Vasara, ja to par vasaru vispār var saukt, jau pāri pusei, arī Mammadaba spiningošanas čempionāts tāpat.
8. jūlijā Tērvetes ūdenskrātuvē norisinājās kārtējais, jau ceturtais posms. Par LVM apsaimniekoto Tērvetes ūdenskrātuvi pavisam droši var teikt – neliela, bet bagāta, tās nedaudz virs 60 ha lielajā ūdenī mīt dažādas, makšķernieku aprindās tīkamas zivis.
Balto zivju kacinātāji tiek pie lieliskiem karpu (pirms dažām dienām noķerta 15,7 kilogramus smaga skaistule, kura nobildēta, nosvērta, mērīta un atlaista) skaistiem brekšu un iespaidīgiem līņu lomiem, bieži gadās treknas raudas. Bet visu šo baru gana un uzrauga spiningotāju kārums – prāvas līdakas un asari, manīts arī pa kādam zandartam. Te jāsaka, ka spiningošanas sacensību dalībnieki paši varēja pārliecināties par nelielās ūdenstilpes devīgumu.
Nekādi Pēterlomi jau noķerti netika, bet pie ieskaites zivīm tika gandrīz visas komandas, un tie kuri mācēja noorientēties, un izvēlēties pareizos mānekļus, ķēra gan līdakas, gan asarus. Noķertās zivis bija teju vai divreiz vairāk, kā jebkurā iepriekšējā posmā.
Pie lielākās līdakas jau otro reizi tika Jānis Labucis, izceļot no ūdenskrātuves seklumiem 62 centimetrus garu zaļsvārci. Godpilno trešo vietu spraigā cīņā izcīnīja Aleksandrs Vasiļjevs un Fēlikss Vasiļjevs no komandas „Frišs Fišs”, otrie palika Jānis Labucis ar Regnāru Vaski no komandas „Labuči”, bet Matīss Ruša un Edgars Kukutis no komandas „Ikoncept”, sapratuši, ka ar līdakām vien aršana nebūs, savai vienīgajai noķertajai līdakai, piepulcināja krietnu pulku brašu asarzēnu, no kuriem lielākais 34 centimetru vērtē, un ilgi gaidītā un kārotā pirmā vieta rokā gan.
Šīs spraigās sacensības nekādas lielās korekcijas neatstāja uz kopvērtējuma tabulu. Augšgalā ar vienādu punktu skaitu „Labuči” un „Pils2”, par trīs punktiem atpaliek „Mad Butterfly”, bet iespējas paspēkoties par trijnieku vēl saglabā vairākas komandas. Viss izšķirsies pēdējos divos posmos!
