Lapsa novērota Liepājas dienvidrietumu rajonā – populārākajā un dārgākajā dzīvojamajā rajonā pilsētā, kas atrodas pāris simtu metru no jūras. Pie tirdzniecības centra BAATA lapsas pastaigājas gaišā dienas laikā. Pludmalē, pie slavenās estrādes Pūt, vējiņi!, pie restorāniem un Ezermalā – visur cilvēki novēro lapsas. Ko tas nozīmē un, kas būtu jādara? Pārdomās un pieredzē dalās Žurnāla Medības korespodente Kate Šterna.
Populārākos Liepājas rajonus pārņem lapsas! Aculiecinieka video
Lapsas arvien biežāk ienāk pilsētās, jo tieši pilsētās ir pieejama barības bāze – atkritumi, kur iespējams viegli piekļūt. Nereti tās izvēlas dzīvot tieši mazdārziņu rajonos, kur atpūtnieki atstājuši visādus labumus un iespējams veidot siltas alas.
Cilvēkus savairojušās lapsas neapdraud. Vienīgais pārejošais apdraudējums: lapsa var būt slima ar kašķi un inficēt ar nepatīkamo kaiti mājdzīvniekus.
Kādreiz lapsas bija dzīvnieki, kas visbiežāk slimoja ar trakumsērgu. Pateicoties sistemātiskai vakcinācijai, trakumsērga Latvijā ir izskausta.
Pilsētas iespējams redzēt ne tikai lapsas, bet arī mežacūkas, redzēti arī brieži un aļņi. Tie gan vairāk apjūk no cilvēku gūzmas un auto trokšņiem. Jāatceras, ka nevajadzētu dzīvniekiem tuvoties, jo tie sajūtot apdraudējumu var kļūt bīstami.
Vai tas ir normāli, ka lapsa skraida pa pilsētu?
Meža dzīvniekus pievilina vietas, kur var atrast barību, piemēram, vistu kūtis un atvērtas bioatkritumu tvertnes. Taču būtībā lapsām nevajadzētu skraidīt pa pilsētu! Agrāk vecmāmiņas mācīja, ka traka lapsa nebaidās no cilvēka… Viņām bija taisnība. Ja ieraugi savā pagalmā vai pie mājas meža dzīvnieku, kurš no tevis nebaidās, bet gan nāk klāt vai izskatās saguris, kā arī tad, ja mājdzīvnieks ir kļuvis sev neraksturīgi agresīvs vai uzvedas citādi dīvaini, ir pamats bažām, ka tas varētu būt slims ar trakumsērgu – ļoti bīstamu, gan cilvēkam, gan dzīvniekam nāvējošu vīrusinfekcijas slimību. No tādiem dzīvniekiem turies pa gabalu! Video redzamā lapsa izskatās mundra un vesela, un dzīvojusi pilsētas vidē.
Kā rīkoties, ja iekodusi lapsa?
Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda norāda, ka lapsas var pārnēsāt ne tikai trakumsērgu, bet arī kašķa ērcīti. Ja šāda lapsa bijusi saskarsmē ar mājas mīļdzīvnieku, teju vai garantēti, ka mīļdzīvnieks arī tiks pie šīs slimības. Savukārt, ja lapsa iekodusi, vēlams vērsties medicīnas iestādē pēc palīdzības jau pirmo stundu laikā pēc negadījuma. Ārsts izlems, vai nepieciešams uzsākt vakcinēšanos pret trakumsērgu.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Latvijā ik gadu ar aizdomām par trakumsērgu tiek vakcinēti 2000–3000 cilvēki. Laikus ievadīta vakcīna pasargā no bīstamās infekcijas attīstības. Muskulī ievada trīs devas: tajā pašā dienā, 7. un 14. dienā pēc saskarsmes ar dzīvnieku. Vakcināciju veic, ja ievainojums ir neliels vai dzīvnieks vienkārši nosiekalojis ādu, taču, ja pēc viņa uzbrukuma radusies brūce, iesaka ievadīt arī imūnglobulīnu – no daudzu vakcinētu cilvēku vai zirga asinīm iegūtas antivielas.
Izdalīt mežakuiļiem prezervatīvus un ieskatīties lācim acīs. “Šauj garām!” #250 epizode
Abonē žurnālu Medības!
