Raksts tapis sadarbībā ar Pulsar Latvija
Termālo monokļu tirgus nu jau ir izaudzis līdz līmenim, kad ir daudz variantu, no kā izvēlēties. Gan elementāru lietošanas īpašību – izmēra, formas, attēla kvalitātes, gan arī cenas un ražotāju ziņā. Īsi pirms aktīvās medību sezonas beigām testam saņēmu monokli Pulsar Telos LRF XP50 no veikala Ieskaties.lv. Nē, Pulsar noteikti nav termoierīču lētais gals, taču, ja runājam par šī konkrētā ražotāja nodrošinātās kvalitātes un samērā labas cenas attiecību, Telos ir labs piemērs, ko aplūkot.
Pirmie iespaidi
Ierīce pie manis nonāca jau iepakota pārvadāšanas somiņā. Varētu domāt, ka soma ir sīkums, kas vienkārši nāk komplektā ar pašu ierīci, taču nedrīkst aizmirst, ka tā ne vien sargā no mehāniskiem bojājumiem, bet arī nosaka, cik ērti ierīcei varēs piekļūt steidzīgos brīžos. Ticiet, kaitinoša ir sajūta, ka monokli vajag ātri izvilkt no somas tumsā vai ar nosalušiem pirkstiem, bet tās dizains ir nepārdomāts un atvēršana, izvilkšana sagādā mokas. Pagrozot somu rokās, neviļus prātā ataust piedzīvojums, kad Pulsar Axion nokrita no torņa. Pateicoties pašas ierīces izturībai, viss beidzās labi, taču nedaudz parocīgāks somas dizains no kritiena, iespējams, būtu palīdzējis izvairīties. Tieši tādēļ uzreiz novērtēju Telos risinājumu – soma nevis vienkārši karājas kaklā, bet ar trīs lencēm kā vēdersoma fiksējas pie ķermeņa. Ejot tā netirinās, ierīce vienmēr ir turpat priekšā ērti sasniedzama. Arī somas aizdares vāciņš ir stingrs, nolokāms.
Ķeramies klāt pašai ierīcei! Nē, ar neredzētu ārējo dizainu tā nepārsteidz, bet kādēļ gan izgudrot riteni no jauna, vai ne? Tiesa, monoklis ir samērā liels, nebūs gluži paredzēts ielikšanai kurā katrā kabatā. Korpuss šķiet izturīgs, nebaidīsies no nokrišņiem, kas medībās nav retums. Pats ražotājs sola IPX7 standartu, kas nozīmē, ka ierīce var izturēt pusstundu ilgu iegremdēšanu metru dziļā ūdenī. Atliek vien cerēt, ka nepienāks brīdis, kad to vajadzēs pārbaudīt. Plaukstās var just, ka korpuss ir apstrādāts ar gumijotu materiālu, kas uzlabo saķeri. Ierīces sānos ir piestiprināta savelkama lence, kas to fiksē pie plaukstas.
Ierīces virspusē ir četras pogas, kas ļauj ērti ar to darboties arī tumsā. Kā ierasts, divi regulācijas gredzeni – viens attēla fokusam, otrs dioptrijai. Mazliet papētot, ieraugu arī trešo gredzenu ierīces priekšpusē, kas maina attēla palielinājumu. Pirmajā mirklī tā šķiet ērta funkcija, jo beidzot palielinājumu var mainīt, nespaidot pogas, bet, palietojot ierīci medībās, secinu, ka patiesībā šo funkciju nemaz neizmantoju. Galvenokārt tādēļ, ka tas nešķiet vajadzīgs, jo atpazīt silto objektu var arī ar minimālo palielinājumu, un arī tādēļ, ka gredzens griežas smagāk, nekā gribētos. Pati labākā ziņa ir tā, ka šis gredzens nodrošina nebijušu iespēju pašam piemeklēt vajadzīgo palielinājumu, mainīt to pa mazām iedaļām, nevis paļauties uz ražotāja iestatīto soli, kam parasti ir pārāk straujš kāpums (piemēram, divarpus reizes, tad uzreiz piecas, tad desmit reizes un tamlīdzīgi).
Priecē priekšējās lēcas cietais, atlokāmais vāciņš. Daudziem termālajiem tēmēkļiem tas izgatavots no mīksta gumijas materiāla un noņemts brīvi karājas zem lēcas. Parasti viss beidzas ar to, ka vāciņš vai nu nelaikā aizspiež lēcu ciet, vai arī – otra galējība – to ir ļoti neparocīgi uzlikt. Telos variantā tas stingri atlokās, fiksējas ierīces sānos un nevienā mirklī netraucē.
