Medījuma izsekošanas instinktīvajai norisei ir vairākas stadijas. Katrai no tām atbilst konkrēta suņa uzvedība un reakcijas, kas ir skaidri redzamas, ja zini, kam pievērst uzmanību. Laikus rīkojoties, cilvēks var kontrolēt suni arī brīdī, kad tam ieslēdzas medību instinkts.
Pirmā stadija
Kontakts: smarža, kustība, skaņa
Smarža.
Medību suņi vairāk vai mazāk vienmēr ošņājas. Suns var nonākt kontaktā ar dzīvnieka vai putna smaržu uz zemes, uz augiem vai gaisā, pat uz ūdens, ja laika apstākļi ir rēni. Ja smarža ir zem ķepām, suns it kā iedurs degunu zemē un sāks intensīvāk ostīt. Dzinējsuņiem, sevišķi bīgliem, ostot pēdas, parādās klakšķoša skaņa. To rada degunā esošās klapītes, kas veidotas tā, lai novirzītu izelpu pa deguna spraugām uz sāniem. Tā suns neaizpūš smaržas daļiņas, kas ir tieši zem ķepām. Saožot medījuma smaržu gaisā, terjeri, laikas un, protams, putnusuņi, paceļ galvu un kustina to uz visām pusēm, ar degunu tverot vēja pūsmas un nosakot virzienu.
Kustība.
Ievērojot kustību, suns asi pagriezīs galvu tajā virzienā, saslies ausis un mirkli saspringti skatīsies, cenšoties ievērot kaut kādas medījuma klātbūtnes pazīmes.
Skaņa.
Sadzirdot skaņu, suns apstāsies un klausīsies, grozīs galvu, iespējams, sastings stājā. Pie pirmā kontakta ar medījuma smaržu, tā radītās skaņas vai ievērotās kustības viss suņa ķermenis pārvērtīsies: muskuļi sasprings, viņš it kā pacelsies uz pirkstgaliem, ausis sasliesies, acīs parādīsies tā īpašā intensīvā mednieka izteiksme. Pirmajā stadijā suni var atturēt no pakaļdzīšanās, vienkārši pasaucot vai novēršot viņa uzmanību ar kādu skaņu vai darbību.
Otrā stadija
Kontakta precizēšana
Dažas sekundes desmitdaļas vai pat ilgāk suns turpinās pētīt pēdas, mēģinās saklausīt atkārtotu troksni un centīsies saskatīt, kas tur kustējās. Ja zāle traucē, tas var pat pacelties uz pakaļkājām. Šajā stadijā suni var atsaukt, varbūt būs nepieciešams ātri pieiet tam klāt, pieskarties, iespējams, radīt kādu lielāku skaņu. Ja suns ir patālu, viņa uzmanības novēršanai var izmantot kādu priekšmetu, ko var mest. Piemēram, sprunguli, kas nokrīt zālē līdzās sunim un novērš viņa uzmanību, liekot paskatīties uz cilvēku, un tad saimnieks varēs atsaukt savu kompanjonu.
Trešā stadija
Atpazīšana
Jauns suns ostīsies un pētīs pēdas, mēģinās saskatīt to, kas tur kustējās, vai saklausīt atkārtotu skaņu diezgan ilgi. Pieredzējušam sunim pirmā un otrā stadija prasīs vien sekundes desmitdaļas. Tālākais ir atkarīgs no suņa temperamenta un no tā, kāds dzīvnieks vai putns pēdas ir atstājis, vai suns ar to ir saskāries, vai ir nācies to kādreiz medīt kopā ar cilvēku, meklēt un atrast, vai ir kādi aizliegumi. Šajā momentā suns ir iedziļinājies izpētē, ausis saslietas, ķermenis saspringts, kustības asas, aste intensīvi luncinās. Pēdējā brīdī pirms pakaļdzīšanās sākšanas viņš var paskatīties uz saimnieku, kuram joprojām ir iespēja suni atsaukt, ja tas ir nepieciešams. Brīdī, kad suns paskatās, tas ir jāpasauc pārliecināti, skaļi un priecīgi. Saimnieks var izmantot arī nelielu viltību – ātri pietupties tā, lai pazustu no suņa redzesloka, vai bēgt projām. Visticamāk, suns sekos savas ziņkāres dēļ vai baidoties pazaudēt saimnieku, bet varbūt vēloties rotaļāties.
Ceturtā stadija
Ātruma uzņemšana
Dažas sekundes, ja ne mazāk, paies no atpazīšanas brīža līdz pakaļdzīšanās sākšanai. Viena saspringta ķermeņa kustība, atspēriens, un dzīvnieks strauji uzņems ātrumu. Šajā stadijā apturēt un atsaukt var tikai ļoti labi apmācītu medību suni, kurš uzticas saimniekam par simt procentiem. Turklāt cilvēkam ir jāreaģē zibenīgi. Principā, uzsākot skrējienu, suns ieiet tādā kā transā. Dzinējsuņi, sevišķi bīgli, pilnībā ieciklējas uz smaržu. Viņi nedzird un neredz neko sev apkārt. Iziet no šī stāvokļa viņi var, pazaudējot pēdas, panākot medījumu vai pamatīgi nogurstot.
Piektā stadija
Pakaļdzīšanās
Suns ir uz pēdām dzīvniekam. Atklātā vietā saimniekam atliek tikai vērot. Mežā – gaidīt. Vairums suņu atgriežas diezgan drīz. Labi apmācītus pēc kāda brīža var mēģināt atsaukt, izmantojot svilpi, mašīnas signālu. Daži mednieki medību platībās suņa atsaukšanai šauj gaisā. Daži, un tādi stāsti ir dzirdēti bieži, atstāj jaku un atgriežas pie tās nākamajā dienā, jo zina, ka suns atnāks uz vietu, kur atstājis saimnieku, bet ne sevišķi drīz.
Epilogs
Protams, nekas nav akmenī kalts. Vienam sunim visas šī stadijas prasīs pāris minūtes, cits, ievērojis kustību, zibens ātrumā metīsies dzīties pakaļ, īsti nezinot, kam. Viss atkarīgs no suņa temperamenta, pieredzes un spējām. Saimniekam ir jāpazīst savs suns, jāvēro. Ja ir pilnīgi skaidrs, ka, saskaroties ar medījuma pēdām, suns vairs nav kontrolējams, bet tas ir nepieciešams, labāk ir izmantot GPS siksniņu. Tā ļaus suni operatīvi sameklēt, tā pasargājot viņu no visdažādākajām briesmām, kas var draudēt mežā un uz autoceļiem.
Saplosīta dzīva! Traģēdija Aknīstē – četri vilki uzbrūk un nogalina medību suni, VMD atļaujas nedod
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par ģeniālo un harismātisko vilku!
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
