Lieli klubi, mazi klubi, daudz briežu, maz briežu – visiem ir nepieciešams efektīvs veids, kā apstrādāt medījumu. Vislabākais risinājums ir tāda vai citāda procesa mehanizācija.
Šopavasar palaimējās ciemoties pie draugiem un nomedīt briežu teļu. Par laimi, šis bija vai nu pastarītis, vai vienkārši vēlāk piedzimis – mazāks par teļiem, kādus esam pieraduši redzēt martā. Tādēļ novērtēt dzīvnieku un izvēlēties, vai raidīt šāvienu, nebija pārāk grūti. Protams, paldies Diānai un paldies draugiem no kluba Plauži.
Kā viss notika
Tas bija vakars starp divām fazānu medību dienām. Pabeidzot visu, kas ir saistīts ar šo skaisto un patiesībā ļoti garšīgo putnu medībām, kopā ar vairākiem biedriem no šī kluba devāmies sēdēt torņos dažādās vietās. Uzstādījums bija nomedīt vai nu kaut ko ēdamu, vai nu kaut ko pūkainu.
Pūta diezgan nejauks vējš, un mans draugs Artūrs jokodamies rakstīja īsziņā: “Redzēsim, cik ilgi izturēsi tādā stiprā vējā atklātā tornī!” Taču, kā mēs visi zinām, medībās aukstums ir jūtams citādi, tādēļ es pacietīgi sēdēju un gaidīju, kad uz tukšā lauka parādīsies jel kāda dzīvība.
Visu rakstu lasi žurnāla Medības maija numurā.
Kad Brisele sev iešauj kājā: vilks beidzot vairs nav “svēta govs”. “Šauj garām!” #283 epizode
Žurnāla Medības maija numurā lasi par ballistisko kalkulatoru
