Ukrainā notikušajā pirmajā Stratēģiskajā medību saimniecības attīstības forumā publiskotie dati atklājuši ļoti krasas izmaiņas plēsēju populācijās. Saskaņā ar Ukrainas Valsts meža resursu aģentūras sniegto informāciju laika posmā no 2021. līdz 2025. gadam šakāļu skaits valstī pieaudzis par 913 procentiem. Tajā pašā laikā lapsu populācija palielinājusies par 133 procentiem, bet vilku – par 96 procentiem.
Šie skaitļi kļuva par vienu no apspriestākajiem foruma tematiem. Speciālistu ieskatā galvenais iemesls ir kara laikā daudzos reģionos faktiski apturētās vai būtiski ierobežotās medības. Militārā stāvokļa dēļ daļa medību platību kļuvušas nepieejamas, savukārt plēsēju populāciju regulēšana daudzviet vairs nenotiek.
Ukrainas Valsts meža resursu aģentūras vadītājs Viktors Smaļs uzsvēris, ka pieaugošais plēsēju skaits kļūst ne tikai par dabas aizsardzības, bet arī par sabiedrības drošības jautājumu. Trakumsērgas risks, zaudējumi mājlopu saimniecībām un arvien biežāka plēsēju parādīšanās apdzīvotās vietās kļūst par nopietnu problēmu gan zemniekiem, gan lauku iedzīvotājiem. Tāpēc populāciju regulēšana tiek uzskatīta par nepieciešamu pasākumu, lai situāciju kontrolētu.
Kāpēc plēsēju populācijas tik strauji pieaugušas?
Šakālis Ukrainā jau vairākus gadus raisa diskusijas gan zinātnieku, gan mednieku vidū. Daļa pētnieku šo sugu uzskata par plēsēju, kas dabiski atgriežas savās vēsturiskajās teritorijās, savukārt citi uzsver tā iespējamo ietekmi uz sīkās faunas populācijām.
Tomēr gandrīz desmitkārtīgs populācijas pieaugums četru gadu laikā šo diskusiju no teorētiska jautājuma pārvērš ļoti praktiskā savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanas problēmā. Šādi tempi liecina, ka šakāļi atraduši īpaši labvēlīgus apstākļus izplatībai – mazinājies cilvēka radītais traucējums, daudzviet vairs nenotiek populācijas regulēšana, bet kara apstākļos var būt parādījušies arī papildu barības avoti.
Vienlaikus, visticamāk, iespaidīgais skaita pieaugums nav skaidrojams tikai ar lielāku barības pieejamību. Speciālisti norāda, ka šakāļi Ukrainā savu areālu uz ziemeļiem paplašināja jau pirms kara. Savukārt pēc plaša mēroga kara sākuma daudzos reģionos medības un plēsēju regulēšana praktiski apstājās. Tas sugai radīja gandrīz ideālus apstākļus populācijas izplatībai un skaita pieaugumam.
Šo versiju apstiprina arī citu plēsēju sugu dati. Tajā pašā laika posmā lapsu populācija pieaugusi par 133 procentiem, bet vilku – par 96 procentiem. Tas nozīmē, ka pieaugums fiksēts ne tikai šakāļiem, bet plēsējiem kopumā. Līdz ar to daudz ticamāks galvenais faktors ir samazināts medību spiediens un populāciju regulēšanas trūkums, nevis viena konkrēta barības avota parādīšanās.
Kara apstākļos savvaļā var pieaugt arī dažādu maitēdājiem pieejamu barības avotu daudzums – krituši mājlopi, nepieskatītu fermu atliekas vai citi bioloģiskie atkritumi. Tomēr publiski pieejamu zinātnisku datu, kas pierādītu, ka tieši šis faktors bijis galvenais šakāļu populācijas straujā pieauguma iemesls Ukrainā, pagaidām nav.
Kas notiek, ja plēsēju populāciju pārstāj regulēt?
Medību aizliegumi vai ilgstoša populāciju regulēšanas neesamība dabā nereti izraisa ķēdes reakciju. Pieaugot plēsēju skaitam, palielinās spiediens uz sīko faunu – zaķiem, uz zemes ligzdojošo putnu dējumiem un mazuļiem, kā arī citiem nelieliem dzīvniekiem. Vienlaikus biežāki var kļūt uzbrukumi mājdzīvniekiem un saimniecībās turētiem mājlopiem.
Lielākas populācijas nozīmē arī ātrāku slimību izplatīšanos. Īpaši aktuāls joprojām ir trakumsērgas risks, slimības kontrole daudzās Eiropas valstīs gadu desmitiem bijusi viens no svarīgākajiem savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanas uzdevumiem.
Pieredze dažādās Eiropas valstīs rāda, ka pilnīga atteikšanās no plēsēju regulēšanas parasti nenozīmē problēmas atrisināšanu. Bieži vien tas tikai atliek problēmu uz vēlāku laiku, kad nākas piemērot daudz stingrākus, steidzamākus un sabiedrībā daudz pretrunīgāk vērtētus kontroles pasākumus.
Ukraina gatavojas jaunai medību sezonai
Forumā tika norādīts, ka Ukrainā savlaicīgi apstiprināti medījamo dzīvnieku limiti 2026./2027. gada sezonai. Tas tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem pēdējā laika sasniegumiem līdzās Medību saimniecības attīstības stratēģijas līdz 2035. gadam apstiprināšanai un pirmo reizi valstī ieviestajiem vienotajiem savvaļas dzīvnieku uzskaites noteikumiem.
Pagaidām publiski nav izziņots, kādi konkrēti šakāļu limiti tiks piemēroti gaidāmajā 2026./2027. gada medību sezonā. Tomēr foruma laikā prezentētie dati liek domāt, ka plēsēju populāciju regulēšana kļūs par vienu no būtiskākajām Ukrainas medību politikas prioritātēm.
Šakāļu populācijas pieaugums par 913 procentiem četru gadu laikā nav tikai iespaidīga statistika. Tas ir signāls, ka kara apstākļos apstājusies savvaļas dzīvnieku apsaimniekošana sāk radīt ļoti konkrētas sekas – dabai, lauksaimniecībai un cilvēku drošībai.
Kad sistēmā ir bardaks un paliec bez ieročiem! “Šauj garām!” #339 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
