Jāsaprot, vai vēlamies populāciju samazināt vai palielināt un vai vēlamies nodarboties ar trofeju saimniecību
Pieaugušu aļņu populācijās par ideālu govju un buļļu attiecību parasti uzskata:
1 bullis uz 1,2–1,8 govīm, kas nozīmē apmēram 35–45% buļļu īpatsvaru pieaugušo dzīvnieku vidū.
Tas nodrošina, ka riesta laikā ir pietiekami daudz buļļu, lai visas govis tiktu apaugļotas, tiek saglabāta ģenētiskā daudzveidība, populācija nepalielinās pārāk strauji un netiek izjaukts dzimumu struktūras līdzsvars.
Ja attiecība novirzās:
Pārāk daudz govju (piemēram, 1 bullis uz 3–4 govīm) → daļa govju rudenī netiek apaugļotas, nākamā gada teļu skaits samazinās, un vecāko buļļu konkurence un stress palielinās.
Pārāk daudz buļļu (piemēram, 1:1 vai vairāk) → tas bieži norāda, ka medībās priekšroka tiek dota govju nomedīšanai, kas var samazināt populācijas vairošanās potenciālu.
Ziemeļvalstu piemēri:
– Zviedrijā un Somijā parasti mērķē uz 1 bulli uz 1,5 govīm (aptuveni 40% buļļu īpatsvars).
– Norvēģijā atsevišķos reģionos mērķis ir pat 1:1,2, īpaši tur, kur vēlas uzlabot populācijas kvalitāti un ragu attīstību.
– Igaunijā daudzos medību iecirkņos faktiskā attiecība ir 1:2 līdz 1:3, kas nozīmē, ka buļļu ir mazāk nekā ideāli. To pēdējos gados ir uzsvērušas arī Vides aģentūra un RMK, raksturojot populāciju kā nedaudz uz govju pusi nosvērtu.
Aļņu izpētes projekts “Moose Belt”. Kas tas ir un kāpēc tas ir svarīgi?
Ieteikums
– Ja mērķis ir vesela un kvalitatīva populācija, tad:
uzturēt pieaugušo dzimumu attiecību 1 bullis : 1,5 govīm vai, vienkāršāk sakot, 35–40% pieaugušo būtu jābūt buļļiem un 60–65% – govīm.
– Govis ar diviem teļiem parasti nemedī. Viņu teļus var medīt sezonas otrajā pusē, lai nav tā, ka govs staigā bez teļiem un tiek nomedīta. Respektīvi, mērķis ir samazināt laiku medību sezonā, kurā govs varētu būt bez teļiem. Pieredzējušas govis ir ganāmpulka kodols. It īpaši tad, ja mērķis ir palielināt populāciju.
Vairāk par pētījumu un alni lasi žurnāla Medības decembra numurā vai portālā lasi.lv.
Latvijā un Igaunijā tiek īstenots pētījums Moose Belt. Pētījuma mērķis ir iegūt plašākas zināšanas par aļņiem un to uzvedību mūsu reģionā, kā arī saprast sabiedrības viedokli par aļņu populācijas stāvokli un apsaimniekošanu abās valstīs. Idejas autors Mārcis Saklaurs atklāj, ka projekts Vienota aļņu (Alces alces) pārraudzības sistēma EST–LAT teritorijā tiek īstenots ar Igaunijas–Latvijas pārrobežu programmas Interreg līdzfinansējumu.
Kā radās projekta Moose Belt ideja?
Projekta ideja radās pirms 30 gadiem, kad žurnālā MMD izlasīju tā laika Gaujas Nacionālā parka direktora Gunāra Skribas pētījumu par aļņu pārvietošanos. Pats pētījums notika pagājušā gadsimta 70.–80. gados. Kopš tā laika es vienmēr esmu domājis, kā to izdarīt ar modernākiem paņēmieniem, ar modernajām tehnoloģijām. Un tad pienāca brīdis, kad kļuva pieejamas GPS tehnoloģijas, mēs projektu salikām kopā, un mums to akceptēja. Mēs mēģinājām iegūt atbalstu dažādos fondos, un ar trešo reizi tas mums izdevās. Pirms tam mēs arī mēģinājām iegūt privātu finansējumu. Mēģinājām uzrunāt medniekus, vai kāds nevēlas privātā kārtā palīdzēt, taču neviens mums neatsaucās.
Projekta partneri ir biedrības Dabas izcilības institūts, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava, Latvijas Mednieku savienība, Latvijas Mednieku asociācija, Igaunijas Mednieku asociācija un Igaunijas Dabaszinātņu universitāte. Plānots, ka projektā pievienosies Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte. Sadarbību projektā veidojam arī ar Valsts meža dienestu un Pārtikas un veterināro dienestu.
🐺 Vilku medību limits tuvojas noslēgumam – kas tālāk? Ko darīt, lai to palielinātu?
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības decembra numurā lasi par nelikumīgām medībām!
