Vēl pavisam nesen tika uzskatīts, ka lielākie Ziemeļamerikas aļņu ienaidnieki ir vilki, lāči un cilvēki. Tomēr pēdējās desmitgadēs situācija ir būtiski mainījusies. Amerikas Savienoto Valstu ziemeļaustrumos un Kanādas dienvidu daļā par vienu no nopietnākajiem draudiem aļņu populācijām kļuvusi ziemas ērce (Dermacentor albipictus).
Uz viena dzīvnieka var parazitēt desmitiem tūkstošu ērču, bet Vermontas štatā veiktais pētījums atklāja, ka pat 91% ar GPS raidītājiem aprīkoto aļņu teļu bojāejas gadījumu bija saistīti tieši ar šiem parazītiem.
Šādi rezultāti savvaļas dzīvnieku speciālistiem likuši meklēt risinājumus, kas vēl pirms dažiem gadiem šķistu grūti iedomājami – sākot ar aļņu populācijas blīvuma regulēšanu un beidzot ar iespēju izmantot pretparazītu preparātus.
Ziemas ērces kļūst par nopietnu draudu aļņiem
Atšķirībā no Eiropā labi pazīstamās parastās jeb ganību ērces (Ixodes ricinus), kas pārnēsā ērču encefalītu un Laimas slimību, ziemas ērce gandrīz visu savu attīstības ciklu pavada uz viena saimniekorganisma.
Rudenī ērču kāpuri pieķeras garām ejošam alnim. Vēlāk uz tā paša dzīvnieka tie pārvēršas par nimfām un pieaugušām ērcēm. Tikai pavasarī apaugļotās mātītes nokrīt zemē un izdēj vairākus tūkstošus olu.
Ja uz viena aļņa nonāk simtiem vai tūkstošiem kāpuru, pēc dažiem mēnešiem ērču skaits var sasniegt no 40 000 līdz pat 70 000, bet īpaši smagos gadījumos – pat vēl vairāk.
Pastāvīgā asiņu sūkšana izraisa mazasinību, novājina imūnsistēmu un izsmeļ dzīvnieka enerģijas rezerves. Cenšoties atbrīvoties no parazītiem, aļņi intensīvi berzējas gar kokiem un izplēš lielu daļu ziemas apmatojuma. Pavasarī šādi dzīvnieki nereti izskatās gandrīz balti. Tādēļ Ziemeļamerikā radies apzīmējums ghost moose jeb spoku alnis.
Vislielāko apdraudējumu ērces rada aļņu teļiem. Pirmajā dzīves ziemā to enerģijas rezerves ir ievērojami mazākas nekā pieaugušiem dzīvniekiem, tāpēc pat salīdzinoši neliels asiņu zudums var kļūt liktenīgs. Vermontā veiktais pētījums apliecināja, ka ziemas ērces bija galvenais aļņu teļu bojāejas cēlonis.
Zinātnieki uzsver, ka problēmu nav izraisījis viens konkrēts faktors. Pašreizējā situācija veidojusies vairāku savstarpēji saistītu apstākļu ietekmē.
Pirmais no tiem ir klimata pārmaiņas. Garāki un siltāki rudeņi ļauj ērcēm ilgāk meklēt saimniekorganismu, savukārt maigākas ziemas palielina to izdzīvošanas iespējas. Agrs pavasaris rada labvēlīgākus apstākļus arī mātītēm, kas nokrīt zemē un izdēj olas.
Ne mazāk svarīgs ir aļņu populācijas blīvums. Jo vairāk dzīvnieku dzīvo vienā teritorijā, jo lielāka iespēja, ka ērču kāpuri atradīs saimnieku. Atšķirībā no daudzām citām ērču sugām ziemas ērcei nav nepieciešami vairāki atšķirīgi saimniekorganismi – visu savu attīstības ciklu tā var pabeigt uz viena dzīvnieka.
Aļņi nav pielāgojušies tik masveidīgai parazītu invāzijai. Ja uz viena dzīvnieka parazitē desmitiem tūkstošu ērču, pat spēcīgs pieaudzis bullis var zaudēt tik daudz asiņu un enerģijas, ka pavasarī tā organisms slodzi vairs nespēj izturēt.
Vai aļņu skaita samazināšana var ierobežot ērču izplatību?
Tieši šis jautājums pašlaik izraisa visvairāk diskusiju Ziemeļamerikas savvaļas dzīvnieku speciālistu vidū.
Vermontas un Menas štatu biologi uzskata, ka teritorijās, kur aļņu blīvums ir ļoti augsts, populācijas samazināšana varētu mazināt arī ziemas ērču daudzumu. Loģika ir vienkārša – jo mazāk saimniekorganismu, jo mazāk iespēju ērcēm veiksmīgi pabeigt savu attīstības ciklu.
Tomēr paši zinātnieki savos secinājumos ir piesardzīgi. Nevienā līdz šim publicētajā pētījumā nav apgalvots, ka šīs metodes efektivitāte jau būtu pilnībā pierādīta. Pētījumu secinājumos norādīts, ka, samazinot aļņu populācijas blīvumu, varētu samazināties arī ziemas ērču daudzums.
Tātad tā ir zinātniski pamatota hipotēze, taču pagaidām vēl ne galīga atbilde.
Tādēļ ASV tiek izmantota tā dēvētā adaptīvā populāciju pārvaldība. Pieņemto lēmumu ietekme tiek regulāri vērtēta, novērojot gan aļņu populācijas stāvokli, gan izmaiņas ērču daudzumā. Tikai ilgstoši novērojumi parādīs, vai šāda stratēģija patiešām darbojas.
