*Nelieto, vadot automašīnu
Raksts tapis sadarbībā ar Pulsar Latvija
Izskatās pilnīgi vienādi… Tā bija pirmā doma, kas ienāca prātā, kad vienu otram blakus apskatīju termālos monokļus Pulsar Telos XP50 un Telos XG50. Versiju XP50 testēju ziemā, bet XG50 ir kas pavisam jauns.
Sporta mašīna pret džipu
Vēl sēžot veikala Ieskaties.lv virtuvē, apjautājos Viesturam par abu ierīču atšķirībām. Ja neskaita tālmēru, kura konkrētajam XG50 modelim nav, tas ārēji izskatās precīzi tāds pats kā XP50. Taisnības labad jāpiemin, ka to var iegādāties gan ar, gan bez tālmēra. Abām komplektācijām cenas atšķirība ap trīssimt eiro. Šoreiz gan testēju ierīci bez tālmēra, līdz ar to uzreiz ir cita forma, monoklis daudz labāk ieguļas plaukstā. Te nu jālemj, kas katram pašam šķiet svarīgāk – bez tālmēra ierīce ir vieglāka, parocīgāka, bet trūkst iespējas mērīt attālumu, kas tumsā ir īpaši svarīgi. Manā gadījumā tālmērs ir optiskajā tēmēklī, līdz ar to lielas bēdas nav.
Kā izrādās, jaunais XG50 no jau izmēģinātā XP50 atšķiras ar termālā sensora pikseļu izmēru un līdz ar to arī NETD rādītāju. Pats sensors abām ierīcēm ir vienāds – 640×480 pikseļi, taču XG50 viena pikseļa izmērs ir 12, bet XP50 – 17 mikroni. Jo lielāks pikselis, jo vairāk siltuma tas spēj uztvert, taču ir arī mazāks sākotnējais attēla palielinājums. Savukārt mazāks pikselis ļauj panākt lielāku attēla palielinājumu, bet vājāk spēj uztvert siltumu lielās distancēs un sliktos laikapstākļos. Ko tas nozīmē medniekam? Salīdzināt abus šos monokļus būtu kā salīdzināt apvidus džipu ar sporta mašīnu. Būtībā neviena no ierīcēm nav izteikti labāka vai sliktāka, drīzāk jārunā par lietotāja prasībām, gaumi un apstākļiem, kuros ierīci plānots izmantot. Labā ziņa par XG50 modeli – tas ir par apmēram 500 eiro lētāks.
Pulsar Telos XP50 termokameras apskatu lasi ŠEIT!
No šautuves uz mežu
Maijs pie mums ir klusais mēnesis, kad mežs pārvēršas par lielu zaļu bērnudārzu. Mazliet uzjautrinoši ir meža kamerā vērot stirnas, kas vienu dienu sāls laizītavā ierodas ar mazu rudu pleķīti un sāniem, pēc dažām dienām rudais plankums, kur ziemas kažoks ir noplucis nost, ir izaudzis daudz lielāks un stiepjas jau pa visu muguru. Tas rudās krāsas kontrasts uz sulīgi zaļā dabas fona ir tik kolosāls, jo liecina, ka vasara ir teju jau klāt. Vēl pirms jūnija buku sezonas atklāšanas ir laiks izpucēt ieročus, aizbraukt uz šautuvi, atsvaidzināt šaušanas iemaņas. Tā arī darām! Pa dienu šķīvju treniņš Lietuvā Pasvāles šautuvē, vakarpusē ar kolēģi Nameju braucam paskatīties, ko spēj Telos XG50. Ar vietējiem medniekiem ir sarunāts, ka varam pabraukt pa meža ceļiem šautuves apkārtnē, lai gan, kā mums sola, neko vairāk par stirnām, visticamāk, neredzēsim.
