Gandrīz vienmēr, sēžot meža vidū, nakts melnumā, uzdodu sev dažādus filozofiskus un zinātniskus jautājumus par mežu, medībām un dzīvniekiem. Tādēļ nolēmu nakts medību burvību aplūkot gan no praktiskā, gan no zinātniskā skatpunkta. Apkopojot mednieku pieredzi un zinātnieku novērojumus, kļuva skaidrs, kādēļ lielākā daļa dzīvnieku sugu ir aktīvas tieši naktī un kā šī izpratne ietekmē medību taktiku, drošību un citus būtiskus aspektus. Jo labāk saprotam dzīvnieku uzvedību diennakts tumšajā laikā, jo lielāka ir iespēja, ka šīs zināšanas pārtop medību veiksmes stāstā.
Nakts medības man vienmēr ir šķitušas īpaši pievilcīgas, jo tās ļauj strādāt laikā, kad daudzas sugas patiesībā ir visaktīvākās. Mežacūkas, vilki, āpši, jenotsuņi un lapsas naktī jūtas drošāk, kustas pārliecinošāk un biežāk iznāk atklātākās vietās, bet krēslas stundās un pirms rītausmas aktivizējas arī brieži un stirnas. Nakts klusums dod medniekam priekšrocību, apkārtējā vide ir mierīgāka, un, ja pats esi disciplinēts, vari pamanīt dzīvnieku agrāk, nekā viņš pamana tevi.
Nakts medības nepieļauj paviršību – redzamība ir ierobežota, skaņas šķiet tuvākas un izteiktākas. Katrs zara krakšķis zem kājām, tuvojoties medību tornītim, vai dīdīšanās tornī uz krēsla un citas skaņas šķietami pastiprinās vairākas reizes. Kļūdas tiek piedotas retāk, tādēļ viss balstās uz pieredzi, sagatavošanos un taktiku. Pārvietoties lēni, klusām, bieži apstāties un klausīties, izmantot pievilināšanas skaņas ar mēru, sākot klusi un pakāpeniski. Vienmēr ņemt vērā vēja virzienu, jo oža naktī dzīvniekiem ir galvenā maņa, lai izdzīvotu.
Lai nakts medības būtu baudāmas un iespējami mazāk pārsteigtu nesagatavotu, īpaši svarīga ir drošība. Jāatceras gan par medību noteikumiem, kas spēkā diennakts tumšajā laikā, gan jāspēj orientēties telpā un laikā, skaidri apzinoties, kur atrodies. Tādēļ svarīga nozīme ir tehniskajiem līdzekļiem jeb ekipējumam. Sarkanās vai zaļās gaismas lukturi dzīvniekus traucē mazāk nekā balta gaisma, savukārt bez laba apgaismojuma nakts medībās vispār nav ko darīt. Uzticams rokas un pieres lukturis, kā arī termālais vai nakts redzamības ekipējums būtiski paplašina iespējas, bet maskēšanās un smakas kontrole bieži izšķir, vai dzīvnieks pienāks vēl dažus metrus tuvāk vai vispār ienāks mednieka redzes laukā.
Protams, vienmēr jāatceras, ka ar ieroci tumsā jārīkojas īpaši atbildīgi, gan ar to apejoties pielādējot vai izlādējot, gan šaujot, paturot prātā, ka šāvienu atļauts raidīt tikai uz skaidri identificētu mērķi, ne kustību un skaņu virzienā.
Simtiem mazu nianšu nakts medības var pārvērst gan par brīnišķīgu veiksmes stāstu, gan par katastrofu. Ja pieredzē krātās zināšanas apvieno ar pacietību un izpratni, nakts medības kļūst ne tikai rezultatīvas, bet arī īpaši aizraujošas, jo katra iziešana tumsā ir citāda un nekad nevar zināt, kurš būs tas, kas pirmais iznāks no tumsas.
Vairāk lasi žurnāla Medības marta numurā vai portālā lasi.lv.
Kad alnis lamājas, sasaluši bebri un lietas, kas kaitina. Video blogs #104
👉 Abonē 9 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē e-izdevumu 9 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības marta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
