Cope

Piedzīvojums! Ar bļitku pēc zandartiem0

Foto no portālā lielaisloms.eu

Droši vien siltajā gadalaikā ne vienmēr tiekat pie zandartu loma, un ziemā tas ir vēl grūtāk, jo šajā laikā ūdens iemītnieces ir vēl mazāk aktīvas. Turklāt ļoti maz ir redzami orientieri, pēc kuriem meklēt šīs izcilās asaru dzimtas zivis. Makšķerniekam jābūt teicami saga-tavotam inventāram, labi jāpārzina ūdenskrātuve un zivs raksturs, kā arī jābūt labi attīstītai intuīcijai.

Intereses dzīts, jautāju kādam vecam ihtiologam, kurš zivis pētījis vēl pirmajos Ulmaņlaikos. Viņš teica, ka zandarts ziemā uzņem tikai trīs procentus no savas gada normas, savukārt pavasarī – 60 procentus, vasarā – 15 procentus, bet rudenī tikai 22 procentus, tāpēc nav nekāds brīnums, ka ziemas makšķernieku lomos zandarti trāpās visnotaļ reti.
Par zandartu bļitkošanu ziemā
Šajā laika posmā zivis ir mazāk aktīvas nekā siltajā laikā. Parasti zandartus piekrāpt cenšos, slaidu žibulīti paceļot par 30–40 cm no gultnes, tad ieturu pauzīti – piecas sekundes, tad atkal ātri atlaižu apmēram 5 cm no gultnes, un atkal pauze, tikai jau nedaudz garāka – desmit sekundes. Šāda mānekļa spēle pievērš zandartu uzmanību, bet vienmuļās kustības rosina apetīti. Ātras un pārlieku raustītas kustības zandartu tikai atbai-da, jo, kā jau minēju, ziemā zandarts ir par slinku, lai strauji peldētu pēc barības.
Daži makšķernieki uzskata, ka pauzes ir veltīgas, bet nereti zivs kampiens seko tieši tajā brīdī, kad žibulis nomierinās. Atmiņā palicis kāds copes izbrauciens, kad trīs zandarti pieteicās tieši pauzēšanas brīdī.
Droši vien nācies ievērot, ka, bļitkojot raudas vai kādas citas mazvērtīgas zivis, pēkšņi cope norimst pilnībā, tas nozīmē, ka tuvumā parādījusies kāda plēsīga zivs.

Šajā gadījumā nekavējoties jāmaina māneklis vai mazmakšķerīte, uz kuras kaujas gatavībā piesiets žibulis. Pilnīgi iespējams, ka pēc dažām minūtēm būs ilgi gaidītā cīņa.

Parasti, kad dodos tikai plēsoņu meklējumos, pie viena āliņģa žibulēju ne ilgāk par desmit minūtēm. Ja zandarts ir, tad tas ir pietiekams laiks, lai tas apliecinātu savu klātbūtni. Ja copes nav, tad vienkārši jāpāriet uz citu āliņģi. Pieredze liecina, ka vairāku āliņģu ie-priekšēja sagatavošana bieži vien nedod vēlamo rezultātu, īpaši ne pārlieku dziļās vietās, jo zandartu laikam biedē nepierastā gaisma. Labāk doties dažus desmitus metru tālāk un gatavot jaunu āliņģi, bet pie tukšā atgriezties pēc kādas pusstundas, ne agrāk.