Pašā sākumā plašie lauki nudien ir tukši, bet arī saule vēl ir augstu. Braucot vēl pa asfaltu, netālu esošajā mežmalā pazib balts punktiņš, piestājam paskatīties, un tas izrādās mežā apgūlies āzis ar maziem, pūkainiem radziņiem, kas monoklī spīd kā lampiņas. Tālāk, nogriežoties uz grants ceļa, kreisajā pusē mašīnai pēkšņi pielec kājās stirna un diebj prom, bet vēl paspēju to nofilmēt. Ja pierod pie Pulsar pogu dizaina, to izvietojums un funkcijas ikreiz nav jāmācās no jauna, pirksti parasti paši atrod vajadzīgo. Protams, reizēm gadās arī neveiklas kļūdas. Vakara gaitā, ejot pa lauku zaķa virzienā, spiežu pogu, lai garausi nofilmētu, bet divas reizes pēc kārtas trāpu uz kalibrēšanās pogas, un, kad ierīce beidzot pārkalibrējas, lauks jau ir tukšs un no zaķa vairs nav ne miņas. Kopā ierīcei ir četras pogas un pieci grozāmie gredzeni. Viens gredzens dioptrijas, otrs fokusa, trešais attēla palielinājuma maiņai. Vēl divi ļauj nomainīt plaukstai paredzētās siksniņas virzienu – par to paldies ražotājam visu kreiļu vārdā! Attēla palielinājumu nemēdzu mainīt, bet, ja patīk to darīt, grozāmais gredzens to ļauj paveikt ļoti precīzi un var atrast tādu palielinājumu, kas vienlaikus nepadara attēlu pārāk graudainu. Šoreiz gan testa nolūkā pagrozu šo gredzenu, un patīkami pārsteidz tas, ka attēla kvalitāte arī lielākā palielinājumā ir pietiekami laba. Šai ierīcei tā mainās robežās no 3,5 līdz 14 reizēm. Vienīgais mīnuss, ko šajā sakarā varētu pieminēt, ir sašaurinātais redzesleņķis.
Pulsar Telos XP50 termokameras testu lasi ŠEIT!
Ragus redzēt var
Attēla kvalitāte ir nudien laba, acij gan jāpierod pie tā, ka pikseļu izmēra dēļ attēls šķiet it kā mīkstāks – ne tik asām, kontrastainām detaļām. Siltajiem objektiem izteiktas kontūras, var arī redzēt, kur stirnai kažoks ir plānāks, ka zaķim ausis ir atdzisušas. Izcirtumā nofilmēju arī āzīti ar notīrītiem ragiem. Pirmajā mirklī tos termālajā attēlā nepamanu, taču, kad dzīvnieks sāk kustēties un apstājas koka stumbra fonā, ragi kā tumšas ēnas uzreiz kļūst redzami. Braucot gar izcirtumu, šo āzi izdevās vispirms pamanīt ar aci, bet tas ir retums. Savā starpā nospriežam, ka droši vien nepamanītu ne trešo daļu no nu jau redzētajiem dzīvniekiem, ja vien nebūtu termiķa. Reizēm pat tad, ja ar monokli dzīvnieks ir pamanīts un zini, kur jāskatās, ar aci to ieraudzīt tik un tā nevar, jo traucē krūmi vai zāle. Ne jau tamdēļ viss ieraudzītais ir obligāti jānomedī, bet var gūt iespaidu par to, cik daudz dzīvnieku ir un kurā laikā tie parādās klajumos. Šoreiz visa aktivitāte sākas īsi pirms krēslas, un silts siluets parādās teju katrā otrajā izcirtumā.
Kā jau Pulsar ierīcēm ierasts, attēlam ir astoņi dažādi krāsu režīmi, ko var izvēlēties pēc savas gaumes. Rodas gan iespaids, ka viskvalitatīvāko atpazīšanu piedāvā tieši White Hot vai Black Hot režīms, kur siltie objekti ir balti vai melni. Tiesa, ja nav pieredzes ar termālo attēlu, reizēm samulsināt var saulē sasiluši akmeņi vai siena ruļļi. Ja nav pārliecības par redzamo, var pagaidīt un mierīgi pavērot. Var gadīties, ka pēc mirkļa siena rullis sakustēsies un pacels galvu.
Kad saule tikko kā norietējusi, ceļmalā parādās liela lapsa. Tā izskrien uz ceļa un, kuplo asti šūpodama, tipina pa nomali. Pirmajā mirklī šķiet, ka tas ir no tuvējām mājām pasprucis suns, taču, vēlāk to pavērojot uz lauka, kļūst skaidrs, ka suns tas noteikti nav. Mēģinu to filmēt no mašīnas loga, atbalstoties pret durvīm, taču no motora vibrācijas nedaudz dreb arī attēls monoklī. Jā, ja gribas nofilmēt pavisam kvalitatīvu video, ir vērts laikus padomāt par statīvu vai var izlīdzēties vismaz ar šaušanas atbalstu.
Galvenais – nelietot, vadot automašīnu
Kamēr es stūrēju, Namejs pa logu pēta laukus ar Telos un pārmaiņus arī ar Pulsar Merger XP50. “Īstenībā bīstama lieta – termiķis savienojumā ar mašīnu,” savas pārdomas izsaku skaļi. “Līdzko sāc ātrāk kustēties, ekrānā vajadzētu parādīties paziņojumam Don’t use while driving. Tāpat, kā rāda Waze.”
