– Un šeit ir papildu garnējums jūsu desmaizei, – vārna sacīja, lidojot virs pusdienu pauzi ieturoša mednieku kolektīva.
***
Sarunājas divi mednieki:
– Es vakar biju uz vakti, bet pirms tam mežā salasīju trīs spaiņus sēņu sievasmātei.
– Un ja nu tās ir indīgas?
– Ko nozīmē ja nu!?
***
Divi mednieki aizbrauc komercmedībās, ieiet restorānā, apsēžas pie galdiņa un saka viesmīlim:
– Mums, lūdzu, marinētas ziloņu uzacis ar griķiem.
– Āfrikas vai Indijas ziloņa uzacis? – mierīgi jautā viesmīlis.
– Dodiet Indijas.
Viesmīlis aiziet, bet pēc pāris minūtēm atgriežas un saka:
– Atvainojiet, diemžēl mēs nevarēsim izpildīt jūsu pasūtījumu.
– Kāpēc?
– Griķi beigušies…
***
Lāču tēvs māca mazo lācēnu:
– Dēls, kad mežā satiksi cilvēku, nemeties viņam uzreiz virsū, bet lēnām pāris reizes apej apkārt.
– Kāpēc tā, tēti?
– Nu, gaļa būs tīrāka…
***
Mednieka sieva ierodas mājās dārgā sabuļādas kažokā. Vīrs neizpratnē, izvaicā par kažoka iegūšanas veidu.
– Eju pa parku, uz soliņa atzveltnes uzmests kažoks, tuvumā neviena, pasaucu, neviens neatsaucas, pielaikoju – kā uzliets, redzi, cik skaists.
– Jā, tev gan paveicies.
Pēc pāris nedēļām sieva ierodas, greznojusies ar briljantu kaklarotu, auskariem, skaistu gredzenu… Vīrs atkal uzdod mērķtiecīgus jautājumus.
– Eju garām juvelieru veikalam, skatos, zemē kārbiņa. Atveru, tur visas šīs rotas, tuvumā neviena, pasaucu… utt.
– Tev nu gan veicas. Es aizvakar laulības gultā atradu apakšbikses, pielaikoju, johaidī, par lielām!
Dzīvnieku marķēšanas dzinējmedībās, vēlme satikt lāci un lūšu sāga. “Šauj garām!” #253 epizode
Abonē žurnālu Medības 2025. gadam
Žurnāla Medības oktobra numurā lasi par dzinējmedībām un selekciju!