Par pašu copi

Ziemā zandartu cope krasi atšķiras no vasaras copes, tā nav tik pārliecinoša, dažkārt aukla vienkārši ir kļuvusi smagāka, it kā kāds auklas galā būtu iesējis svina gabalu. Tad nekavējoties vajag asi piecirst, kaut nedaudz nokavēts vai slikts piecirtiens var zivi neaizķert, jo zandartam ir ļoti kaulaina mute, kurā ir grūti iecirst āķi. Ir bijuši gadījumi, kad zandarts, jau pievilkts pie āliņģa, vienkārši atpleš muti un aizpeld. Lai kas arī neatgadītos, vienmēr ir jābūt sagatavotai sniega kaudzītei, ar ko apbērt āliņģi, tas ir jādara tādēļ, lai zandarts mazāk bītos un mierīgāk tuvotos makšķerniekam. Tas varbūt ir viens no tiem iemesliem, kāpēc uz pirmā ledus makšķernieku lomos zandartu ir tik maz vai nav vispār. Tie visu redz un nepazīstamiem siluetiem netuvojas.
Vēl noteikti gribētu ieteikt makšķerniekiem iegaumēt dziļumu, kādā zandarts pieteicies, tas noderēs pat dienās, kad zivīm ir īpaši laba ēstgriba (tādu dienu gan nav daudz), jo zandarti nav tās zivis, kas tālu aizklīst no savas apmešanās vietas. Tāpat ir vērts atgriezties atpakaļ savos iepriekšējos āliņģos, jo tieši tajos var sekot zandarta cope.
Makšķerēšanā sīkumu nav, piemēram, žibuli pie auklas ieteicams pievienot ar griezulīša palīdzību, jo nereti, gan mānekli nolaižot, gan to paceļot, tas griežas ap savu asi, bet tas savukārt ļoti nepatīk zivīm. Esmu dzirdējis pat tādu sistēmu, kam ir dots nosaukums “Gredzens gredzenā”. Visa pamatā ir divi gredzeni, kas savā starpā salodēti kopā. Līdz ar to uzlabojas mānekļa spēle, jo aukla ūdenī ir daudz brīvāka.

Noteikti par mānekļa spēli ir jāpārliecinās jau mājās, lai, laižot to darbā, varētu variēt ar to jau copē.

Visus savus eksperimentus izdaru vannā un uz pirmā ledus, kad ir laba redzamība. Nedrīkst paļauties tikai uz to, kā māneklis strādāja vannā, jo dabiskos ūdeņos mainās blīvums, temperatūra, dziļums un augstums, no kāda nolaiž žibuli. Tas viss nav mazsvarīgi.

Kādi tad ir īstie zandartu žibuļi?

Tas ir jautājums, ko bieži vien uzdod nepieredzējuši makšķernieki. Galvenā atšķirība ir tā, ka zandartu žibuļi ir slaidi un samērā gari.
Zandarti, un līdz ar to arī es, priekšroku dodam matētiem mānekļiem. Hromēti un niķelēti mānekļi, turklāt vēl pulēti, zandartus dara uzmanīgus vai pat liek tiem bēgt prom. Darbo-joties ar ļoti spīdīgiem mānekļiem, rodas iespaids, ka ūdenī vispār nav nevienas dzīvas radībiņas, izņemot zirgzobu asarīšus.
Auklu izmanto parasto monofilo 0,25 mm diametrā. Resnāku neliek, arī pīto neizmanto, jo tad žibulis zaudē savu spēli, nav jau arī vajadzības. Parasti trāpās zandarti līdz 1,5 kg, lielie zandarti gadās tikai ļoti retos izbraucienos. Pārlapojot pērnā gada copmaņa dienasgrāmatu, noķerti tikai divi zandarti, kuru svars pārsniedza 1,7 kg. Toties 12 gabali bija ap 1,3 kg. Ar pērnā gada rezultātu varu būt apmierināts, bet varbūt tas ir pat teicams, jo zivis taču tagad ir stipri vien gudrākas, bet varbūt to vispār vairs nav tādā daudzumā.

Atceries!

Saistītie raksti

– Zandartu atbaida ātras un pārlieku raustītas kustības
– Nokavēts vai slikts piecirtiens var zivi neaizķert, jo zandartam ir ļoti kaulaina mute, kurā ir grūti iecirst āķi
– Zandartu žibuļi ir slaidi un samērā gari
– Žibuli pie auklas ieteicams pievienot ar griezulīša palīdzību
– Priekšroka dodama matētiem mānekļiem
– Auklu izmanto 0,25 mm parasto monofilo

Raivo Āķītis

Avots: portāls www.lielaisloms.eu

Kad mednieki dodas makšķerēt. Ķeram asarus

Abonē komplektā! Žurnāls “Medības” + žurnāls “Lielais loms”

Abonē komplektā! Žurnāls “Lielais loms” + žurnāls “Medības”
Abonē komplektā! Žurnāls “Lielais loms” + žurnāls “Medības”

