Mežacūkas ir ļoti plastiska suga un spēj adaptēties visādiem apstākļiem, arī dzīvei apdzīvotā vietā. Sociālajos tīklos parādījušies vairāki video, kuros redzams rukšu bariņš, kas cītīgi uzrok mauriņu Piņķos, ceļa malā, pavisam netālu no lielveikala Rimi.
Mežacūku bariņš Piņķos netraucēti uzrok mauriņu. Aculiecinieka video
Pērn, 8.novembrī vairāki aculiecinieki Mārupē novēroja mežacūku baru. Mežacūkas pastaigājušās pa apdzīvotas vietas centru, tad manītas šķērsojot vairākas ielas! Vēlāk vakarā kāds kājāmgājējs baru satika uz ielas, tas nesteidzīgi devās prom. 18 mežacūkas manītas arī Mārupītes akmeņu skulptūru parkā, kur kāda kundze no tām bēgusi.
Mārupē mežacūku iebrukums? Aculiecinieku video
Portāls Delfi vēsta, ka lasītāja Jana un kaimiņi pie pašvaldības vērsušies jau kādu laiku – sākot ar februāri, pēc tam arī augustā un septembrī. Līdz šim pašvaldībai sūtīti gan video, gan foto, vaicāts, vai iespējams kāds risinājums. Savukārt Mārupes novada pašvaldībā pauž, ka tā ir informēta par mežacūku pastrādātajiem postījumiem, taču ne vienmēr konkrētajā vietā drīkst medīt. Tāpat, ja cūkas veic nedarbus nekustamajā īpašumā, tad tā īpašniekam domei jāraksta iesniegumi.
Mārupes novada pašvaldība atgādina, ka meža dzīvnieku parādīšanās apdzīvotās vietās nav ikdienišķa parādība, taču tajā pašā laikā nav arī nekas neparasts vai nedabisks. Dzīvnieki ienāk cilvēku apdzīvotajā teritorijā, jo tos neviens nedzenā, nemedī, tie var mierīgi dzīvot un tiem ir brīvi pieejama pārtika.
Mežacūka ir ļoti plastiska suga, kas spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem un vietām, sekmīgi atrodot sev arī ko ēdamu. Bet vienlaikus mežacūkas ir lieli un spēcīgi dzīvnieki, tādēļ nekādā gadījumā nevajag tiem tuvoties, tos centsties barot vai glaudīt. Pat mazi sivēni var bezbailīgi mesties virsū cilvēkam vai sunim, lai aizstāvētos, tādēļ, satiekot šos dzīvniekus, ir jāievēro maksimāla piesardzība:
• mežacūka uzbruks, ja ir ievainota vai iedzīta strupceļā. Cilvēka vai suņa tuvošanās, jebkura kustība, var padarīt to agresīvu;
• mežacūku mātīte aktīvi aizstāvēs savus pēcnācējus. Ja apdzīvotā vietā vai mežā sanāk sastapties ar sivēnmāti un sivēniem, ir jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai neizprovocētu uzbrukumu;
• ja tikšanās ir pēkšņa un īsā distancē, dzīvnieks pārbīlī var arī uzbrukt.
Ko darīt, satiekot mežacūkas?
– Nedrīkst sekot mežacūkai, mēģinot to izprovocēt. Nedrīkst trenkāt to, izmantojot transportlīdzekli vai suņus.
– Nedrīkst kliegt un vicināties ar rokām, nedrīkst mest dzīvniekam ar priekšmetiem vai skriet virsū, jo tas var izraisīt atbildes reakciju.
– Satiekot mežacūkas pilsētvidē vai zaļajā zonā, vislabāk ir apstāties un stāvēt nekustīgi, vienlaikus novērtējot atkāpšanās iespējas. Var paslēpties aiz koka vai kāda arhitektoniska elementa. Ir jākustas mierīgi un klusi. Ja apstākļi to ļauj, var lēni doties prom.
