Pavasaris ir laiks, kad daba mostas un parādās arī bebri. Latvijas rietumos, kur ledus grāvjos, upēs un dīķos pazūd ātrāk, bebru intensīva aktivitāte arī novērojama agrāk nekā Vidzemē un Latgalē.
Pavasaros arī vēsā laikā bebri kustas, bet visaktīvākie tie kļūst tieši siltos un piedevām vēl rāmos vakaros, arī no rīta, kad daba mierīgāka un dzīvnieki mazāk baidās. Var bebru gaidīt ļoti vējainā laikā, bet, visticamāk, tas nelīdīs ārā no savas ērtās aliņas, kur ir droši. Lai arī varētu šķist, ka bebrs ir vienkārši grauzējs, tas ir ļoti manīgs, tādēļ tam nepatīk trokšņi.
Novērojumi liecina, ka arī lietus tam nav tīkams. Nevis tādēļ, ka tas baidītos no ūdens, bet gan tādēļ, ka viss kļūst skaļš, bet bebrs paļaujas arī uz dzirdi. Vējainā laikā, ejot uz gaides medībām, īpaši jādomā par vietu, kurā medniekam iekārtoties, jo bebrs mednieku var arī aizost, ja vējš smaržu dzenā dažādos virzienos.
Manīgais bebrs
Lai tas būtu grāvis, upes posms, dīķis vai ezera krasts, bebrs savu apdzīvoto vidi labi pazīst un jebkuras izmaiņas ainavā ātri pamana. Piemēram, mednieka apveidu. Būs grūti izlikties par krūmu bez piemērotas maskēšanās. Ja mednieks vienkārši stāv grāvmalē vai upes krastā nenomaskējies, bebrs to ātri pamanīs. Labākajā gadījumā tas, ziņkārības dzīts, var piepeldēt tuvāk, lai palūkotu, kas tas par jaunu objektu. Tomēr visbiežāk bebrs pārpeldēs no vienas alas uz otru, kas tuvāka medniekam, un maskējies klusiņām vēros, vai pastāv kādas briesmas. Jāsaka gan, novērojumi liecina – siltā, saulainā un pavasarīgā vakarā bebri var kļūt arī neuzmanīgi, it īpaši tur, kur tie nav sen tramdīti.
Ja bebrs sēž alā, kas izveidota grāvmalē, pa kuru mednieks iet, bebrs ļoti labi jutīs, ka kāds svešinieks atnācis, tādēļ jāiet uzmanīgi, lēni un prātīgi, ja iespējams, pa otru pusi, kur nav bebru alu.
Nešauj ūdenī, ja neesi pārliecināts
No ētikas viedokļa ir nosodāmi, ja šauts bebrs nogrimst un mednieks nedara neko, lai to atrastu. Tomēr ir mednieki, kas metas peldus aukstajā ūdenī, lai savu medījumu sameklētu. Ir attapīgie, kas izgudrojuši visādus āķus un ķekšus, ar ko medījumu izcelt no ūdens, bet vēl viens ļoti efektīvs līdzeklis bebra izdabūšanai no ūdens ir apmācīts medību suns. Ja suns ir līdzās medniekam, pēc šāviena, ātri rīkojoties, suns var paspēt sasniegt bebru, pirms tas paspējis nogrimt. Ja nav iespēju vai pārliecības, ka bebru iespējams sekmīgi nomedīt, ieteicams to medīt uz sauszemes.
Tāpat jāņem vērā fakts, ka, šaujot ūdenī peldošu bebru, mērķis ir ļoti maziņš un iespējams aizšaut garām. Un vēl – šaujot bebru tuvā distancē ar vītņstobru ieroci, kas piešauts uz 100 metriem, 10 metros mainās lodes trāpījuma vieta. Katram medniekam jāzina, kur konkrētajā distancē lidos lode.