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Klausies!
Lielākie pārkāpēji – medību vadītāji? “Šauj garām!” #155 epizode
Ekskluzīvi 6 dienas
ME
Medības
Klausies!
Jānis Lākuts no GPSPRO.lv par jaunu apģērbu zīmoliem, kā arī nedaudz par dažādu ierīču lietošanu
Ekskluzīvi 25. novembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Kā Jānis Pūtelis un Oskars Treilihs mācīja viens otram baurot! Praktiskais seminārs
Ekskluzīvi 25. novembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Izcila trofeja un medniekstāsts ar daudz morālēm. Kad Diāna dod!
Ekskluzīvi 28. novembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Kad tavā virzienā izšauj no .30-06… Podkāsta “Šauj garām!” #154 epizode
Ekskluzīvi 23. novembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Ja nav asinis, tas nenozīmē, ka nav trāpīts! Mednieka dienasgrāmata #16
Ekskluzīvi 20. novembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Medību inspektors Madars Zariņš par biežākajiem pārkāpumiem medībās! “Šauj garām!” ekstra #35
Ekskluzīvi 17. novembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Par medību bīstamību, sabojātiem biotopiem un protokoliņiem? “Šauj garām!” #153 epizode
Ekskluzīvi 16. novembris, 2022
Kate Šterna
Pieredze
Minējumi apstiprinās. Pie Liepājas parādījušies dambrieži
Speciālreportāža 10. novembris, 2022
ME
Medības
Aprīkojums
Kā strādā Tractive suņu izsekošanas sistēma? Uzinstalējam kopā! Video bloga #58 epizode
Ekskluzīvi 10. novembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Namejs Vinovskis – cilvēks, kurš spēj iemācīt šaut pat dīvānam! “Šauj garām!” #152 epizode
Ekskluzīvi 9. novembris, 2022
EP
Egils Paņēvics
Pieredze
FOTO un VIDEO. Liepājā māju pagalmus revidē kašķaina lapsa un no cilvēka nebaidās
Ekskluzīvi 8. novembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Svina skrošu aizliegums spēkā stājas 2023. gada februārī. “Šauj garām!” diskutē
Ekskluzīvi 7. novembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Par klusinātāju spridzināšanu, zosīm un nelikumīgām medībām. “Šauj garām!” #151 epizode
Ekskluzīvi 2. novembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Mīti par svina un bezsvina munīciju. “Šauj garām!” ekstra #34
Ekskluzīvi 31. oktobris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Kā Raivo Strēlis par vilka trofeju nekļuva. “Šauj garām!” #150 epizode
Ekskluzīvi 26. oktobris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Meža fakultātes mācību dzinējmedības. Eksperta skola #6 epizode
Ekskluzīvi 27. oktobris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Medību likums jāraksta no jauna un latviešu valodā! “Šauj garām!” #149 epizode
Ekskluzīvi 19. oktobris, 2022
Linda Dombrovska
Pieredze
Vai aļņiem interesē priežu darva? Pārsteigums meža kamerā
Ekskluzīvi 9. oktobris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Par to, kā Jānis Pūtelis “nočakarēja” medības? “Šauj garām!” #147 epizode
Ekskluzīvi 5. oktobris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Kas medību saimniecībā sabojāts pēdējo četru gadu laikā? “Šauj garām!” #146 epizode
Ekskluzīvi 28. septembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
FOTO un VIDEO! Nāvējošā riesta cīņa. Kad uzvarētājs nogalina pretinieku
Speciālreportāža 24. septembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Ko nedarīt pēc šāviena un par briežu medībām riestā. “Šauj garām!” #145 epizode
Ekskluzīvi 21. septembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Aļņu buļļus nemedīt vienu gadu? “Šauj garām!” #144 epizode
Ekskluzīvi 14. septembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Par aļņu medībām riestā un par drošību, dzenoties pakaļ kuilim. “Šauj garām!” #143 epizode
Ekskluzīvi 7. septembris, 2022
Linda Dombrovska
Uncategorized
Skaties tiešraidē! Kā izskatās lūša maltīte! UZMANĪBU, NEPATĪKAMI SKATI!
Ekskluzīvi 5. septembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Lai briežiem labs sekss – par briežu bauri un jauno mednieku zināšanām. “Šauj garām!” #142 epizode
Ekskluzīvi 31. augusts, 2022
ME
Medības
Pieredze
Artis Pabriks: “Gan aizsardzības nozare, gan mednieki dzīvi redz caur tēmēkli”
Ekskluzīvi 30. augusts, 2022
Linda Dombrovska
Pieredze
Kad lāču māte aizsargā savus mazuļus pret lāču tēviņu
Speciālreportāža 28. augusts, 2022
ME
Medības
Klausies!
Āfrikas cūku mēris ir atpakaļ. Vai sekos medību liegumi? “Šauj garām!” #141 epizode
Ekskluzīvi 24. augusts, 2022

Lasītākie