Braucam tālāk, dienas gaismas kļūst aizvien mazāk. Ceļa labajā pusē paliek šautuve, bet zālē pie pašas šautuves sētas pazib kaut kas silts. Piestājam malā un sākam pētīt – virs zāles stiepjas divas garas, mazliet padzisušas ausis. Zaķis! Ilgi garausis pļavā uzkavēties netaisās un nesteidzīgā gaitā tuvojas šautuves sētai. Paspēju vien nodomāt, ka sētai pāri jau netiks, kad tas pieglauž ausis, pieplok zemei un kā čūskulēns izšmauc cauri diviem zemākajiem sētas dēļiem. Pāri netiks… pa apakšu gan! Namejs izkāpj no mašīnas, pārrāpjas pāri grāvim un pakāpjas uz sētas, lai zaķi nofilmētu, bet tas jau ir gabalā.
Pulsar ražots Latvijā! Daugavpilī tiek attīstītas zaļās tehnoloģijas ierīču ražošanā
Sīkumi, kam ir nozīme
Viens no ieguvumiem, izvēloties Telos sērijas ierīces, ir iespēja tās pilnveidot. Proti, ja ir iegādāta ierīce ar mazu sensoru, mazu lēcu vai bez tālmēra un ar laiku sagribas kaut ko labāku, nebūs jāpērk jauna ierīce. Var savu esošo ierīci nodot izplatītājam, tā tiks nosūtīta ražotājam un veikti uzlabojumi. Izdevīgi pašam lietotājam, un nerodas arī lieki atkritumi, netiek patērēti resursi.
Vēl viena pozitīva iezīme, ko pienācīgi novērtēt izdodas vien pēc ilgākas lietošanas, ir stingrs, nolokāms priekšējās lēcas vāciņš. Varbūt sīkums, bet ļoti veiksmīgi izstrādāts, kas atšķirībā no mīkstajiem gumijas vāciņiem netraucē un nemēdz nonākt priekšā lēcai. Ierīces priekšpusē ir gumijas blende, kas, šķiet, ir paredzēta liekās gaismas bloķēšanai. Godīgi sakot, tā gan vairāk traucē nekā palīdz, jo sagriežas nelaikā un pamanās iebakstīt pierē vai acī.
Laikam jau visiem Telos sērijas monokļiem uzglabāšanas somas dizains ir vienāds. Aizdare, kas virsū uzmaucas kā kapuce, un iespēja somiņu ar lencēm piestiprināt pie ķermeņa. Tas noteikti ir pluss, ja medības ir aktīvas, daudz jāstaigā un negribas, lai soma uz katra soļa dauzītos pret vēderu.
Secinājumi
Jāatzīst, ka šis Telos bez tālmēra man patika labāk nekā ar tālmēru, taču tas drīzāk ir saistīts ar plaukstas izmēru. Mazāks, vieglāks monoklis manā plaukstā šķiet krietni ērtāks. Attēls pat ļoti apmierina – katrs dzīvnieks nav vienkrāsaini silts siluets, bet var novērot siltuma atšķirības dažādās ķermeņa daļās. Gribējās gan, lai minimālais palielinājums tomēr būtu nedaudz mazāks, jo, skatoties tuvā distancē, redzeslauks manāmi sašaurinās. Tiesa, lielā distancē tas vairs netraucē.
Var jau būt, ka tā ir konkrētās ierīces īpatnība, bet pamanīju, ka foto un video uzņemšanas poga nospiežas vieglāk, nekā līdz šim novērots citām ierīcēm. Tas ļauj uzņemt skaidrākas fotogrāfijas, jo pogas nospiediena mirklī ierīce netiek izgrūstīta. Kopumā iespaids ir labs, arī monokļa cena savā klasē ir samērā zema.
Plusi
– Cena
– Izmērs un svars
– Priekšējās lēcas vāciņš
– Attēla kvalitāte
Mīnusi
– Nav tālmēra
Specifikācijas
Termālā sensora izšķirtspēja: 640×480 pikseļi
Pikseļu izmērs: 12 µm
NETD: <40 mK
Attēla palielinājums: 3,5–14 x
Iebūvētā atmiņa: 64 GB
Korpuss: plastmasa un gumijas sakausējums
Svars: 0,66 kilogrami (ar bateriju)
Termiķis, kam ekrānā jābūt paziņojumam: Don’t use while driving*
Abonē žurnālu Medības!