Vai ivermektīns un citi preparāti var kļūt par risinājumu?
Kamēr daļa zinātnieku cenšas samazināt ziemas ērču daudzumu, regulējot aļņu populācijas blīvumu, citi meklē pilnīgi atšķirīgu risinājumu – cīnīties nevis ar problēmas sekām, bet ar pašiem parazītiem.
Lielākā uzmanība tiek pievērsta ivermektīnam – vienam no veterinārmedicīnā visplašāk izmantotajiem pretparazītu preparātiem.
Amerikas Savienotajās Valstīs veiktie pētījumi ar baltastes briežiem un liellopiem parādījuši, ka ārstnieciskā barība ar ivermektīnu var ievērojami samazināt uz dzīvniekiem parazitējošo ērču daudzumu. Vienlaikus samazinās arī nākamās ērču paaudzes daudzums apkārtējā vidē.
Šie rezultāti rosinājuši apsvērt, vai līdzīgu metodi nākotnē varētu izmantot arī aļņu aizsardzībai.
Tomēr starp teoriju un praktisko īstenošanu ir ievērojama atšķirība. Savvaļā nav iespējams nodrošināt, ka katrs dzīvnieks saņem nepieciešamo preparāta devu. Lai panāktu jūtamu rezultātu, būtu jāapstrādā lielākā populācijas daļa, taču milzīgos mežu masīvos to praktiski nav iespējams īstenot.
Turklāt ilgstoša pretparazītu preparātu izmantošana var veicināt parazītu rezistences jeb noturības attīstību.
Tādēļ pašlaik nevienā Ziemeļamerikas štatā ivermektīns netiek uzskatīts par praktiski izmantojamu līdzekli savvaļas aļņu populāciju aizsardzībai. Tomēr pati ideja nav atmesta.
Zinātnieki pēta arī citus pretparazītu preparātus, iespējamos to ievadīšanas veidus un pat iespējas izstrādāt vakcīnas pret ērcēm. Kļūst arvien skaidrāks, ka nākotnē ar populācijas regulēšanu vien varētu nepietikt.
Ērču problēma kļūst aktuālāka arī Baltijas valstīs
Lai gan Eiropā ziemas ērces pagaidām neizraisa tik dramatiskas sekas kā Ziemeļamerikā, kopējā tendence ir līdzīga – palielinās ērču aktivitāte, pagarinās to sezona un pieaug arī ērču pārnēsāto slimību nozīme cilvēku un dzīvnieku veselībā.
Latvijā ērču pārnēsātās slimības joprojām ir būtiska sabiedrības veselības problēma. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2025. gadā Latvijā reģistrēti 186 ērču encefalīta gadījumi, kas ir par 20 gadījumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt Laimas slimība Latvijā tiek reģistrēta ievērojami biežāk – 2025. gadā ārsti ziņojuši par 539 saslimšanas gadījumiem, kas ir par 180 vairāk nekā 2024. gadā.
Speciālisti uzsver, ka risku palielina vairāku faktoru kopums – maigākas ziemas, ilgāks ērču aktivitātes periods, ērču izplatības paplašināšanās un cilvēku biežāka uzturēšanās dabā. Tas īpaši attiecas uz medniekiem, makšķerniekiem, sēņotājiem, ogotājiem, mežsaimniecībā strādājošajiem un visiem, kuri daudz laika pavada mežos, pļavās un krūmājos.
Pieaugošo problēmu novēro arī veterinārārsti un suņu īpašnieki. Īpaši augsts risks ir medību suņiem, kuri regulāri uzturas vietās, kur ērču blīvums ir liels. Ērces suņiem var pārnest babeziozi un citas bīstamas slimības, tādēļ ērču izplatība sen vairs nav tikai savvaļas dzīvnieku problēma – tā tieši skar gan cilvēku veselību, gan mājdzīvniekus.
Latvijā sākta briežu dzimtas dzīvnieku asins paraugu uzraudzība
Ērču pārnēsāto slimību uzraudzībā aktīvi iesaistījusies arī Latvija. Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar medniekiem īsteno briežu dzimtas dzīvnieku asins paraugu monitoringa programmu. Tās laikā tiek ievākti aļņu, staltbriežu, stirnu asins paraugi.
Projekta galvenais mērķis ir noskaidrot, cik plaši savvaļas pārnadžu populācijās izplatīts ērču encefalīta vīruss un kāda ir šo dzīvnieku loma infekcijas apritē dabā.
Pirmie rezultāti pārsteidza pat pašus speciālistus. 2025. gadā antivielas pret ērču encefalīta vīrusu tika konstatētas 64,7% pārbaudīto briežu dzimtas dzīvnieku asins paraugu. Salīdzinājumam – gadu iepriekš pozitīvi bija aptuveni 30% paraugu.
Tādēļ šogad monitorings paplašināts vēl vairāk – paredzēts savākt gandrīz divreiz vairāk paraugu no dažādiem Latvijas reģioniem.
Šādi pētījumi ir nozīmīgi ne tikai zinātnei. Tie ļauj labāk saprast, kā dabā izplatās bīstami slimību ierosinātāji, kā arī palīdz izvērtēt riskus medniekiem, viņu suņiem, lauksaimniecības dzīvniekiem un ikvienam, kurš pavada laiku dabā.
Kad galvu saspiež kā riekstu un kad izdveš dīvainas skaņas. “Šauj garām!” #344 epizode
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
< />