– Ja satikšanās ar mežacūku notikusi zaļajā zonā un cilvēkam līdzi ir suns, situācija kļūst daudz bīstamāka. Vispirms ir jāatsauc savs četrkājainais draugs. Tas jādara pēc iespējas mierīgāk. Suns jāpaņem pie pavadas un mierīgi jādodas prom. Ieraugot mežacūku, suns, aizstāvot saimnieku, aiz bailēm vai azarta pārņemts, ries. Ja mežacūka cilvēku, iespējams, neuzskatīs par draudu, tad suni tā uztvers par apdraudējumu un var uzbrukt.
Tāpat Mārupes novada pašvaldība atgādina, ka mežacūkas ir gudras – ja tās ir ieklīdušas apdzīvotā vietā, tad, visticamāk, pašas arī atradīs atpakaļceļu uz savu mājvietu. Cilvēka iejaukšanās nepieciešama vien tad, ja dzīvnieks ir ievainots vai pats nespēj tikt laukā no sprosta.
Lai novērstu vai mazinātu mežacūku radītos postījumus, Mārupes novada pašvaldība aicina katru zemes īpašnieku veikt aizsardzības pasākumus, piemēram, izbūvēt žogu vai elektrisko ganu apkārt mazdārziņu teritorijai, izmantot specializētajos veikalos pieejamos repelentus pret mežacūkām, kā arī apsvērt iespēju ar tuvāko mednieku kolektīvu slēgt līgumu par medību tiesību nodošanu.
Tāpat žurnāls Medības atgādina, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ situācija Latvijā jau atkal izveidojusies teju vai katastrofāla. Daudzviet tā ir tieši tāda pati, kāda bija 2014. gadā, kad pirmo reizi Latvijā tika konstatēts ĀCM.
Slimu mežacūku atšķirt no veselas ir visai vienkārši, pat mazākās uzvedības izmaiņas var norādīt uz kādām veselības problēmām. Neadekvāta mežacūkas uzvedība var liecināt, ka tā, iespējams, ir inficējusies ar ĀCM.
Medniekiem jāpievērš uzmanība dzīvnieka uzvedībai
Slimu mežacūku atšķirt no veselas ir visai vienkārši, pat mazākās uzvedības izmaiņas var norādīt uz kādām veselības problēmām. Neadekvāta mežacūkas uzvedība var liecināt, ka tā, iespējams, ir inficējusies ar ĀCM. Pamatā ĀCM ir centrālās nervu sistēmas saslimšana, kas attiecīgi izraisa uzvedības izmaiņas. Piemēram, mežacūka griežas ap savu asi, uzvedība var būt gausa un lēnīga. Slima mežacūka var nākt uz barotavu pārmērīgi bieži, līdz barotavas apkārtnē parādās kraukļu ķērkšana un smaka, kas liecina, ka cūka ir nobeigusies.
Ziņo par atrastu nobeigušos mežacūku un saņem samaksu
Lai samazinātu Āfrikas cūku mēra izplatību dabā, Pārtikas un veterinārais dienests aicina ikvienu, kurš, ogojot, sēņojot, medījot, strādājot, sportojot vai vienkārši staigājot, atrod beigtu mežacūku, ziņot par to PVD teritoriālajai struktūrvienībai vai vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā mežacūka atrasta, un saņemt samaksu.
Informēt PVD par atrastajām beigtajām mežacūkām var pa tālruni 29394696. Atradējiem tālākai saziņai nepieciešams paziņot savu kontaktinformāciju, kā arī, izmantojot WhatsApp lietotni, pievienot fotogrāfijas un nosūtīt GPS koordinātas. Lūgums tālruņa numuru neizmantot citiem mērķiem!
Aļņi bez teļiem, asinsparaugi un bezpalīdzīgi sunīši ceļmalā. “Šauj garām!” #252 epizode
Abonē žurnālu Medības!
