25. septembra Eiropas Komisijas Pastāvīgo pārstāvju komitejas veiksmīgais balsojums par vilka statusa maiņu no stingri aizsargājama uz aizsargājamu saskaņā ar Bernes konvenciju ir trīskārša uzvara:
– Uzvara 1992. gadā pieņemtajai Biotopu direktīvai, kuras mērķis ir atjaunot biotopus un sugu daudzveidību Eiropā. Vilku populācija, kas Rietumeiropā bija gandrīz izzudusi, atkal ir plaši atjaunojusies visā Eiropas teritorijā. Biotopu direktīvu tagad var uzskatīt par funkcionālu juridisku dokumentu, kurā var iestrādāt dabas aizsardzības veiksmes stāstus.
– Uzvara to iestāžu darbībai, kuras prot īstenot labus politiskus lēmumus, kad tas ir nepieciešams.
– Uzvara vilku populācijai, kas Eiropā piedzīvo vēl nebijušu attīstību (81 % pieaugums 10 gadu laikā). Aizvien plašāk izplatīta kļūst līdzāspastāvēšana ar cilvēkiem, kā arī ar to saistītie konflikti.
Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) vairāku mēnešu garumā veica ļoti aktīvu lobiju, lai panāktu to, ka statusa maiņa tiek atbalstīta. Lai gan vēl 24.septembrī bija pārliecība par to, ka priekšlikums netiks atbaltīts, jo daudzas valdības politisku apsvērumu dēļ statusa maiņu neatbalsta, tomēr sabiedrības un dažādu nevalstisko organizāciju spiediena dēļ, savu balsojumu mainīja Vācija, Polija un Igaunija. Rezultātā statusa maiņa tika atbalstīta. Nākamais solis būs veikt attiecīgās izmaiņas Bernes konvencijā. Lai gan šobrīd Latvijā šī balsojuma dēļ nav gaidāmas nekādas izmaiņas, tomēr šis ir būtisks un nozīmīgs solis daudzām Eiropas Savienības valstīm, kā arī šis lēmums ilgtermiņā varētu atsaukties arī uz politiku attiecībā uz citu lielo plēsēju apsaimniekošanu.
Biotopu direktīvas uzvara
Priekšlikums par aizsardzības statusa maiņu ir radies pēc daudzu dalībvalstu vairāku gadu garumā izteiktiem lūgumiem, ko pēdējo piecu gadu laikā atbalstīja četras Eiropas Parlamenta rezolūcijas. To ir atbalstījusi arī Reģionu komiteja, kas aicināja to darīt savā atzinumā Ilgtermiņa redzējums lauku apvidiem 2022. gadā.
Reaģējot uz šiem pieprasījumiem, Eiropas Komisija 2023. gada septembrī uzsāka jaunu darba posmu, lai risinātu ar vilku atgriešanos saistītās problēmas. Komisija aicināja vietējās kopienas, zinātniekus un visas ieinteresētās puses iesniegt atjauninātus datus par vilku populāciju un to ietekmi.
Vilka pārcelšana no IV pielikuma uz V pielikumu neapšauba juridiskos pienākumus saglabāt vilku populāciju: dalībvalstīm joprojām ir jāsasniedz un jāsaglabā labvēlīgs aizsardzības statuss, arī saskaņā ar V pielikumu. Turklāt dalībvalstis vienmēr saglabās brīvību pieņemt savus lēmumus, tāpat kā tas ir pašlaik. Tādējādi katra dalībvalsts var īstenot pārvaldības pasākumus, kas ir vispiemērotākie tās teritorijai un populācijai.
Iestāžu darbības uzvara
Eiropas Komisijas priekšlikums tika uztverts pozitīvi kā iniciatīva līdzsvarot sugu saglabāšanu un pārvaldību.
Vilku populācijas uzvara
Lai gan ES novērtējumi neattiecas uz pašreizējo priekšlikumu saskaņā ar Bernes konvenciju, ES priekšlikumā norādīts, ka 2019. gada statusa novērtējums paredz, ka populācijas lielums, biotopu pieejamība un sugas areāls kopumā uzrāda stabilu vai pozitīvu tendenci visos bioģeogrāfiskajos reģionos, apstiprinot, ka suga turpina rekolonizēt tās dabiskā areāla daļas. 2023. gada analīze apstiprina, ka vilku populācija turpina pozitīvi paplašināties.
Šodienas lēmums paver iespēju izmantot līdzāspastāvēšanas instrumentus, lai mazinātu līdz šim radīto spriedzi un iespējamos konfliktus. Tā kā daudzās valstīs nav piemērotu pasākumu, lai apsaimniekotu vilku populāciju, ir gadījumi, kas liecina par to, ka palielinās malumedniecība un arī nelikumīga dzīvnieku indēšana. Blakusefekti ir ļoti kaitīgi videi; tiek indēti ne tikai vilki, bet arī mājlopu sargsuņi, lāči, putni un, vēl ļaunāk, mūsu upju ūdeņi. Šo indes līdzekļu noturība ir katastrofāla. Šī tendence parādās daudzās dalībvalstīs, un Itālijā pat ir izveidota specializēta kinoloģiskā vienība, lai apkarotu šo malumedniecību.
Vilku radīto problēmu pārvaldībai ir jāpaliek valstu atbildībā, taču tām ir vajadzīgs stabils un ilgstošs tiesiskais regulējums, kas netiktu apstrīdēts tiesā katru reizi, kad vietējā pašvaldība izdod atkāpi un atļauj atsevišķu indivīdu apsaimniekošanu.
Izdalīt mežakuiļiem prezervatīvus un ieskatīties lācim acīs. “Šauj garām!” #250 epizode
Abonē žurnālu Medības!