Maziņš bebrītis ūdenī var arī nebūt bebrs
Līdz 15. aprīlim varēja medīt arī ondatras, un nereti ondatras un bebra dzīves telpa krustojas. Ondatras dzīvo līdzās bebram, tām ir arī ēšanas galdiņi un pārvietošanās kanāli, tikai tas viss ir mazāks. Mēdz būt arī tā, ka gaida bebru, bet izpeld ondatra un uzvedas tieši tāpat kā lielais grauzējs. Bebru būtu ētiski medīt kaut vai ar .243 Win kalibru, bet vairāk reižu mazāko ondatru ar tik lielu lodi medīt būtu neētiski, jo no mazā veģetārieša pāri paliktu tikai ļerpatiņas. Ondatra ir interesants medījums, kura ādiņu var izmantot. Tā ir arī ēdama, ja vien ir māka to gardi pagatavot. Interneta ārēs atrodama ne viena vien recepte.
Pēc medībām
Ja bebrs sekmīgi nomedīts, ieteicams to pēc iespējas ātrāk nodīrāt un apstrādāt. Tad gaļa ir svaiga un lietojama uzturā, turklāt neatdzisušu bebru ir vieglāk un ērtāk nodīrāt. Bebrs ir medījums ar visplašāko pielietojumu – āda, galvaskauss kā trofeja, gaļa sev un četrkājainajiem draugiem, aste – īpaša delikatese, dziederi – medicīniskām vajadzībām. Protams, ja trāpīts galvā, tad no trofejas nekas nesanāks. Tomēr lamatās notverts liels bebrs kādā trofeju izstādē var arī atnest medaļu. Kad āda nodīrāta, to sasāla, lielam bebram būs nepieciešams teju vai kilograms rupjā sāls, krāmē kaudzē tā, lai mitrums notek, vai arī sarullē un liek saldētavā līdz brīdim, kad bebrādu var aizvest uz ģērētavu.
Šauta bebra gaļu var droši izmantot uzturā pats, lamatās ķerta bebra gaļu var izmantot kā veselīgu barību sunim. Jāatceras gan arī, ka bebriem ir konstatēta trihineloze, tādēļ pirms desu pagatavošanas labāk to pārbaudīt savas un savu draugu veselības vārdā. Lai nodīrātu bebru, ir nepieciešams neliels un ass nazītis. Ja jādīrā daudz bebru un nazis ir liels, roka ātrāk nogurs. Tāpat arī jābūt gatavam nazi ik pa laikam uzasināt, ja jāapstrādā vairāki bebri.
Atcerieties, ka bebra aknām ir žults atšķirībā no citiem augēdājiem! Tādēļ, ja ir vēlme pagatavot bebra aknu pastēti, žults uzmanīgi jānoņem.
Romantiskākās medības
Bebru medības pavasarī pats par sevi ir piedzīvojums un dabas baudīšanas augstākais lidojums. Ja uztrenē dzirdi, sēž klusiņām, var arī saklausīt, kā bebrs zem kājām alā grauž savus sprungulīšus. Krēslainā vakarā amizanti ir klausīties, kā apkārt grauž četri pieci bebri. Jāatceras gan, ka bebru aizliegts medīt, izmantojot mākslīgos gaismas avotus, piemēram, lukturus, kā arī nakts redzamības tēmēkļus.
Brutāli izdzīt no alas
Ja bebri sagādā milzu problēmas, vēl efektīvāks veids par lamatošanu problēmvietās ir medības ar profesionāliem suņiem. Tam vajadzīga vesela komanda un teju vai vesela diena, jo pasākumu kopums ietver dambju nolaišanu, tad gaidīšanu, kamēr ūdens notek, un tad problēmvietas pārbaudīšanu ar suņiem, kuri no alām bebrus izdzen ārā. Šaušana notiek ļoti tuvā distancē, tādēļ jābūt ļoti uzmanīgiem un jāievēro drošības prasības augstākajā līmenī, jo medības ir dinamiskas, straujas, toties efektīvas.
Vairāk lasiet žurnālā Medības
Bebru medības, apstrāde, pagatavošana. Video bloga #25 epizode
Medības + pielikumi!
