Katrā mednieku klubā ir savas tradīcijas, savas ieražas un ir lietas, kas tiek darītas īpašā, tieši šeit raksturīgā veidā. Tur jau arī slēpjas tā medību burvība, ka mums ir daudz kas kopīgs, bet vienlaikus – tik dažādu variāciju par vienu un to pašu tēmu.
Bija man vienreizēja iespēja medīt kopā ar mednieku klubu “Vītiņi”, kā arī iepazīt šīs mednieku apvienības dažādos mazos trikus.
Uzmanību! Notiek medības
Atšķirībā no citām valstīm mums nav jāuzstāda zīmes mežā vai uz ceļiem, kas brīdina par to, ka notiek medības. Tomēr tā ir lieliska iniciatīva no “Vītiņu” un arī Liepājas mednieku kluba puses, kas šoreiz medīja kopā. Uz ceļiem ap mastu tika izvietotas zīmes, kas brīdināja par to, ka šeit notiek medības. Tā ir cieņas izrādīšana līdzcilvēkiem, kā arī noteikti mazina iespējamos konfliktus un nesaprašanās. Zīmes netiek liktas, lai kādu aizbiedētu vai neļautu kādam konkrētā vietā pārvietoties. Gluži otrādi – tās paredzētas, lai cilvēkiem nerastos dažādi negaidīti pārsteigumi. Tā ir fantastiska un apsveicama doma, ko īsteno šo abu klubu vadītāji kopā ar biedriem.
Selektīvu medību principi
Ieejot “Vītiņu” medniekmājā, uzmanība uzreiz tiek pievērsta sienai, kas veltīta informācijai un paskaidrojumiem par staltbriežu selektīvu medību principiem. Bildes un paskaidrojumi izkopēti no grāmatām, un jebkurš kluba mednieks jebkurā brīdī var aplūkot un atsvaidzināt atmiņu par to, kādi brieži būtu medījami. Ir bildes, kurās salīdzināti dažādi ragi, tāpat ir arī staltbriežu buļļu attēli, kas uzskatāmi parāda, kurš no buļļiem būtu un kurš nebūtu medījams. Visiem medniekiem ir skaidri un saprotami parādīti šie principi.
Atmiņas jātur cieņā
Plakāts ar atmiņām no senākiem laikiem. Arī šādas bildes rotā Vītiņu mednieku kluba medniekmājas sienu. Atgādina par senām tradīcijām, veidiem, kā agrāk tika kopta medību saimniecība. Tās ir atmiņas, kuras vērts ik pa laikam atcerēties un novērtēt. Plakāts sagatavots tālā 1976. gada janvārī un joprojām pieejams apskatei ne tikai vecajiem, bet arī jaunajiem.
Uzreiz maisos
Katrā medniekmājā ir izteiktas gaļas sadales tradīcijas. Ir vietas, kur porcijas noliek uz galdiem, citur liek spaiņos, bet “Vītiņu” mednieki gaļas porcijas uzreiz liek maisos. Ne visas. Dažas bija uz paplātēm, bet maisi tiek izmantoti, kad paplātes beidzas. Toties ir mednieki, kuriem nav jāuztraucas par to, kur likt gaļu, jo nav reta situācija, kad kāds mednieks staigā apkārt un taujā kolēģiem pēc lieka maisa.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” novembra numurā
