Asari labi ķeras uz dažāda inventāra praktiski visa gada garumā. Izņēmums varētu būt vienīgi pavasara palu periods. Tie ir hiperaktīvi un turklāt ļoti rijīgi. Varētu domāt, ka līdz ar to aprakstīt asaru rijīgumu nav īpašas vajadzības. Taču arī šīm zivīm ir novērojamas apetītes svārstības. Pavasarī asaru rijīgums ilgst aptuveni no marta otrās puses līdz maija beigām, un tad sākas nārsts. Pavasarī asariem ir divi īpaši aktivizācijas periodi – pirmsnārsta un pēcnārsta periods.
Pirmsnārsta periods
Pirmās asaru aktivitātes sākas jau zem ledus, vēl laikā, kad martā kūst sniegs. Zivis pirms nārsta ir ļoti aktīvas un kārtīgi saēdas, lai pietiktu spēka dzimtas turpināšanai. Nārsts sākas, kad ūdens temperatūra ir 7–8 °C. Parasti nārsta sākumā upes un ezeri jau ir pilnībā atbrīvojušies no ledus.
Tātad asaru aktivitātes sākas vēl zem ledus, un tāpēc pirmsnārsta periodā tie interesi izrāda galvenokārt par ziemas inventāru. Tiesa, dažreiz pēc ziemām, kad ir bijuši īpaši mazi mīnusi un ledus uz ūdenskrātuvēm nav izveidojies vai ir bijis tikai īsu brīdi, pie asaru loma iespējams tikt, arī izmantojot pludiņa makšķeri vai spiningu. Parasti šajā laikā ūdens vēl ir duļķains, un pirmie asari jau sākuši nārstot.
Pēcnārsta aktivitātes
Asaru otrais pavasara aktivitātes periods parasti sākas maija otrajā pusē. Šajā laikā nārstot beidz nelielie asari. Kā zināms, lielie dzimtas pārstāvji nārsto vēlāk nekā visa asaru pamatmasa. Interesanti, ka asari uzreiz pēc nārsta sāk aktīvi meklēt barību, un viena no galvenajām to delikatesēm ir citu zivju ikri. No ūdens kvalitātes jeb caurredzamības atkarīgs, ar kādu inventāru varam tikt pie asaru loma. Ja ūdens nav pietiekami dzidrs, vislietderīgāk būtu izmantot pludiņu, kā arī klasisko grunteni, uz āķiem spraužot sliekas vai baltos jeb odu kāpurus. Novērojums: ja makšķernieks, iebrienot ūdenī līdz zābaku maliņai, redz zābaku purngalu, var spiningot asarus, par mānekļiem izmantojot smagākus rotiņus un voblerus ar lielāku iegrimi, vai smagākas džiga galvas. Skaidrākā ūdenī var mēģināt griezt ar spineri, spēcīgai padziļināšanai izmantojot vobleri.
Rēnā vasara
Pašā vasaras sākumā asaru apetīte manāmi samazinās. Tas ir likumsakarīgi, jo pirms nārsta asariem bija nepieciešami resursi dzimtas turpināšanai, bet pēc nārsta – organisma atjaunināšanai. Vēlāk nevienas no šīm vajadzībām nav, tāpēc zivis barojas mēreni. Tātad asariem, tāpat kā citai populārai Latvijas zivij līdakai, nav izteiktu vasaras aktivitāšu. Tomēr zivju aktivitātes var iespaidot laika apstākļi, piemēram, vēsās dienas, kas iestājas pēc ilgstoša karstuma. Tāpat ir novērots, ka vasaras sākumā un beigās asari ir aktīvāki un par ēsmu un mānekļiem izrāda lielāku interesi nekā vasaras vidū.
Rudens – jāaudzē miesa
Rudenī situācija krasi mainās. Daba virzās uz ziemas pusi, tāpēc zivis pārstāj savu vasaras diētu un aktīvi atsāk meklēt barību. Šoreiz asaru mērķis ir uzaudzēt pēc iespējas lielāku tauku masu, jo jāsāk gatavoties sliktākajam periodam, kad mazās zivtiņas būs pazudušas, bet no gaisa ūdenī klāt nekas nekritīs, jo ūdenskrātuves klās ledus. Asaru aktivitāte rudenī sākas aptuveni septembra otrajā pusē, kad ūdens temperatūra jau samazinājusies līdz 15 grādiem. Šī perioda sākumā zivis vēl atrodamas savos vasaras mājokļos – piekrastes tuvumā, bet, kļūstot vēsākam, asari dodas uz turieni, kur ir dziļāks un ūdens – attiecīgi siltāks. Lietainā laikā asaru aktivitāte var rimties, tāpat tā samazinās brīdi pirms ledus uzsalšanas. Kad pie krasta parādās plāna ledus kārtiņa, tas nozīmē, ka vasaras makšķerēšanas inventāru varam likt malā un ķerties pie ziemas inventāra pārskatīšanas.
