Ir tikai dažas nedēļas gadā, kad viens no piesardzīgākajiem Latvijas medījamiem dzīvniekiem pēkšņi sāk uzvesties pavisam citādi. Stirnāzis, kurš visu vasaru bijis uzmanīgs, izvairījies no cilvēka un katru aizdomīgo kustību uztvēris ar paaugstinātu modrību, riesta laikā kļūst pavisam citādāks. Daba viņam liek domāt tikai par vienu – atrast savu kazu.
Tieši šajā laikā arī medniekam paveras reta iespēja izmantot vienu no interesantākajām medību metodēm – stirnāžu medības ar mānekli jeb svilpi.
Daudzi, kuri pirmo reizi mēģina medīt ar svilpi, sagaida gandrīz brīnumu. Pietiek tikai iesvilpt, un stirnāzis metīsies klāt. Dzīvē viss ir daudz interesantāk. Svilpe darbojas nevis tāpēc, ka dzīvnieks būtu ziņkārīgs, bet gan tādēļ, ka mednieks izmanto vienu no spēcīgākajiem instinktiem dabā – vairošanos.
Stirnu riests Latvijā parasti sākas jūlija otrajā pusē un turpinās līdz augusta vidum. Tieši tad stirnāži nepārtraukti meklē kazas, seko to pēdām, dzen tās pa mežmalām un pļavām, bieži vien zaudējot ierasto piesardzību. Nereti šajā laikā pļavās redzami raksturīgie riesta apļi – vietas, kur stirnāzis ilgi dzenājis kazu.
Kad mednieks ar svilpi atdarina kazas balsi, stirnāzis dzird tieši to, ko cer dzirdēt. Viņa galvā rodas pavisam vienkāršs jautājums – kur viņa ir? Ja teritorijā saimnieko dominējošs tēviņš, viņš nereti steidzas pārbaudīt situāciju, pirms to izdara konkurents. Tieši tāpēc vislabākie rezultāti parasti ir riesta kulminācijā. Taču pat tad viss nav tik vienkārši.
Pieredzējuši mednieki zina, ka svarīgākais instruments nemaz nav tikai svilpe. Tas ir vējš.
Stirnāzis var noticēt jebkurai skaņai, taču pietiek ar vienu cilvēka smaržas vēsmu, lai visa izrāde beigtos, vēl pirms tā sākusies. Tādēļ medību vieta jāizvēlas ļoti rūpīgi. Visdrošāk ir ieņemt pozīciju mežmalā vai pie krūmiem, kur dzīvnieks nevar uzreiz pamanīt mednieku, bet vējš pūš no iespējamā dzīvnieka uz mednieku.
Tikpat svarīga kā pareizā skaņa ir pacietība. Taču tieši šajā jautājumā mednieku viedokļi dalās. Viena skola iesaka pēc dažiem īsiem saucieniem nogaidīt vairākas minūtes, ļaujot stirnāzim pašam pieņemt lēmumu tuvoties. Nereti tas pienāk lēni, ik pa laikam apstājoties un uzmanīgi klausoties.
Savukārt citi pieredzējuši mednieki uzskata, ka svilpot var daudz biežāk vai pat gandrīz nepārtraukti. Pamatojums ir vienkāršs – stirnāzis ne vienmēr atrodas tuvumā. Riesta laikā tas aktīvi pārvietojas pa savu teritoriju, meklējot kazas, un regulāri atkārtota skaņa palielina iespēju, ka dzīvnieks to sadzirdēs tieši tajā brīdī, kad nonāks dzirdamības attālumā.
Kurai pieejai ir taisnība? Iespējams, abām. Stirnu uzvedība nav vienāda – to ietekmē riesta fāze, laikapstākļi, dzīvnieka vecums, konkurence teritorijā un daudzi citi faktori. Tieši tāpēc katram medniekam ar laiku jāatrod sava taktika un sava veiksmes atslēga. Vienā vietā lieliski nostrādās īsi saucieni ar garām pauzēm, citā labākus rezultātus dos regulāra svilpošana.
Vairāk lasi žurnāla Medības jūlija numurā!
Kad galvu saspiež kā riekstu un kad izdveš dīvainas skaņas. “Šauj garām!” #344 epizode
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
< />
