Ukrainā noticis pirmais stratēģiskais forums, kas veltīts medību nozares attīstībai kara apstākļos. Tajā analizēti galvenie izaicinājumi, ar kuriem šobrīd saskaras nozare, un meklēti risinājumi tās turpmākai darbībai. Forumā piedalījās valsts pārstāvji, tostarp ekonomikas, vides un lauksaimniecības viceministrs Tarass Visockis, parlamenta deputāti, kā arī mednieku sabiedrības pārstāvji.
Kā norādījis Ukrainas Valsts meža resursu aģentūras vadītājs Viktors Smaļs, šis forums ir būtisks apmēram 900 tūkstošiem mednieka apliecības īpašnieku un vairāk nekā tūkstotim medību platību lietotāju. Tas vien parāda, ka Ukrainā medību nozare netiek uztverta kā margināla joma, bet gan kā nozīmīga tautsaimniecības, drošības un dabas pārvaldības sastāvdaļa.
Satraucošākais skaitlis — plēsēju pieaugums
Vislielāko uzmanību forumā izpelnījās dati par plēsēju populācijas dinamiku laika periodā no 2021. līdz 2025. gadam. Saskaņā ar Ukrainas Valsts meža resursu aģentūras informāciju, šakāļu skaits pieaudzis par 913%, lapsu skaits — par 133%, bet vilku skaits — par 96%.
Galvenais iemesls šādai dinamikai esot medību pilnīgs aizliegums pēc kara sākuma. Vēlāk šis aizliegums atsevišķos reģionos tika daļēji mīkstināts, tomēr daudzviet pilnvērtīga medību saimniecība joprojām nenotiek. Rezultāts ir loģisks — plēsēju skaits turpina augt, bet līdz ar to pieaug arī problēmas.
Pieaug ne tikai dzīvnieku skaits, bet arī riski
Viktors Smaļs forumā uzsvēra, ka līdz ar plēsēju skaita pieaugumu pieaug arī ar tiem saistītie riski. Tiek fiksēta trakumsērgas izplatība, aug zaudējumi lopkopībā, un aizvien biežāk plēsēji brīvi pārvietojas arī apdzīvotās vietās. Tas rada problēmas ne tikai lauksaimniekiem, bet arī privātmāju īpašniekiem un vietējām kopienām.
Tādējādi jautājums par plēsēju populāciju regulēšanu vairs nav tikai teorētiska dabas aizsardzības vai medību ētikas diskusija. Tas kļūst par ļoti praktisku drošības, sabiedrības veselības un lauku saimniecību izdzīvošanas jautājumu.
Šakālis vairs nav tikai teorētisku strīdu temats
Īpaši uzskatāms ir tieši šakāļa piemērs. Ja iepriekš diskusijās galvenais jautājums bija, vai šakālis Ukrainā uzskatāms par vietējo vai invazīvu sugu, tad tagad uzmanības centrā nonāk pavisam cita problēma — kā šo plēsēju populāciju praktiski pārvaldīt un kā mazināt ar tās pieaugumu saistītos riskus.
Šakāļu skaita pieaugums par 913% vairs nav tikai teorētisks bioloģisks fakts vai interesants novērojums. Tas ir ļoti konkrēts signāls, ka strīdi par sugas statusu zaudē nozīmi brīdī, kad jāpieņem praktiski lēmumi un jārīkojas.
Ukraina ne tikai cīnās ar problēmām, bet arī plāno nākotni
Forumā tika apspriesti arī pēdējo gadu būtiskākie sasniegumi nozares attīstībā. Starp tiem minēta medību saimniecības attīstības stratēģijas apstiprināšana līdz 2035. gadam, vienotu valsts uzskaites noteikumu ieviešana medījamo dzīvnieku populācijām, kā arī laikus apstiprināti medību limiti 2026. un 2027. gada sezonai.
Īpaši svarīgs nākamais solis ir jauna Ukrainas medību likuma izstrāde. Paredzēts paaugstināt prasības medniekiem, ieviešot apmācības un eksāmenus, noteikt skaidrus kritērijus medību platību piešķiršanai un ieviest digitālu reģistru papīra licenču vietā.
Pēc Smaļa teiktā, mērķis ir izveidot kvalitatīvu tiesisko regulējumu, kas atbilst Eiropas praksei un ļauj nozarei attīstīties mūsdienīgos apstākļos.
Vai tas ir signāls arī Latvijai?
Lai arī Ukrainas situāciju būtiski ietekmē karš un ar to saistītie ierobežojumi, forumā publiskotie dati ir interesanti arī plašākā kontekstā. Tie parāda, cik ātri plēsēju populācijas var mainīties, ja medības kā regulēšanas instruments ilgstoši tiek apturētas vai būtiski ierobežotas.
Tas savukārt neizbēgami uzdod jautājumu arī mums: cik ilgi var atlikt lēmumus par plēsēju pārvaldību, pirms diskusija no teorijas pāriet jau praktisku seku līmenī?
Lūzuma punkts Ukrainas medību nozarē
Pirmais stratēģiskais forums iezīmē pagrieziena punktu Ukrainas medību nozarē. Neraugoties uz kara apstākļiem un ierobežotām iespējām, nozare turpina attīstīties, meklējot risinājumus gan normatīvā regulējuma, gan populāciju pārvaldības jomā.
Taču viens secinājums no forumā izskanējušā ir īpaši skaidrs: straujais plēsēju skaita pieaugums, īpaši šakāļu gadījumā, vairs neļauj atlikt lēmumus par populāciju regulēšanu. Un šis secinājums, visticamāk, nav aktuāls tikai Ukrainai vien.
Vai tad stirnas nevar medīt, kad gribas, un būt medniekam ir slikti? “Šauj garām!” #334 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
