Avots: Valstybinė maisto ir veterinarijos tarnyba
Austrālijā apstiprināts pirmais augsti patogēnās putnu gripas H5N1 gadījums savvaļas putnam. Vīruss konstatēts migrējošam jūrasputnam – brūnajai klijkaijai jeb skua (Stercorarius antarcticus) Rietumaustrālijā. Tas ir būtisks pagrieziena punkts globālajā putnu gripas izplatībā, jo Austrālija līdz šim bija viens no pēdējiem reģioniem, kur šis vīrusa tips savvaļas putniem nebija apstiprināts.
Austrālijas atbildīgās institūcijas sākušas pastiprinātu uzraudzību un epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu, cik plaši vīruss varētu būt izplatījies savvaļas putnu populācijās. Rietumaustrālijas valdības informācija liecina, ka pirmie H5 putnu gripas gadījumi apstiprināti migrējošiem jūrasputniem pie Esperansas, tostarp brūnajam skua un milzu vētrasputnam.
Vīruss ceļo kopā ar savvaļas putniem
Augsti patogēnā putnu gripa pēdējos gados izplatījusies ļoti plaši, skarot savvaļas putnus, mājputnus un atsevišķās pasaules daļās arī zīdītājus. Austrālijas gadījums vēlreiz apliecina, ka migrējošie savvaļas putni ir viens no būtiskākajiem vīrusa izplatības ceļiem.
Tāpēc arī valstīs, kurās konkrētajā brīdī nav liela uzliesmojuma mājputnu novietnēs, modrību zaudēt nedrīkst. Savvaļas putnu migrācija nozīmē, ka vīruss var parādīties negaidīti un ļoti tālu no iepriekš zināmajām izplatības vietām.
Austrālijas iestādes uzsver, ka H5N1 konstatēšana savvaļas putniem nemaina valsts statusu attiecībā uz mājputniem – Austrālija joprojām tiek uzskatīta par brīvu no augsti patogēnās putnu gripas mājputnu populācijā atbilstoši Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas standartiem.
Kāpēc tas ir svarīgi arī Latvijai?
Lai gan gadījums reģistrēts otrā pasaules malā, tas ir svarīgs signāls arī Eiropas valstīm, tostarpLatvijai. Putnu gripa nav lokāla problēma – tā ir slimība, kuras izplatību būtiski ietekmē savvaļas putnu pārvietošanās, sezonalitāte un bioloģiskās drošības līmenis mājputnu turēšanas vietās.
Latvijā putnu gripa joprojām ir aktuāls risks. Pārtikas un veterinārais dienests regulāri atgādina mājputnu turētājiem, ka galvenais uzdevums ir novērst mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem un nekavējoties ziņot par masveida putnu saslimšanas vai neskaidras nāves gadījumiem.
PVD informācija liecina, ka augsti patogēnā putnu gripa Latvijā savvaļas putniem pirmo reizi tika konstatēta 2021. gadā, kad Jūrmalā, Dzintaru pludmalē, vīruss tika apstiprināts atrastiem mirušiem paugurknābja gulbjiem.
Latvijā slimība skārusi arī mājputnu novietnes
Putnu gripas risks nav tikai teorētisks. 2025. gadā PVD informēja par augsti patogēnās putnu gripas H5N1 uzliesmojumu mājputnu novietnē Durbes pagastā. Dienests uzsvēra, ka šādos gadījumos būtiska nozīme ir biodrošības prasību ievērošanai, mājputnu reģistrācijai un kontaktu ierobežošanai ar savvaļas putniem.
Tas nozīmē, ka cīņa pret putnu gripu nesākas brīdī, kad slimība jau konstatēta novietnē. Tā sākas daudz agrāk – ar ikdienas biodrošības pasākumiem: barības un ūdens pasargāšanu no piesārņojuma, nepiederošu personu kustības ierobežošanu, higiēnas ievērošanu un regulāru putnu veselības stāvokļa novērošanu.
Ko darīt mājputnu turētājiem?
Pasaules situācijai saglabājoties sarežģītai, katra mājputnu turētāja atbildīga rīcība ir galvenā aizsardzība pret slimības ievazāšanu saimniecībā. Putni jātur tā, lai tie nenonāktu kontaktā ar savvaļas putniem. Barība un dzeramais ūdens jāpasargā no savvaļas putnu piekļuves un piesārņojuma.
Tāpat jāierobežo nepiederošu personu iekļūšana putnu turēšanas vietās, jāievēro higiēna, jāmaina apavi un apģērbs, ja tas nepieciešams, un regulāri jāvēro putnu veselības stāvoklis. Ja parādās pēkšņa putnu nobeigšanās, straujš dējības kritums, nervu darbības traucējumi, elpošanas problēmas vai citas aizdomīgas pazīmes, par to nekavējoties jāziņo veterinārārstam vai PVD.
Bioloģiskā drošība nav formalitāte
Austrālijas gadījums vēlreiz atgādina – H5N1 putnu gripa ir globāla problēma, kas pārvietojas kopā ar savvaļas putniem un var sasniegt arī teritorijas, kuras ilgu laiku šķitušas pasargātas. Tāpēc bioloģiskā drošība nav tikai papīros ierakstīta prasība.
Tā ir praktiska ikdienas rīcība, kas var pasargāt gan piemājas saimniecības, gan komerciālas mājputnu novietnes. Jo mazāk kontaktu starp mājputniem un savvaļas putniem, jo mazāks risks, ka bīstamais vīruss nonāks saimniecībā.
Kad kā alķīmiķi – no brozas zeltu taisa! Papīra mērķi apēst nevar! “Šauj garām!” #345 epizode
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
< />