Ziema – balle vēl nebeidzas
Katru gadu mūsu platuma grādos ar ziemas makšķerēšanu ir kā ir. Pirmais ledus parādās Latgalē uz nelieliem ezeriņiem, uz dīķiem, bet citur Latvijā ledus ir visai nedrošs un dažkārt tā turpinās pat visas ziemas garumā. Ir arī gadi, kad pat Latgales pusē ledus nav uzsalis vēl decembra vidū. Tomēr galvenie notikumi asaru dzīvē risinās tieši īstā ziemā – ar salu un ledu. Asaru ziemas makšķerēšanas sezona sākas aptuveni vienu divas nedēļas no brīža, kad ūdenskrātuvēs beidz plosīties viļņi un ūdeņus pārklāj melns ledus, pie tam visā akvatorijā. Pieredzējuši un gudri makšķernieki apgalvo, ka tas varētu būt tad, kad pa ledu bez bailēm varēs staigāt pieaudzis cilvēks. Tajā pašā laikā zivis ir apradušas ar vāku virs ūdenskrātuves un bez īpaša stresa pārvietojas, turklāt tās klīst arī pa seklajiem ūdeņiem. Zivis arī nav izvēlīgas un ļoti labi ķeras praktiski uz visiem mānekļiem. Pieredzējuši makšķernieki apgalvo, ka tieši šajā laikā asari ir visaktīvākie, pat vairāk nekā pirms vai pēc nārsta. Kad sals kļūst stiprāks, ledus biezums palielinās, bet zivis pakāpeniski pārvietojas uz vietām, kur ir dziļāks, kur ūdens ir dažus grādus siltāks. Un līdz ar ziemas mājvietas galīgu ieņemšanu asaru aktivitāte samazinās. Ziemas vidū asari kļūst mazāk kustīgi, zivīm ir pavisam neliela ēstgriba, tās ļoti maz pārvietojas. Lai izprovocētu asari, daudz jāizmanto ledus urbis, zivis jāmeklē. Šis periods ilgst apmēram līdz marta vidum, kad daba sāk mosties un asariem atkal parādās apetīte.
Asari nenojauš, ka to zina makšķernieki
Pavasarī, kad pēdējais ledus, asari ir aktīvāki saulainās dienās, kad pūš silts vējš, kad intensīvi kūst sniegs un svaigais ūdens bagātina to ar skābekli. Ideāli, ja šādi laika apstākļi ir vismaz pāris dienu.
Pirms un pēc nārsta, kā arī vasarā un rudenī asari par ēsmu interesēsies teju vienmēr – gan saulainās, gan apmākušās dienās. Galvenais, lai nebūtu laika apstākļu anomāliju, piemēram, krasa temperatūras pazemināšanās vai ieilgušas karstuma dienas. Visam jābūt saprāta robežās.
Kad pirmais ledus, zivis aktīvāk interesējas par ēsmu, ja ir neliels sals. Savukārt ziemas vidū asari aktivizējas apmākušās dienās, kad termometra stabiņš rāda ap nulli, bet vēl labāk, ja termometrs ir plusos.
Ko darīt, ja asarim nav ēstgribas
Ziemas vidū var mainīt mānekļa spēles tehniku un tā izprovocēt asari uz grābienu. Pārējā laikā gan, ja asaris nebarojas, ja tam nav ēstgribas, tad ne ar kādām burvestībām nevarēs to piespiest uz copi. Var mainīt ēsmas un mānekļus, bet tas viss nerosinās zivs apetīti.
Ziemā, kad zivis miegainas, makšķernieka galvenais uzdevums ir sameklēt zivju baru. Ja ir eholote, tad šis uzdevums top krietni vienkāršāks. Bet ja eholotes nav? Tad nepieciešama īpaša metode, proti, bakstīt ar mānekli katrā izurbtajā āliņģī un meklēt baru. Piemēram, ar vismazāko mormišku, uz kuras uzsprausts sīks motilītis, var izprovocēt ne vienu vien svītraino mednieku, galvenais vēl atrast pareizu spēli.
Pieredzējuši ziemas makšķernieki uzskata, ka brīžos, kad asaris negrib pilnīgi neko, to iespējams pievilināt ar mazu, bet spīdīgu bļitku. Tai jābūt lielākai par mormišku – attiecīgi redzamai no lielāka attāluma.
Ir dienas, kad lomi nemaz nebūs sliktāki, ja zemūdens medniekam piedāvās bezēsmas mormišku. Nu ko? Loms būs, tikai jāeksperimentē. No viena āliņģa daži, no cita vēl vairāki, un dienas beigās loms ir savākts.
Ir dienas, kad zivis stāv un skatās uz mānekli un pat nedomā kustēties. Asaris jūt, ka tuvumā ir kaut kas ēdams, bet viņam negribas tērēt šādam sīkumam savu enerģiju un skābekli. Būs dienas, kad skābekļa zem ūdens būs vairāk un līdz ar to asari arī aktīvāki.
Avots: Lasi.lv
Raksts publicēts, sadarbībā ar Zivju fondu!
Mānekļa krāsa neseko zivij, bet gan makšķerniekam – Kristiāns Godiņš. “Ķeram lielo!” #24 epizode
