Lai savvaļas dzīvnieku populācijas būtu veselīgas un stabilas, svarīga ir ne tikai pareiza medīšana, pietiekama barības bāze, bet arī minerālvielu pieejamība. Vienkāršs un efektīvs risinājums – laizāmā sāls izvietošana. Laizāmā sāls izmantošana Latvijā ir ierasta prakse. Tomēr bieži vien mednieki vaicā, kādu sāli izvēlēties, kur to novietot un vai sāls stabs arī uzskatāms par piebarošanas vietu.
Sāls un mikroelementu nozīme
Pārnadžu vajadzības pēc minerālvielām ievērojami palielinās pavasarī ragu augšanas laikā, grūsnības un zīdīšanas periodā, jaunajiem dzīvniekiem intensīvas augšanas laikā, karstā laikā un intensīvas barības vielmaiņas periodos.
Savvaļas dzīvnieku dabiskā barība – zari, pumpuri un lakstaugi – bieži satur maz nātrija, kas ir viens no svarīgākajiem nervu un muskuļu darbības elementiem. Sāls deficīts izraisa dzīvnieku aizklīšanu tālāk, meklējot minerālvielas, imunitātes pazemināšanos, lēnāku ragu veidošanos, grūsnības komplikācijas un vājākus pēcnācējus, matu un ādas problēmas, lielāku uzņēmību pret parazītiem.
Tieši tāpēc laizāmā sāls pieejamība ir populācijas veselības uzturēšanas pamata sastāvdaļa.
Kādi laizāmā sāls veidi ir piemēroti savvaļas dzīvniekiem?
Tīrā akmens sāls: tas ir pats vienkāršākais risinājums. Šāda sāls sastāvā ir galvenokārt nātrija hlorīds. Tas ir droši un universāli. Tomēr šāds sāls nenodrošina mikroelementus, kas ir vitāli svarīgi ragu un skeleta attīstībai.
Tāpēc optimāls risinājums ir minerālsāls ar mikroelementiem. Kvalitatīvs minerālsāls satur selēnu (imunitātei), cinku (āda, apmatojums), magniju (nervu sistēma), jodu (vairogdziedzeris), kobaltu (vielmaiņa), kalciju un fosforu (kauli, ragi).
Šāds sāls vislabāk atbilst savvaļas dzīvnieku fizioloģiskajām vajadzībām. Latvijā šāda sāls kluči un sāls pastas ir plaši pieejami lopkopības vajadzībām un mednieku vajadzībām domātajās tirdzniecības vietās.
Tomēr jāsaprot, ka ne viss sāls, kas domāts lopkopībai, derēs arī savvaļas dzīvniekiem! Speciāli lopkopībai domātais sāls var saturēt dzīvnieku barības piedevas, kas savvaļai nav paredzētas. Šādā sālī var būt pievienotas pretparazītu vai kādas citas veterinārijā lietojamās vielas, vitamīni un garšas pastiprinātāji, kas savvaļas dzīvniekiem var radīt problēmas.
Piemēram, savvaļas dzīvniekiem būs piemērots laizāmais sāls KNZ Wild, Multi Lisal SE, SOLSEL EXTRA un citi.
Kā pareizi izvietot laizāmo sāli?
No dzīvnieku viedokļa sāls jāaizvieto pēc iespējas tālāk no cilvēku takām, bet vietā, kur dzīvnieki pārvietojas dabiski.
Tas jānovieto uz paaugstinājuma, piemēram, augstāka celma, stabila paliktņa vai staba, lai izvairītos no sāls izšķīšanas zemē.
Sāls laizītavas nav vēlams ierīkot uz augošiem kokiem, jo kūstošais sāls un dzīvnieki tos sabojā. Ja tomēr šķiet, ka laizītavas ierīkošanai nepieciešams augošs koks un tas 1,3 m augstumā ir resnāks par 10 cm, tas jāiegādājas no LVM vai arī tā izmantošana jāsaskaņo ar zemes īpašnieku.
