Paralēli bija paredzēts stiprināt sabiedrības izglītošanu un prasības attiecībā uz atkritumu uzglabāšanu.
Taču dokumentā bija paredzēta arī iespēja vēlāk mainīt pieeju. Sākot ar plāna īstenošanas piekto gadu, bija iecerēts izvērtēt preventīvo pasākumu rezultātus. Ja konfliktu skaita trīs gadu vidējais rādītājs pārsniegtu 450 gadījumus gadā, viena no paredzētajām iespējām būtu pāriet uz populācijas samazināšanu, palielinot nomedīto lāču skaitu.
Vienlaikus svarīgi, ka tas bija apsaimniekošanas plāna projektā ietverts nosacījums, nevis pierādījums tam, ka šāda pieeja pašlaik jau tiek īstenota.
Kāpēc ar intensīvākām medībām vien nepietiek?
Lāču drošu atkritumu konteineru izmantošanai ir arī praktisks pamatojums. Jau 2015. gada CPW ziņojumā štata likumdevējiem norādīts uz problēmu, kas aktuāla joprojām.
Lāču medību sezona galvenokārt norisinās rudenī, turklāt medības visbiežāk notiek tālāk no blīvi apdzīvotām vietām. Savukārt konflikti ar cilvēkiem biežāk rodas vasarā un tieši apdzīvotās teritorijās, kur lāčus piesaista viegli pieejama barība. Tāpēc lielāks kopējais nomedīto lāču skaits ne vienmēr nozīmē, ka tiks samazināts to lāču skaits, kuri regulāri uzturas pilsētās un ciemos un izraisa konfliktus.
CPW ziņojumā aplūkotajos pētījumos lielāks nomedīto lāču skaits nebija konsekventi saistīts ar konfliktu samazināšanos nākamajos gados. Savukārt piekļuves ierobežošana atkritumiem un citiem cilvēku radītiem barības avotiem tika minēta kā viens no efektīvākajiem konfliktu mazināšanas pasākumiem.
Vienlaikus CPW ir apsvērusi iespēju medības precīzāk pielāgot konkrētām teritorijām un laika periodiem, kuros konflikti rodas visbiežāk. Šāda pieeja potenciāli varētu palielināt medību efektivitāti, taču tās rezultāti būtu jāvērtē un jāuzrauga.
Konteineri vai medības? Tik vienkāršas izvēles nav
Kolorādo piemērs parāda, ka jautājumu nevar reducēt tikai līdz izvēlei starp lāču drošiem konteineriem un intensīvākām medībām. Tie ir divi atšķirīgi instrumenti. Viens galvenokārt paredzēts cilvēku radīto barības avotu ierobežošanai, otrs – savvaļas dzīvnieku populācijas apsaimniekošanai.
Vienlaikus 294 eitanazēti lāči nepilnu astoņu mēnešu laikā liek uzdot jautājumu, cik veiksmīgi pašreizējā sistēma spēj novērst situācijas, kurās dzīvnieks jau kļuvis par problēmu.
Savukārt miljons dolāru preventīvajiem projektiem pats par sevi nepierāda, ka medības kā populācijas regulēšanas instruments tiek ignorētas. Diskusijas centrā drīzāk ir jautājums par to, kāda medību, preventīvo pasākumu un sabiedrības rīcības kombinācija konkrētajā teritorijā dod vislabāko rezultātu gan cilvēkiem, gan lāču populācijai.
Kas ir cilvēku medības? Par suņu apmācību un agresīviem suņiem. Šauj garām! #355 epizode
👉 Abonē 2 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 12 mēnešiem līdz 18. oktobrim ar tematiskajiem pielikumiem par izdevīgāku cenu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
