Jānis Titāns
Rakstu februāra beigās, kad pēc ilgā sala perioda parādījušies pirmie plusi, koku zaros putnu dziesmas skan līksmāk, nāk pavasaris, ziema lēnām atkāpsies un ledus izkusīs, pali norims, upes iegulsies savos krastos, un spiningošanas sezona varēs sākties pilnā jaudā. Mērķa zivs? Katram sava. Forelisti dosies mazo upju sirojumos, kāds pirmajā maijā jau ar tikko austošās saules stariem būs upē vai ezerā; jā, es arī līdaku sezonu tradicionāli atklāšu maija pirmajās dienās, bet ne jau tāpēc gaidu pavasari, ne līdaku, asaru vai foreļu dēļ – es gaidu sapalu!
Izskaidrojums tam pavisam vienkāršs – pērnruden, kad vēl turējās siltās dienas, āķi lūpā dabūju gan es, gan mans rekordsapals, par laimi, es vien pārnestā nozīmē. Kamēr lielais, sudrabotais skaistulis peld tālāk brīvs, pats, joprojām uzāķēts, domāju, ceru, ka tur mīt Latvijas rekords, jo manam lomam pietrūka vien pārsimt gramu.
Ko tad darīt, lai maijā tiktu pie sapala? Gaidīt. Kamēr ūdens būs duļķains un līmenis nebūs savās vietās, kā arī saulīte nesāks sildīt, sapals ķersies vāji, it īpaši spiningojot, kas arī ir mans makšķerēšanas pamatveids. Sapals aktīvi sāks ķerties, kad sarosīsies visa sīkā dzīvībiņa, lidos kukaiņi, peldēs vaboles, kūņosies kāpuri. Tāpēc precīzu datumu nespēšu ieteikt, kad doties “medībās”; ir jāvēro daba un tā jājūt.
Medības varēja arī nelikt pēdiņās. Sapals ir viena no uzmanīgākajam un tramīgākajām zivīm Latvijas ūdeņos, īpaši lielie eksemplāri. Tāpēc jābūt klusam, piesardzīgam un apdomīgam, tas palielinās iespējas tikt pie zivs.
Kur meklēt? Pirmkārt, tās būs upes, caurtekoši ezeri, karjeri; upei vajadzētu būt straujai līdz vidēji straujai, arī lēnās upēs sapalu var sastapt, bet būs grūtāk ar atrašanās vietu noteikšanu. Upē tās var saukt par klasiskām vietām: straume, atstraume, pirms un aiz bedres, dažādu šķēršļu tuvumā, aiz akmeņiem, krācēs, pirms, aiz tām, zem krūmiem, bet straujā ūdenī sarkanspurainais nebūs bieži sastopams pēc ziemas, līdz to nārsts noslēgsies, vairāk jālūkojas pēc nedaudz mierīgākām vietām. Mazie turas baros, vidējie īpatņi bieži pārvietojas nelielās grupās, lielākie sugas brāļi ir vientuļnieki ar pieļaujamiem izņēmumiem – tie reti būs lielā straumē, biežāk bedrē, izskalotos krastos, dziļumā, aiz slēpņa, mazo zivtiņu tuvumā, un izskaidrojums tam ir vienkāršs – lielie sapali barojas ar mazajām zivtiņām, tātad tie ir plēsēji, bet nevajag to uztvert kā 100% vienīgo patiesību. Tāpat kā līdakas vēderā var atrast kukaiņus, abiniekus, pīles un citus kustoņus, sapalpaps nebūs ļoti izvēlīgs, ja vēlēsies ēst.
Inventārs
Gribu noķert sapalu, ko man vajag? Parastie, līdakai paredzētie spiningi nederēs, tāpat kā asarim domātie džiga kāti nebūs labākā izvēle, pietuvināts inventārs būtu forelēm paredzētais, tomēr te ir daudz bet! Man ir arī 1,6 m garš kāts ar testu no 0,8 līdz 5 gramiem, paredzēts mikroupītēm, tas īsti nederēs nopietnai sapalu copei. Universālais kareivis būtu 2,2 m garš, ātras vai vidēji ātras akcijas, ar testu no 2 līdz 10 gramiem. Ja upe ir lielāka, piemēram, Lielupe, Venta, Daugava, derētu garāks kāts, līdz pat 2,7 metriem, ar testu var variēt – 3 līdz 14, 2 līdz 12, 1 līdz 8 grami – viss atkarīgs no tā, kāda ūdenstilpe un mānekļu izvēle.
Mānekļi, aukla, spole. Spole var būt 2000. līdz 3000. izmēra, mazāka vai lielāka man vairs nešķiet ērta. Ar auklas plānumu nevajag pārspīlēt, pītā, astoņu dzīslu 0,10 būtu zemākais gals, biezāku par 0,14 neiesaku. Padoms: kvalitatīva spole būtu labi, tāpat kā laba pītā aukla aiztaupīs daudz galvassāpju, mezglu, bārdu un norautu mānekļu. Pavadiņai izmantoju 0,2 fluorkarbonu, 30 līdz 50 cm garu, pie kā sienu griezuli ar karabīni, pašu pavadiņu pie pamatauklas, izmantojot burkāna mezglu, ja ļoti žēl mānekļus atstāt kādas līdakas zobos. Var likt plānu stīgu vai volframu, bet tas samazinās ņēmienu skaitu.
Mānekļu ir ļoti daudz, sākot no vaboļu, kukaiņu imitācijas vobleriem, zivtiņām utt., tad vēl ir dažādi šūpiņi un roterīši. Kas nevēlas ieguldīt daudz naudas, iesaku darīt tā: no katra trīs veidus, dabiskā, neitrālā un košā tonī, no diviem līdz četriem centimetriem lielus voblerus, kas strādā no 0 līdz 1 metram. Lucky John nav dārgs, sākumam ļoti piemērots ražotājs, kā arī izvēles iespējas pietiekami plašas. Šūpiņus no 3 līdz 6 gramiem, te derēs gandrīz jebkas, kam ir laba un vienmērīga spēle. Pirmā, otrā numura rotiņus ar platu un šauru lapiņu, no rotiņiem ļoti labi strādā Mepps aglia klasiskie modeļi tumšās, bronzas un sudraba krāsās.
Vobleri ir salīdzinoši dārgi, bet bieži uz tiem uzāķējas lielākie pretinieki.
YouTube ir labi materiāli, vairāk angļu un krievu valodā, var mēģināt sazināties ar mani personīgi, un gan atradīsim kopēju valodu. Varbūt tiem, kas jau ir spiningojuši sapalu, neko jaunu nepateicu, noteikti ir kāds, kam ir cits viedoklis, bet šī ir mana pieredze. Sapals ir izcils cīņu biedrs, zivs, ar kuru var kārtīgi audzēt savu meistarību un gūt labas sajūtas. Galvenais ir darīt, saprašana un māka nāks ar pieredzi un apņēmību.
Esam veseli miesā un garā, saudzējam sevi un dabu, tiekamies pie ūdeņiem!
Lasi un abonē žurnālu Lielais loms!
