Kādas ir prasības medījamo dzīvnieku piebarošanai, kas ir atļauts, kas ir aizliegts? Šeit publicējam attiecīgos Ministru kabineta noteikumus.
Ministru kabineta noteikumi Nr.1483, izdoti Rīgā 2013.gada 17.decembrī
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā pieļaujama savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošana.
2. Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošana (turpmāk – piebarošana) ir barības izvietošana speciāli ierīkotās ietaisēs vai uz zemes, uzglabāšana vai audzēšana savvaļas dzīvniekiem pieejamās vietās šo noteikumu 4.punktā minētajos gadījumos.
3. Piebarošanu reglamentē šie noteikumi, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī citi normatīvie akti dabas aizsardzības jomā, kuros noteikti ierobežojumi piebarošanai.
4. Piebarošana pieļaujama, ja nepieciešams apzināti ietekmēt dzīvnieku uzvedību, pārvietošanos vai uzturēšanos noteiktās vietās, lai mazinātu postījumus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, infrastruktūras un dabas aizsardzības objektiem, kā arī lai uzlabotu dzīvnieku populāciju, veselības stāvokli vai regulētu dzīvnieku skaitu.
5. Piebarošanas vietas (turpmāk – barotavas) atbilstoši šo noteikumu prasībām izvieto pēc tam, kad saņemta zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiska piekrišana. Pārnadžu barotavas atļauts izvietot tikai tajos medību iecirkņos, kuros atļauts medīt attiecīgās sugas pārnadžus.
6. Bez saskaņošanas ar attiecīgā objekta zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju barotavas aizliegts izvietot:
6.1. vietās, kur tās var traucēt vai ierobežot meliorācijas sistēmu darbību, zemes apstrādi, tehnikas pārvietošanos, infrastruktūras objektu uzturēšanu vai ugunsapsardzības funkciju veikšanu;
6.2. tuvāk par 100 metriem no priežu, egļu un bērzu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas piecu metru augstumu, un apšu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas 10 metru augstumu, kā arī šajās audzēs;
6.3. tuvāk par 250 metriem no lauksaimniecības kultūrām.
7. Barotavas aizliegts ierīkot:
7.1. tuvāk par 250 metriem no valsts galvenajiem autoceļiem;
7.2. tuvāk par 250 metriem no medību iecirkņa robežām bez saskaņošanas ar piegulošo platību medību tiesību lietotāju;
7.3. pilsētu teritorijās un tuvāk par 500 metriem no tām;
7.4. teritorijās, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā ir reģistrētas kā īpaši aizsargājami biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.
7.1 Zaudējis spēku
7.2 Medību tiesību lietotājam un zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, ja medību tiesības nav nodotas citai personai, ir pienākums pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma sniegt informāciju par barotavas izvietošanas vietu.
Praktiskais padoms. Sile no nogāztas apses
7.3 Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vai medību tiesību lietotājs, ja medību tiesības ir nodotas.
7.4 Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura īpašumā vai valdījumā prettiesiski notiek dzīvnieku piebarošana tam neparedzētā vietā, piebarošanas vietu likvidē, savācot un aizvedot barību. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir tiesīgs prasīt no attiecīgās piebarošanas vietas ierīkotāja, ja tas ir zināms, to zaudējumu atlīdzību, kas saistīti ar piebarošanas vietas likvidēšanu.
8. Ja konstatēti objektīvi apstākļi un nevar rast citu pieņemamu risinājumu sabiedrības drošības vai šo noteikumu 4.punktā minēto mērķu sasniegšanai, piebarošana, neievērojot šo noteikumu 7.3.apakšpunktā minēto aizliegumu, ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā ar ikreizēju Medību koordinācijas komisijas atļauju, kurā ir ietverts objektīvs pamatojums.
9. Piebarošana saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu ir pieļaujama, ja izmantotā barība un tās pasniegšanas veids nekaitē dzīvnieku veselībai.
9.1 Barību, izņemot sienu, skābsienu un zaru slotiņas, barotavās izvieto, ievērojot nosacījumu, ka barības izvietošanas veids un barotavas konstrukcija ir tāda, ka tai nevar piekļūt mežacūka.
9.2 Ja nav iespējams nodrošināt šo noteikumu 9.1 punktā minēto nosacījumu un barībai var piekļūt mežacūka, barotavas atļauts izvietot tajos medību iecirkņos, kuros atļauts medīt mežacūkas, un barotavu izvietošanā ievēro šādus nosacījumus:
9.2 1. barotavas konstrukcija nodrošina dozētu barības padevi (dozatori, mucas);
9.2 2. barotavu kopējais tilpums nepārsniedz 400 litru uz 1000 hektāriem.
Praktiskais padoms. Kā ar darvas palīdzību pievilināt mežacūkas?
Žurnāla Medības maija numurs šeit!
