Aizvien biežāk dzirdam ziņas par lāču un vilku parādīšanos māju tuvumā, izpostītām bišu dravām un nokostiem mājdzīvniekiem. Kamēr laukos aug iedzīvotāju trauksme, zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) piedāvā risinājumu, kas izraisījis asas diskusijas – atļaut operatīvi nomedīt ikvienu plēsīgu dzīvnieku, kas pietuvojas apdzīvotām vietām. Tomēr zinātnieki brīdina, ka šāds solis problēmu varētu tikai padziļināt.
Limbažu novada Vilzēnu iedzīvotājai Ievai Kreišmanei vēl pavisam nesen nācās saskarties ar visai nepatīkamu pārsteigumu – svaigām lāča pēdām netālu no savas mājas. Viņa atzīst, ka pēc šī un līdzīgiem gadījumiem vairs nejūtas droši, ikdienā dodoties pastaigā pa ierastajiem meža ceļiem. Lai pasargātu sevi un citus, viņa pat izgudrojusi īpašu svilpīti.
“Sāka sūtīt mednieki, cik mums daudz ir lāči apkārt, vilki un visādi citādi plēsīgi zvēri. Tad vairs nebija omulīgi iet pastaigāties,” stāsta Ieva.
Tikmēr zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) uzskata, ka nedrīkst dzīvot ilūzijās, ka plēsēji ir draudzīgi, un, ja tiek apdraudēta iedzīvotāju drošība, ir jāreaģē nekavējoties. Tādēļ ministrija rosina sakārtot sistēmu, lai atļaujas bīstamu dzīvnieku nomedīšanai tiktu izsniegtas operatīvi.
Kā skaidro ministrijā: “Bīstamos dzīvniekus jau šobrīd ir atļauts medīt, bet, ja apdraudējumu rada aizsargājams dzīvnieks, piemēram, lācis, atļaujas izsniegšana dzīvnieka nomedīšanai notiek ļoti lēni. Ministrs uzskata, ka cilvēka dzīvībai apdraudējums ir, ja lācis ienāk mājas pagalmā un apdraud iedzīvotājus vai ienāk un izposta bišu dravu, radot draudus biškopjiem.”
Lai paātrinātu procesu, Zemkopības ministrija plāno vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kā arī Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) ar lūgumu šo jautājumu sakārtot.
Tikmēr dabas aizsardzības pārvaldē, kas jau šobrīd izsniedz atļaujas bīstamo dzīvnieku nomedīšanai, skaidro, ka ļoti bieži cilvēki ar savām darbībām paši piesaista meža dzīvniekus, tāpēc būtisks ir preventīvais darbs.
“Dabas aizsardzības pārvaldes ieskatā, būtu jāparedz atbalsta veidi lauksaimniekiem no kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma, lai būtu iespējams, piemēram, izbūvēt pareizus un drošus nožogojumus, iegādāties elektriskos ganus biteniekiem. Šāda prevencijas prakse labi darbojas citās valstīs. Šobrīd tikai vilku populācijas apsaimniekošanai pieļaujamas medības, savukārt pārējām aizsargājamām sugām ir pieļaujama limitēta ieguve, saņemot pārvaldes izsniegtu atļauju. Lielākoties tā tiek izsniegta situācijā, kad savvaļas dzīvnieks rada reālu bīstamību.”
Tikmēr Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš uzskata, ka ministra ierosinājums ir politisks, nevis zinātnē balstīts. Viņaprāt, dzīvnieku nošaušana pati par sevi konfliktu neatrisinās.
“Ar medībām vien vai dzīvnieku šaušanu to konfliktu atrisināt nevar. Tas ir zināms, jo tās valstis, kas ir gājušas tikai medību virzienā, tur tāpat notiek plēsēju apdraudējums mājdzīvniekiem, atsevišķos gadījumos arī cilvēkiem. Un, palielinot tikai nomedīšanas kvotas, problēmas atrisināt nevar,” uzsver pētnieks.
Jānis Ozoliņš norāda, ka Latvijas normatīvajos aktos ir nepieciešami precizējumi, lai operatīvi un pamatoti varētu noteikt, kad dzīvnieks patiešām ir uzskatāms par bīstamu.
Šobrīd trūkst mehānisma, kā atšķirt patiesi bīstamu problēmdzīvnieku no tāda, kurš vienkārši vienreiz mūžā ir pietuvojies lauku īpašumam.
“Tāpēc ir jābūt specializētai grupai, kas nav parastie ierindas mednieki, informācijai, kā atšķirt problēmdzīvnieku no vienkārša dzīvnieka. Tā jau tad ir zinātnieku atbildība šādu informāciju sagādāt,” skaidro Ozoliņš.
Tieši šī iemesla dēļ “Silavas” pētnieki kopā ar zinātniekiem no vēl 12 Eiropas valstīm šobrīd veic starptautisku pētījumu. Tā mērķis ir rast risinājumus, kā veicināt cilvēku un savvaļas dzīvnieku līdzāspastāvēšanu, un sagatavot praktiskus ieteikumus konfliktsituāciju risināšanai. Pētnieks mudina politikas veidotājus lēmumus pieņemt, balstoties uz pētījumu datiem un zinātniskām atziņām.
Situāciju komentē žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska:
“Patiesībā ļoti atbalstāma Zemkopības ministra Armanda Krauzes iniciatīva šos jautājumus pacelt, un tiešām šī ir neatrisināta problēma. Bet tas viss jāskatās no citas puses, jo šobrīd mums nav nekādas stratēģijas, kā rīkoties ar bīstamiem dzīvniekiem. Ir bijušas sanāksmes par bīstamajiem lāčiem, bet tās nav beigušās ar konkrētiem risinājumiem. Sabiedrība nav pietiekami informēta par to, kā rīkoties, ja sastopas ar lāci – kā atšķirt, vai dzīvnieks ir bīstams, kā rīkoties reģionos ar augstu populāciju, kā novērst to pievilināšanu ar atkritumiem. Jā, jautājums ir jārisina, taču uzmanīgi jāvērtē apgalvojums, ka šobrīd bīstamu dzīvnieku drīkst medīt – Civillikums paredz īpašuma aizsardzību, bet tas var beigties ar milzīgām sekām tam, kurš pieņēmis šādu lēmumu. Ja, piemēram, lācis pagalmā tiks nomedīts, tad var tikt ierosināta lieta, atņemti ieroči, piespriests sods. Šī situācija ir jāsakārto nopietni un sistemātiski.”
Šobrīd Latvijā pietrūkst skaidras stratēģijas un sabiedrības informēšanas kampaņu par dzīvnieku uzvedību, riskiem un rīcību krīzes brīžos.
Masu mediji publicēja informāciju, ka, lai gan lācis ir aizsargājams dzīvnieks, ministra ieskatā, ja lācis ir ienācis cilvēka pagalmā, tas ir uzskatāms par bīstamu un to būtu jāatļauj nomedīt. Tāpat, viņaprāt, ar laiku būtu jāatļauj medīt lāčus, kuri nav uzskatāmi par cilvēkam bīstamiem, bet tas ir ilgs process, kas ir saistīts ar starptautisko un Eiropas Savienības (ES) likumdošanu.
Vai drīkst medīt bīstamu lāci savā pagalmā? Komentējam Zemkopības ministra izteikumus
Žurnāla Medības jūlija numurā lasi par limitiem
