Vilki un lūši uzbrūk suņiem, vai mežā vispār tagad var justies droši, ko darīt, lai pasargātu savu četrkājaino draugu? Šie jautājumi ir šobrīd diezgan aktuāli, jo martā piedzīvoti vilku un lūšu uzbrukumi suņiem, par kuriem ir ziņots un sabiedrībai zināms. Vai tas ir kaut kas negaidīts, pēkšņs, pārsteidzošs? To centāmies noskaidrot.
Vilki un lūši plosa suņus
19. martā Ludzas novadā kāds ragotājs devās pastaigā ar savu vācu medību terjeru Nero, bet par nožēlu šī pastaiga beidzās traģiski, jo suns piedzīvoja vilku uzbrukumu. Saimnieks steidzās sunim palīgā, vilki paklīda, bet suns tika nogādāts Ludzā pie veterinārārsta, kur to nācās sagatavot transportēšanai uz Rīgu pie speciālistiem. Tomēr beigās diemžēl bija jāpieņem lēmums sunīti iemidzināt, jo tā ievainojumi nebija savietojami ar dzīvību.
Savukārt marta sākumā kāda Aizkraukles novada Zalves pagasta saimniecība piedzīvoja vairākus lūša uzbrukumus. Vispirms pazuda kazlēni, tad lūsis tika manīts mājas pagalmā, kas beidzās ar viena vipeta šķirnes suņa pazušanu, bet tad lūsis dienas laikā saimnieces acu priekšā uzbruka otram sunim. Par laimi, šo sunīti izdevās izglābt, un tagad tas jau ir gandrīz atveseļojies. Tāpat arī dzirdēts par citiem vilku uzbrukumiem suņiem pastaigu laikā, bet diemžēl par šiem gadījumiem plašākas informācijas nav.
Vai pašu saimnieku vaina?
Publicējot informāciju par meža zvēriem internetā, komentāros varēja lasīt ļoti dažādus viedokļus. Bija cilvēki, kas norādīja, ka paši saimnieki vainīgi pie tā, ka lielie plēsēji uzbrūkuši, ka ar suni pa mežu nav jāstaigā, ka ap lauku mājas pagalmu vajadzētu būvēt žogu utt. Tāpat tika pārmests, ka saimnieki ļauj klaiņot saviem suņiem, tos nepieskata.
Sava patiesība jau, protams, šiem komentētājiem ir. Tomēr skaidrs ir viens: līdz šim tik daudz šādu problēmu nebija un cilvēkiem pat nebija nojausmas, ka riski pastāv.
Tāpat līdz šim gadījumi, kad lūsis nāk pagalmā un nodarbojas ar vakariņu pagādāšanu no kūts vai, uzbrūkot pagalma suņiem, bija ārkārtīgi reti. No otras puses, kāda būs mūsu Latvijas ainava, ja mēs sāksim būvēt žogus un sētas ap mājām un saimniecībām – lai pasargātu no plēsēja, sētām būtu jābūt ļoti augstām un pamatīgām.
Pašlaik nav vērts nodarboties ar bezjēdzīgu polemiku par to, kurš vainīgs, ko vajadzēja vai nevajadzēja darīt. Ir skaidrs vienīgi tas, ka esam jaunā realitātē – pastaigu laikā mežā mūsu četrkājainie draugi vairs nav drošībā, tāpat arī lauku sētā suns un mājdzīvnieks nav pasargāts, tādēļ ir jāiemācās jaunajā realitātē dzīvot.
Šobrīd vilku populācija tiek kontrolēta, bet daudzi uzskata, ka noteiktais limits ir par mazu, par ko liecina uzbrukumu skaita pieaugums. Savukārt attiecībā uz lūsi – šo dzīvnieku medības ir aizliegtas, taču pastāv iespējams vērsties Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) ar lūgumu saņemt atļauju konkrētu problēmdzīvnieku likvidēšanai. DAP gan pieprasa pierādījumus, un pieredze liecina – var arī pateikt: pie visa vainīgs ir saimnieks, kurš savus mājlopus, suņus vai putnus nav nosargājis. Viss jau būtu skaisti, vienīgi – kurš kompensēs sirdēstus par mīļotā mājas lutekļa zaudēšanu?
Dzīvot jaunajā realitātē
Ko tad galu galā darīt? Kā pasargāt savu mīluli? Šoreiz vairāk pievērsīsimies suņu pasargāšanai, nevis mājlopu aizsardzībai. Pirmkārt, ja ir informācija par lielo plēsēju klātbūtni kādā teritorijā, suņus vairs bez uzraudzības atstāt nedrīkst. Vilki bieži sunim uzbrūk kā konkurentam, un izrēķināšanās ir ļoti ātra un brutāla, tomēr ir arī gadījumi, kad vilki suņus ķer kā ēdmaņu. Lūsis drīzāk sunim uzbruks kā viegli iegūstamai maltītei.
Ja suni nav iespējams mežā pastaigas laikā turēt savā redzeslaukā, tas nav sevišķi paklausīgs un to nav iespējams atsaukt, dzīvnieku noteikti nevajadzētu laist vaļā no pavadas.
Droša distance pastaigas laikā starp suni un saimnieku? Nav tādas! Vilki Nero uzbruka salīdzinoši tuvā distancē, tāpat arī lūša uzbrukums vipetam bija 100 metru attālumā no mājas. Ar suņiem vajadzētu staigāt labi pārredzamās vietās, lai saimnieks varētu novērtēt situāciju. Tāpat vajadzētu izvairīties no suņu laišanas vaļā pastaigu laikā krēslas stundās. Ja suni laiž vaļā no pavadas, to vajadzētu aprīkot ar kādu no suņu izsekošanas sistēmām – ir dažādas, dažādās cenu kategorijās, sākot ar ļoti dārgiem un beidzot ar lētiem risinājumiem. Tas no uzbrukuma nepasargās, bet ļaus saimniekam sekot līdzi, kur suns atrodas. Sliktākajā gadījumā, ja būs bijis uzbrukums, suni varēs atrast. Tāpat arī suņus nedrīkst bez uzraudzības atstāt pagalmos, laist vienus paskraidīties tuvākā vai tālākā apkārtnē ap māju. Arī iežogotā pagalmā suns nav drošībā, jo vilks un lūsis var šķērsot pat ļoti augstas sētas.
Jā, daudziem šie padomi liksies drastiski, tomēr tā ir mūsdienu realitāte, un saimniekiem ir jādara viss iespējamais, lai savus mīluļus pasargātu.
Visbeidzot svarīgi ir atcerēties par visiem lielo plēsēju novērojumiem ziņot lietotnē “Mednis”.
Lai suns vilkam nekļūst par gardu kumosu. Ieteikumi, kā pasargāt savu mīluli no vilku uzbrukumiem
Raksts tapis ar Medību saimniecību attīstības fonda atbalstu
Alni var iznīdēt ātri, mežacūku nedarbi pilsētās un jaunais naidnieks. “Šauj garām!” #276 epizode
Žurnāla Medības marta numurā lasi par mednieku labajiem darbiem
