Ar saldētavā glabātu gaļu saistās kāda labi zināma problēma. Pat tad, ja visu rūpīgi šķiro un uz katra maisiņa uzraksta tā saturu, pēc atkausēšanas reizēm izrādās, ka konkrētais gaļas gabals īsti neder nevienam iepriekš iecerētam ēdienam. Šoreiz tieši tā gadījās arī man.
Tīru brieža ciskas gaļu, protams, varētu izmantot vēl daudzos citos ēdienos, taču nolēmu gatavot čeburekus. Galu galā tas nebija pēdējais skaistais gaļas gabals saldētavā. Turklāt visu sagatavoto pildījumu čeburekos neizdevās izmantot, tāpēc no pārpalikuma tapa arī lieliski ļuļa kebabi uz iesmiem.
Sarežģītākā daļa, gatavojot jebkuru miltu izstrādājumu, man vienmēr ir mīkla. Ar gaļu es tikšu galā, bet mīkla allaž ir izaicinājums. Čeburekiem tai jābūt kraukšķīgai no ārpuses, bet mīkstai iekšpusē, lai tā sevī saglabātu visu gaļas sulīgumu. Turklāt tai jābūt gardai arī bez dažādām piedevām.
Tātad – ķeramies pie darba!
Sastāvdaļas
Mīklai
3,5 glāzes kviešu miltu;
1 glāze ūdens;
1 ola;
100 g sviesta.
Pildījumam
1,2–1,5 kg brieža gaļas;
300–400 g speķa;
2 olas;
2 tējkarotes Himalaju sāls;
1 tējkarote cukura;
1 tējkarote maltu melno piparu;
2 ēdamkarotes ķimeņu;
3–4 vidēji lieli sīpoli;
1 liela ķiploka galviņa;
zaļumi – nedaudz kinzas un bazilika, kas var būt gan svaigs, gan kaltēts, kā arī 100–150 g pētersīļu, puravu un diļļu.
Zaļumu daudzumu var pielāgot savai gaumei, taču ar tiem nevajadzētu skopoties. Austrumu virtuvē dažkārt gaļu un zaļumus pildījumā izmanto pat vienādās proporcijās.
Pagatavošana
Vispirms gatavo mīklu, jo pirms izrullēšanas tai kādu laiku jāatpūšas. Kā mēdza teikt mana vecmāmiņa – mīklai ir jānobriest.
Miltus iesijā lielā bļodā. Sviestu izkausē un nedaudz atdzesē, pēc tam tajā iesit olu un visu samaisa. Iegūto masu pievieno miltiem un sāk mīcīt. Pamazām veidosies drupena masa, kurai pakāpeniski pievieno ūdeni.
Gatavojot šo mīklu, izmantoju 600 gramus miltu un aptuveni pusotru glāzi ūdens, tādēļ precīzs ūdens daudzums jāpielāgo pēc vajadzības. Mīklai jābūt stingrai, taču vienlaikus pietiekami mīkstai un elastīgai. Tai nevajadzētu lipt pie rokām.
Kad mīkla kārtīgi samīcīta, to atstāj bļodā atpūsties.
Lai gan tradicionālo čebureku pildījumā izmanto plānās strēmelītēs sagrieztu gaļu, tehnikas attīstība un padomju ēdnīcu tradīcijas manu paaudzi pieradinājušas pie čeburekiem ar malto gaļu.
Senāk, kad gaļasmašīnu vēl nebija, gaļu smalcināja uz dēlīša ar gariem, smagiem nažiem, kas atgādināja nelielus zobenus. Gaļas masā vienlaikus iecirta arī zaļumus. Mūsdienās visu var daudz vienkāršāk samalt elektriskajā gaļasmašīnā.
Tātad samaļ speķi, sīpolus, ķiplokus, zaļumus un brieža gaļu. Visu rūpīgi samaisa, pievieno olas, sāli, cukuru, piparus un ķimenes.
Pa šo laiku mīkla jau būs nedaudz atpūtusies un kļuvusi elastīgāka. No tās atdala aptuveni piecus līdz sešus centimetrus lielu gabalu un saveļ bumbiņā. Darba virsmu un mīklas rulli viegli apkaisa ar miltiem, lai mīkla neliptu, un bumbiņu izrullē plānā, apaļā plāksnē.
Mīkla nedaudz saraujas, taču ne tik izteikti kā klasiskā rauga mīkla. Uz vienas izrullētās mīklas puses liek nedaudz pildījuma, atstājot brīvu malu. Pirkstus samitrina ūdenī un viegli apsmērē mīklas malu, lai abas puses labāk saliptu. Tad mīklu pārloka pāri pildījumam un malas rūpīgi aizspiež.
Gatavo čebureku viegli apkaisa ar miltiem un noliek malā, kamēr tiek sagatavoti pārējie.
Čeburekus var cept uzreiz, bet tos iespējams arī sasaldēt. Šādā gadījumā tos pa diviem ievieto maisiņos un liek saldētavā.
No norādītā sastāvdaļu daudzuma izdevās pagatavot 11 vidēja izmēra čeburekus, bet no pāri palikušā pildījuma – vēl arī nelielu bļodu ar ļuļa kebabiem.
Praktisks padoms. Kā panākt, lai kebabs nekrīt nost no iesma
Kad galvu saspiež kā riekstu un kad izdveš dīvainas skaņas. “Šauj garām!” #344 epizode
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
< />
