Dzīvojot kaimiņos agresorvalstij, ir jātur roka uz valsts drošības pulsa. Mēdz teikt, ka mednieki ir tie, kas militāra apdraudējuma gadījumā spēs iesaistīties valsts aizsardzībā. Viņu rīcībā ir gan moderns aprīkojums, gan prasmes rīkoties ar ieročiem, gan arī zināšanas par vietējās apkārtnes infrastruktūru. Protams, militārajai jomai ir sava specifika un iemaņas, kas jāapgūst, lai neapdraudētu sevi un citus. Viens no pasākumiem, ar kuru mednieki sāk mācības, ir Vienoti valstij.
Sadarbībā ar bruņotajiem spēkiem
Vienoti valstij ir divu dienu tālšaušanas nodarbības medniekiem, ko rīko Nacionālie bruņotie spēki un Latvijas Mednieku savienība. To mērķis ir savest kopā medniekus ar militāristiem, kā arī pieredzējušu instruktoru klātbūtnē apmācīt medniekus snaiperšaušanā distancēs līdz pat kilometram.
Visi, kas to ir mēģinājuši, varēs piekrist, ka šaušana lielā distancē nav tik vienkārša, kā to attēlo Holivudas filmas. Ir jāmācās gan lasīt vēju, gan pareizi elpot, nogulties un atslābināt ķermeni, sagatavot aprīkojumu un izvēlēties atbilstošu munīciju. Lai arī medību situācijās šāviens reti kad tiek raidīts tālāk par 200 metriem, tālšaušanas treniņi iemāca pilnvērtīgi izmantot savu aprīkojumu, kā arī apzināties savas spējas un riskus, šaujot lielā distancē. Pēc šādām nodarbībām mežā mednieks var daudz pareizāk analizēt apstākļus un izlemt, vai šāvienu raidīt ir droši, ņemot vērā paša prasmes un aprīkojuma iespējas.
Šaušana tumsas aizsegā
Laiks rit, tehnoloģijas attīstās, un mēs maināmies tām līdzi. Pateicoties atbalstītājam Pulsar, šogad pasākumā ieviesta jauna disciplīna – nakts šaušana ar nakts redzamības un termālajiem tēmēkļiem. Savulaik šīs tehnoloģijas bija pieejamas vien militāristiem, taču tagad tās ir ienākušas arī medību pasaulē. Latvijā ar šiem tēmēkļiem diennakts tumšajā laikā drīkst medīt vien lapsas, mežacūkas un jenotsuņus – sugas, kuru skaits ir stingri jākontrolē. Vispiemērotākais laiks tam ir krēslas, nakts stundas, un, lai šāvienu varētu raidīt droši, talkā nāk termālās un nakts redzamības ierīces. Turklāt varam lepoties, ka Pulsar šīs tehnoloģijas ražo tepat, Latvijā.
Kā jau liecina disciplīnas nosaukums, starts nakts šaušanas ieskaitei tiek dots pusnaktī. Dažas stundas līdz tam notiek piešaude, dalībnieki var iesildīties, izmēģināt, pieregulēt aprīkojumu. Sacensības notiek divās konkurencēs – ar digitālajiem jeb nakts redzamības un ar termālajiem tēmēkļiem distancēs no 400 līdz 1000 metriem. Kas ir tos iegādājušies paši, var izmantot savējos, bet, ja nu šāda tēmēkļa nav, var paviesoties Pulsar stendā un kaut ko aizņemties. Kā stāsta Pulsar pārstāvis Viesturs Arklons, no visiem 30 dalībniekiem apmēram četri vēl pirms pasākuma piezvanīja un pieteica ierīci testam, taču tas nav obligāti, jo vairākas termālās un digitālās uzlikas ir atstātas rezervē. Pats galvenais, lai ierocim būtu Weaver sliede, ar visu pārējo uz vietas šautuvē palīdz Pulsar pārstāvji.
“Uz pasākumu Vienoti valstij braucu otro reizi, bet naktī šauju pirmo reizi,” stāsta sacensību dalībnieks Edgars Lapiņš un atzīst, ka šī ir viena no retajām iespējām pašaut tālākās distancēs naktī. “Pats izmantoju Pulsar Thermion 2 XP50 termālo tēmēkli un šoreiz izmēģināju tā atjauninājumu, proti, ballistisko kalkulatoru. Šim tēmēklim nav attāluma mērītāja, taču, lejupielādējot atjauninājumu, varu ievadīt šaušanas distanci un tēmēklis pats sarēķina korekciju, ar kuru man ir jātēmē, lai mērķī trāpītu,” ar savu pieredzi dalās Edgars, kam veiksmīgi izdevies trāpīt mērķim 800 metru distancē. Šo funkciju visvienkāršāk ir izmantot un pārbaudīt kontrolētos apstākļos šautuvē, kur visi mērķu attālumi ir skaidri zināmi. Medībās tumsā bez iebūvēta attāluma mērītāja iztikt būs grūtāk, bet ne neiespējami. Mednieks var izpildīt mājasdarbu – aizbraukt uz tornīti vēl gaismā un ar tālmēru izmērīt distances līdz kādam objektam, piemēram, barotavai, un attālumu iegaumēt. Var arī ņemt talkā lietotni LVM GEO, kas ļauj nomērīt attālumu kartē. Pēc tam medībās, kad parādās medījamais dzīvnieks, aptuveno distanci varēs ievadīt tēmēklī.
Pastāv mīts, ka šo tehnoloģiju lietošana dod medniekam negodīgas priekšrocības attiecībā pret dzīvnieku. Tā tas nebūt nav. Pirmkārt, lēmumu par šāviena raidīšanu vienmēr pieņem cilvēks – ne viss, ko redzi, ir obligāti jāmedī. Otrkārt, mednieku interesēs ir medīt arī turpmāk, tādēļ ir aplami runāt par visa dzīvā izmedīšanu. Treškārt, nakts redzamības un termālie tēmēkļi sniedz iespēju labi saskatīt mērķi un raidīt ētisku šāvienu, samazinot iespēju kļūdīties un savainot dzīvnieku.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