Dodamies medībās
Viena no galvenajām termālā monokļa priekšrocībām ir fakts, ka ierīce savu aktualitāti nezaudē nevienā sezonā, nevienā diennakts laikā. Pat laikā, kad aktīvā medību sezona ir beigusies, ar monokli var turpināt vērot platībās notiekošo. Kādā no janvāra nedēļas nogalēm devos medībās ciemos pie paziņām. Pirmajā dienā dzinējmedības, bet otrajā zaķu, lapsu medības krūmājos. Jautāsiet, kā dzinējmedībās var noderēt termiķis? Ne gluži stāvot uz masta, bet gan no rīta, braucot uz mežu, intereses pēc var apskatīt izcirtumus un pļaviņas. Paskaties monoklī, un pēkšņi šķietami tukšajā izcirtumā aiz noliektiem zariem tup lapsa. Tas gan uzreiz nenozīmē, ka ir jālec ārā no mašīnas un jāgrābj stobrs, bet var apskatīties un gūt iespaidu par to, kādi dzīvnieki šajās platībās mīt un cik daudz to ir.
Vakarpusē pēc dzinējmedībām, braucot atpakaļ uz viesnīcu, atveru mašīnas logu un apskatu apstrādātos laukus ar krūmu puduriem pa vidu, kur rīt paredzēts medīt zaķus. Viens… Divi… Trīs… Četri… Skenēju lauku un skaļi skaitu mazos baltos punktiņus tālumā, kas dienas gaismā izskatītos pēc garaušiem. “Un tā vienmēr! Vakarā visi lauki pilni, bet, atbraucot medībās, pēkšņi visi ir uzkāpuši kokos un pazuduši,” man blakus nopūšas medību vadītājs. Skatoties monoklī, uz attēlu liktās cerības attaisno 640×480 pikseļu sensors kombinācijā ar 50 milimetru priekšējo lēcu. Attēls ir ass, kontrastains. Ievēroju, ka zaķim seja ir krietni siltāka nekā ausis, taču tās joprojām var skaidri redzēt. Kā norāda ražotājs, ierīce spēj atpazīt temperatūras atšķirības, kas mazākas par 18 milikelviniem. Pēc kāda brīža sāk krist slapjš sniegs, kas redzamo attēlu padara nedaudz mazāk kontrastainu, taču siltos objektus joprojām ir iespējams atpazīt. Ierīcei ir astoņi dažādi krāsu režīmi, kurus mainīt var iestatījumos. Visbiežāk gan izvēlos White Hot, kur siltie objekti ir baltā krāsā.
Nākamajā dienā pie medniekmājas gaida apmēram trešdaļa dzinējmedību dalībnieku un viens suns. Acīmredzot iepriekšējā vakara veiksmīgais medību noslēgums ir darījis savu un daudzi izmanto pēdējo nedēļas brīvdienu mierīgai atpūtai. Pēc neilga laika no visām pusēm aplenkts ir jau pirmais krūmājs, no kura skan dzinēju ūjināšana. Pēkšņi pamanu, kā pa labi no manis tālumā kaut kas nozib. Teju vai Pirmās formulas cienīgā tempā no krūmāja izjoņo zaķis. Kas par ātrumu! Vienā brīdī šķiet, ka ķepas pat neskar zemi, bet nelielais ķermenītis pāri laukam lido vien inerces nests. Tuvākais mednieks, šķiet, pārsteigts no negaidītā notikumu pavērsiena, šauj, taču skrošu kūlis ķer zemi tālu garausim aiz muguras. Neko darīt, visa diena vēl priekšā!
Nākamais masts jau krietni cerīgāks, lai gan situācija ir teju vai identiska. Atkal jau neliels krūmājs, kam, šķiet, var redzēt cauri – kas gan tur varētu paslēpties? “Zaķis!” Atskan dzinēja sauciens, un sekundi vēlāk vārdā nosauktais joņo pa lauku. Atskan divi šāvieni, pēc otrā dzīvnieciņš sabremzējas, vēl nedaudz paskrien un apsēžas. Seko vēl viens šāviens, bet tas zaķi vien izbiedē, un tas aizskrien cita krūmāja virzienā. Kad masts beidzies, mednieki un dzinēji savācas vienkopus. Ir vairāk nekā skaidrs, ka otrais šāviens zaķi ir savainojis, citādi tas nebūtu pusceļā pēkšņi apstājies. Prātā ienāk doma, ka vajadzētu apskatīties monoklī. Kā nekā visapkārt esošie lauki ir plaši, tālumā acs tik mazu objektu varētu arī nepamanīt. Ar monokli lēnām, cītīgi apskatu lauku, tad pavēršos uz krūmu pudura pusi, kura virzienā garausis aizskrēja… un nudien! Tur uz zemes starp sakaltušajiem zāles kušķiem un krūmu zariem burtiski uz acumirkli pazib balts punktiņš. Var jau būt, ka tur slēpjas vēl kas cits, bet vai tā būtu sakritība? Šāvējs kopā ar suni dodas pārbaudīt krūmu puduri, uz brīdi tur nozūd un jau pavisam drīz izlien klajumā ar pirmīt ievainoto zaķi rokā un tam riņķī lēkājošu suni. Apskatot medījumu tuvumā, kļūst arī skaidrs, kādēļ tas pēc šāviena sabremzējās. Ātrā skrējiena dēļ skrotis to ir ķērušas pakaļciskā, un ievainojums ir nepatīkams, bet ne tūlīt nāvējošs. Labi, ka šoreiz līdzi bija suns, kas pašās beigās krūmājā ievainoto dzīvnieku noķēra.
Lietojot monokli ar pārtraukumiem no rīta, pa dienu un arī vakarpusē, akumulators ar vienu uzlādes reizi izturēja godam. Lai arī ieraduma dēļ lādēju to ar vadu, ražotājs norāda, ka Telos bateriju var uzlādēt arī ar bezvada lādētāju.
Monoklis – konstruktors
Telos sērijā ir astoņi dažādi monokļu modeļi, kas savstarpēji atšķiras ar lēcas izmēru un tālmēra esamību vai neesamību. Labā ziņa ir tā, ka ražotājs piedāvā jebkuru no šiem modeļiem uzlabot ar augstākas izšķirtspējas sensoru, tālmēru, lielāka izmēra lēcu. Šādu uzlabojumu sistēmu ražotājs skaidro ar ilgtspēju, jo, parādoties jaunumam tirgū, nebūs nepieciešams iegādāties jaunu ierīci. Tā vietā esošo varēs nosūtīt uz rūpnīcu, nedaudz piemaksāt un saņemt atpakaļ jau uzlabotu versiju. Tieši tālmērs varētu būt tā funkcija, ko pielikt klāt modeļiem, kuriem tā trūkst. Īpaši labi tas noder tieši tumsā, kad uz aci attālumu noteikt ir daudz grūtāk nekā dienā. Testētajam monoklim lāzera tālmērs ir jau iekļauts pamatkomplektācijā un mēra līdz pat kilometram. Tiesa, lai mērījums būt precīzs, jāņem vērā, ka dzīvniekam priekšā nedrīkst būt krūmi, zari vai zāle, ko termālajā attēlā reizēm pamanīt ir grūti. Ja lāzera staram ceļā pagadīsies kāds šķērslis, mērījums var izrādīties kļūdains, tādēļ reizēm ir vērts pārmērīt un pārliecināties.
Uzņemtie video un attēli
Ar monokli ir iespējams arī filmēt un fotografēt. Iegūtie faili saglabājas ierīces iebūvētajā atmiņā, kas ir diezgan liela – 64 gigabaiti. Lai nofotografētu, uzsāktu filmēšanu un apturētu to, pietiek ar vienas pogas nospiešanu. Tas ir nudien ērti! Tikai sākumā, protams, noder iegaumēt, kura ir īstā poga, tad to atrast var arī ar tausti tumsā. Pēc tam viedtālrunī jāielādē bezmaksas lietotne Stream Vision 2 un ar to var piekļūt uzņemtajiem foto un video failiem. Turklāt lietotnē ir arī tā saucamais tiešraides režīms, kas ļauj telefona ekrānā vērot monoklī notiekošo un pat mainīt attēla iestatījumus.
Secinājumi
Kopumā gana funkcionāla ierīce. Attēls attaisno uz to liktās cerības, lietošana pietiekami parocīga kā labrocim, tā kreilim. Vienīgā lieta, ko varbūt gribētos mainīt, būtu padarīt monokli nedaudz mazāku, vieglāku un kompaktāku. Tas būtu ērtāk, ja nepieciešams daudz staigāt, ilgstoši turēt to rokās, bet, ja lielākoties medī uz gaidi, svaram noteikti nav izšķirošas nozīmes.
Specifikācijas
Sensors: 640×480 pix @ 17 µm
Ekrāna tips un izšķirtspēja: AMOLED HD 1024×768 pix
Siltumjutība (NETD): <18 mK
Objekta noteikšanas attālums: 1800 m
Attēla palielinājums: 2,5–10 x
Tālmēra uztveršanas attālums: 1000 m
Korpusa materiāls: gumijas pastiprināta plastmasa
Lapsu un briežu medības ar Pulsar. Kad paveicas piesaukt un nevar izvēlēties
Abonē žurnālu Medības!