Lai novērstu dzīvnieku postījumus, sāls laizītavas nedrīkst ierīkot priežu, egļu un bērza jaunaudzēs, kas nav sasniegušas piecu metru augstumu, un apšu jaunaudzēs, kas nav sasniegušas desmit metru augstumu. Tāpat laizītavas nevajag novietot tuvāk par 100 metriem no jaunaudzēm. Sāls laizītavas tuvumā jābūt pieejamam ūdenim: sāls uzņemšana dzīvniekiem palielina slāpju sajūtu.
Tāpat nav prātīgi sāls laizītavas vietu bieži mainīt. Dzīvniekiem nepieciešams laiks, lai izveidotu ieradumu nākt uz sāls laizītavu.
No mežsaimnieku viedokļa raugoties, pārnadžu postījumi stādījumos un jaunaudzēs ir viens no lielākajiem mežsaimnieku izaicinājumiem. Tāpēc nedrīkst izvietot sāli jauno priežu un egļu kultūru tuvumā, jo tas piesaista dzīvniekus, kas grauž kociņu mizu un dzinumus.
Labā prakse – izvietot sāli zonās ar mazāku bioloģisko slodzi: pamežos, krūmājos, vecākās audzēs. Pietiks, ja uz 100–150 ha būs viena sāls laizītava.
Laizāmais sāls ietekmē arī dzīvnieku uzvedību. Tas palīdz stabilizēt dzīvnieku pārvietošanās takas, tie mazāk ieklīst cilvēku apdzīvotās teritorijās, retāk ziemā dodas laizīt sāli no autoceļu brauktuvēm, un samazinās ceļu satiksmes negadījumu risks, kuros iesaistīti savvaļas dzīvnieki.
Veseli dzīvnieki ir mazāk uzņēmīgi pret slimībām. Tiem retāk būs ragu deformācijas, vārgums pavasarī, teļu nobeigšanās, ādas un apmatojuma problēmas.
Sāls arī ir barība!
Vaicāts, vai sāls arī uzskatāma par barību normatīvo dokumentu izpratnē, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis atbild apstiprinoši – jā, sāls, ko mednieks aiznes uz mežu, ir dzīvnieku barība, un uz tās izvietošanu attiecas Ministru kabineta noteikumi “Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi”. Svarīgākais nosacījums: piebarošanas vietas izvieto pēc tam, kad saņemta zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiska piekrišana. Pārnadžu barotavas atļauts izvietot tikai tajos medību iecirkņos, kuros atļauts medīt attiecīgās sugas pārnadžus.
Sāls stabu nevar staipīt no vienas vietas uz otru!
Pieredzējis mednieks un mežsaimnieks Mārcis Saklaurs uzsver, ka mūsdienīga medību saimniecība, kurā patiešām rūpējas par savvaļas dzīvniekiem, bez sāls laizītavām nav iedomājama. Turklāt nevar būt tā, ka sāli izvieto neregulāri vai bieži maina sāls laizītavas atrašanās vietu.
“Ja sāls ir izvietota un dzīvnieks tās atrašanās vietu ir atzinis par piemērotu, tas labi iegaumē, kur sāls ir pieejams. Mani novērojumi liecina, ka dzīvnieks uz sāls laizītavas vietu nāk pat divus gadus pēc tam, kad sāls laizītavas tur vairs nav.
Tieši tāpēc sāls laizītavas vieta ir ļoti jāpārdomā un tās atrašanās vieta jāsaskaņo ar meža īpašnieku. Ir jāvienojas, kur būs laizītava, lai to pēc kāda laika nevajadzētu pārcelt. Tā bieži gadās LVM platībās – mežaudzi nocērt un iestāda jaunaudzi. Bet jaunaudzē nedrīkst ierīkot sāls laizītavu.
Vislabākās vietas ir tās, kurās nekad nebūs produktīvas mežaudzes. Piemērotas ir lauces, pāpurvoti vai bieži pārplūstoši klajumi, mitri krūmāji. Šādās vietās, visticamāk, nekad nebūs jaunaudzes un sāls laizītavu nevajadzēs pārvietot,” skaidro Mārcis Saklaurs.
Tāpat viņš iesaka izvēlēties sāli, kam pievienoti mikroelementi. Katrs no tiem stimulē kādu noteiktu dzīvnieka organisma funkciju.
Kādu sāli tieši izvēlēties? Saklaura kungs to iesaka noskaidrot, veicot eksperimentu. Netālu vienu no otra viņš iesaka novietot dažāda sastāva laizāmā sāls klučus. Kurš ir pareizais, noteiks pats dzīvnieks.
Dzīvnieki intuitīvi jūt, kas tieši tiem nepieciešams, jo savvaļas dzīvniekiem jau nevar veikt asins analīzes un noteikt, tieši kura mikroelementa trūkst.
Mārcis Saklaurs iesaka katros 400–500 hektāros meža izvietot vienu sāls laizītavu. Mazāk nevajadzētu, jo tad nebūs iespējams apmierināt dzīvnieku vajadzību pēc sāls. Arī pārcensties nevajag. Sāls laizītava ir ideāla vieta, kur sekot līdzi dzīvnieku populācijām ar medību kamerām.
“Bieži vien sāls laizītavu apvieno ar piebarošanas vietu. Taču svarīgi saprast, ka pieaugušajiem īpatņiem, īpaši buļļiem, nepatīk burzma, kas parasti valda piebarošanas vietā, un iespēja tikt nomedītam. Tāpēc jāsameklē arī kādas diskrētas vietas, kur izveidot tikai sāls laizītavu. Šajā vietā nedrīkst medīt. Tur ir tikai sāls laizītava un meža kamera.
Tāpat nepieciešams laiks, lai saprastu, vai vieta izvēlēta patiešām veiksmīgi. Ja gada vai pusotra gada laikā laizītava tiek apmeklēta slikti, vērts meklēt citu vietu.
Un jā, pareizi izvietotas sāls laizītavas attur dzīvniekus meklēt sāli uz autoceļiem!” tā Mārcis Saklaurs.
Saklaura kungs īpaši sūta sveicienus arī medniekiem no Zemgales, no kuriem dzirdējis apgalvojumu, ka sāls nepieciešama tikai briežu buļļiem ragu augšanas laikā.
“Sāli vajag visu cauru gadu arī govīm! Šobrīd govis ir grūsnas, teļu embriji attīstās, veidojas skelets, un sāls, minerālvielas ir ļoti nepieciešamas, lai dzimtu veselīga jaunā paaudze! Martā likt sāli jau būs par vēlu! Sāli dzīvniekam jāspēj atrast visu gadu! Piemēram, lielie buļļi pie sāls atnāks aptuveni reizi mēnesī, tad, kad tas tiem būs nepieciešams.
Arī to, cik tuvu no sāls laizītavas konkrētajā vietā jābūt pieejamam ūdenim, ir jāeksperimentē. Zinu vietas, kur sāls laizītavu labi apmeklē silā un neapmeklē netālu no bebru dambja…” uzsver Mārcis Saklaurs.
Praktisks padoms
Ja sāls kluci paredzēts novietot uz staba, tam vērts izgatavot metāla uzgali (sk. zīmējumu un foto). Izvēlas staba diametram atbilstošu metāla cauruli, kuras vienā galā iestiprina vītņstieni. Konstrukciju nostiprina uz staba, un uz vītņstieņa uzmauc sāls kluci. To fiksē ar platu paplāksni un uzgriezni, lai dzīvniekiem nebūtu iespējas sāls kluci no stieņa nomaukt. Kad klucis izdilis, noskrūvē uzgriezni un uzliek jaunu kluci. Sāls staba tuvumā var novietot meža kameru. Tā vienlaikus varēs novērtēt savvaļas dzīvnieku populāciju.
Saplosīta dzīva! Traģēdija Aknīstē – četri vilki uzbrūk un nogalina medību suni, VMD atļaujas nedod
Vai tad stirnas nevar medīt, kad gribas, un būt medniekam ir slikti? “Šauj garām!” #334 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
