Rudenī un ziemā Latvijas mežos sastopami ne tikai mednieki. Turp dodas arī dabas fotogrāfi, pārgājienu cienītāji, sēņotāji un cilvēki, kuri vēlas pastaigāties kopā ar saviem četrkājainajiem draugiem. Taču ko darīt, ja ierastajā pastaigu vietā pēkšņi atskan šāvieni, dzirdamas medību suņu balsis vai pie meža ceļa pulcējas mednieki? Vai dzinējmedību laikā mežā drīkst atrasties arī citi cilvēki, un kā rīkoties, lai izvairītos no bīstamām situācijām?
Drošība medībās ir viena no svarīgākajām prasībām, un par tās ievērošanu atbild medību dalībnieki. Vienlaikus arī citiem meža apmeklētājiem ir vērts zināt, kā rīkoties, nonākot medību norises tuvumā.
Latvijā dzinējmedības ir ierasta rudens un ziemas medību sezonas sastāvdaļa. Šajā laikā mežos biežāk sastopamas mednieku grupas, dzinēji un medību suņi. Tas gan nenozīmē, ka pārējiem cilvēkiem būtu jāatsakās no pastaigām dabā. Svarīgākais ir savstarpēja cieņa, piesardzība un izpratne par to, kas konkrētajā teritorijā notiek.
Vai drīkst doties mežā, ja tur notiek medības?
Latvijā meža apmeklēšana parasti ir brīvi pieejama, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus. Pats fakts, ka konkrētajā teritorijā notiek medības, automātiski nenozīmē, ka citiem cilvēkiem tajā aizliegts atrasties.
Tomēr, pamanot dzinējmedību norisi, drošības apsvērumu dēļ ieteicams izvēlēties citu pastaigas maršrutu.
Par medību norisi var liecināt vairāki apstākļi, tostarp pie meža ceļa novietotas automašīnas, cilvēki spilgtas krāsas vestēs, dzirdamas medību suņu balsis vai šāvieni.
Īpaši svarīgi necensties šķērsot teritoriju, kurā konkrētajā brīdī notiek dzīvnieku dzīšana.
Dzinējmedību laikā pārvietojas ne tikai dzinēji un medību suņi, bet arī savvaļas dzīvnieki, kuru kustības virziens var strauji mainīties. Cilvēks, kurš negaidīti parādās medību norises vietā, var radīt papildu sarežģījumus gan medniekiem, gan pats sev.
Ja mežā sastapts mednieks, visvienkāršāk ir pajautāt, kurā virzienā notiek medības un kā droši turpināt iecerēto pastaigu.
Svarīgi! Medniekiem ir pienākums ievērot drošības prasības neatkarīgi no tā, vai medību teritorijā atrodas citi cilvēki. Šāvienu drīkst raidīt tikai tad, ja ir skaidri redzams un atpazīts mērķis un ir drošs šaušanas virziens.
Spilgts apģērbs palīdz būt pamanāmam
Rudenī un ziemā redzamība mežā mēdz būt ierobežota. Migla, nokrišņi, krēsla un blīva veģetācija apgrūtina apkārtnes pārskatāmību.
Tādēļ, dodoties mežā, ieteicams izvēlēties apģērbu ar spilgtiem vai atstarojošiem elementiem. Tā var būt oranža veste, koša cepure, spilgta jaka vai cits labi pamanāms apģērba elements.
Īpaši aktuāli tas ir dabas fotogrāfiem, kuri nereti izvēlas maskēšanās apģērbu, ilgstoši uzturas vienā vietā un cenšas pēc iespējas mazāk pievērst sev uzmanību.
Lai gan šāda pieeja palīdz nepamanīti vērot savvaļas dzīvniekus, medību sezonā tā var radīt papildu riskus.
Spilgts apģērbs noder arī gadījumos, kad cilvēks apmaldījies vai nepieciešama glābēju palīdzība.
Savukārt, pārvietojoties pa mežu ar austiņām, nevajadzētu klausīties mūziku tik skaļi, ka vairs nav dzirdams apkārt notiekošais. Pretējā gadījumā iespējams nepamanīt ne medību suņu tuvošanos, ne citu cilvēku brīdinājumus.
Pie meža ceļa daudz automašīnu? Iespējams, tur notiek medības
Viena no pazīmēm, kas var liecināt par dzinējmedību norisi, ir vairākas automašīnas, kas novietotas pie meža ceļa vai kvartāla robežas.
Ja tuvumā redzami cilvēki medību apģērbā, oranžās vestēs vai ar medību suņiem, iespējams, medības jau notiek vai drīzumā sāksies.
Šādā situācijā nevajadzētu uzreiz doties dziļāk mežā, cerot apiet medību dalībniekus.
Daudz drošāk ir noskaidrot, kurā teritorijā paredzēta dzīšana, un nepieciešamības gadījumā mainīt maršrutu.
Vienlaikus jāatceras, ka medību norise pati par sevi nedod medniekiem tiesības patvaļīgi liegt citiem cilvēkiem atrasties mežā. Tādēļ savstarpēja komunikācija ir daudz vērtīgāka par konfliktiem un strīdiem.
Dzinējmedību laikā īpaši uzmanīgiem jābūt autovadītājiem
Dzinējmedību laikā savvaļas dzīvnieki var strauji mainīt pārvietošanās virzienu un šķērsot ceļus vietās, kur ikdienā tos sastop salīdzinoši reti.
Tādēļ autovadītājiem, kuri pārvietojas pa meža ceļiem vai autoceļiem, kas šķērso medību platības, ieteicams būt īpaši uzmanīgiem.
Ja ceļa tuvumā redzami mednieki vai dzirdami medību suņi, ir vērts samazināt braukšanas ātrumu.
Īpaši jāuzmanās, ja ceļu šķērso mežacūka, staltbriedis vai cits savvaļas dzīvnieks.
Viens dzīvnieks ne vienmēr nozīmē, ka aiz tā nesekos nākamais.
Piemēram, mežacūkas bieži pārvietojas baros, tādēļ pēc pirmā dzīvnieka ceļu var šķērsot arī pārējie. Turklāt tiem var sekot medību suņi.
Braukšanas ātruma samazināšana un uzmanīga apkārtnes vērošana var palīdzēt izvairīties no sadursmes.
Labs kadrs nav svarīgāks par dzīvnieka mieru
Savvaļas dzīvnieku fotografēšana prasa pacietību, zināšanas un prasmi novērot. Tomēr reizēm vēlme iegūt īpaši iespaidīgu kadru liek cilvēkiem pietuvoties dzīvniekiem vairāk, nekā būtu vēlams.
Fotografējot vai vērojot savvaļas dzīvniekus, svarīgi ievērot pietiekamu distanci un netraucēt to dabisko uzvedību.
Nevajadzētu dzīvniekus vajāt, mēģināt tiem piekļūt pēc iespējas tuvāk, pievilināt ar barību vai aizšķērsot atkāpšanās ceļu.
Ja dzīvnieks kļūst nemierīgs, sāk pastiprināti vērot apkārtni, maina uzvedību vai cenšas attālināties, tā ir pazīme, ka cilvēks, iespējams, pietuvojies pārāk tuvu.
Īpaša piesardzība jāievēro dzīvnieku vairošanās laikā. Nevajadzētu tuvoties mazuļiem, ligzdām vai migām.
Arī tad, ja mežā pamanīts šķietami viens pats palicis dzīvnieka mazulis, tas nenozīmē, ka viņš ir pamests. Pieaugušais dzīvnieks var atrasties netālu un atgriezties, tiklīdz cilvēks būs devies prom.
Tādēļ savvaļas dzīvnieku mazuļus nevajadzētu aiztikt, pārvietot vai nest mājās.
Sastapts lācis? Fotografēšana var pagaidīt!
Latvijā sastopami arī brūnie lāči. Lai gan nejauša sastapšanās ar šo plēsēju nav ikdienišķa, iespēja to ieraudzīt pastāv.
Šādā situācijā vēlme iegūt retu fotogrāfiju nedrīkst būt svarīgāka par personīgo drošību.
Ja mežā sastapts lācis, nevajadzētu tam tuvoties vai mēģināt piesaistīt dzīvnieka uzmanību.
Svarīgākais ir saglabāt mieru, neskriet un dot dzīvniekam iespēju netraucēti atkāpties.
Ja lācis cilvēku ir pamanījis, ieteicams mierīgi runāt un lēnām atkāpties, vienlaikus vērojot dzīvnieka uzvedību. Nevajadzētu izdarīt straujas kustības vai mēģināt bēgt.
Īpaši uzmanīgi jārīkojas, sastopot lāceni ar mazuļiem. Nekādā gadījumā nevajadzētu mēģināt tiem tuvoties vai nostāties starp lāceni un lācēniem.
Pārvietojoties pa blīvu mežu vai vietām ar ierobežotu pārredzamību, nav nepieciešams censties būt pilnīgi nemanāmam. Cilvēka balss, soļi un citas ierastas skaņas var palīdzēt savvaļas dzīvniekiem laikus pamanīt cilvēka tuvošanos un izvairīties no sastapšanās.
Pastaiga ar suni mežā – kas jāievēro?
Dodoties pastaigā pa mežu kopā ar suni, jāņem vērā ne tikai citu cilvēku, bet arī savvaļas dzīvnieku klātbūtne.
Pat šķietami paklausīgs suns var negaidīti sākt sekot dzīvnieka pēdām vai dzīties pakaļ stirnai, zaķim vai citam meža iemītniekam.
Dzinējmedību laikā tas var radīt papildu sarežģījumus, jo teritorijā jau darbojas medību suņi un pārvietojas savvaļas dzīvnieki.
Latvijā suņa atrašanās mežā nav tikai saimnieka izvēles jautājums. Ministru kabineta noteikumu Nr. 411 Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi 40.2. apakšpunkts paredz, ka ārpus īpašnieka teritorijas suns jāved pie pavadas, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, tostarp medību šķirnes suņus medību laikā, suņu specializētos pastaigu laukumus un pašvaldību noteiktās vietas, kur suņa atrašanās bez pavadas ir atļauta.
Tādēļ arī meža apmeklētājiem jānodrošina, lai viņu suņi patvaļīgi nedzenātu savvaļas dzīvniekus un netraucētu medību norisi.
Mežs ir kopīga telpa, kurā jāievēro savstarpēja cieņa
Latvijas Meža likuma 5. pants paredz tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežos, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Vienlaikus likums paredz arī iespēju ierobežot personu uzturēšanos mežā, un šādi ierobežojumi ir jānorāda ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem.
Tātad medību norise pati par sevi nenozīmē automātisku aizliegumu citiem cilvēkiem apmeklēt mežu. Tomēr tas nenozīmē, ka būtu prātīgi apzināti doties teritorijā, kurā konkrētajā brīdī notiek dzīvnieku dzīšana.
Arī medniekiem jāatceras, ka citu cilvēku klātbūtne mežā nav nekas ārkārtējs. Medību organizēšanā jāievēro visas drošības prasības.
Latvijas Medību noteikumi paredz, ka dzinējmedību dalībniekiem jābūt spilgtas krāsas apģērbā vai ar labi pamanāmiem spilgtas krāsas apģērba elementiem. Tāpat noteikumi reglamentē šaušanas sektorus un aizliedz šaut uz neskaidri redzamu mērķi.
Medniekiem, dabas fotogrāfiem, sēņotājiem un pārgājienu cienītājiem nav jāuztver citam citu kā traucēkli. Reizēm pietiek ar īsu sarunu, lai izvairītos no nevajadzīga konflikta vai potenciāli bīstamas situācijas.
Galu galā visus šos cilvēkus vieno interese par dabu. Un savstarpēja cieņa ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai atrašanās mežā būtu droša ikvienam.
Kad atbrauks specvienība un sašņorēs. Par nākotni un zaļo teroru. Šauj garām #357
👉 Abonē 2 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 12 mēnešiem līdz ar tematiskajiem pielikumiem.
Žurnāla Medības oktobra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
