– Galīgi nezinu, ko lai dara ar suni. Viņš visu laiku medī motociklus.
– Nu, tas jau nekas. Visi suņi tā dara.
– Jā, bet manējais aprok tos dārzā…
*
Kādā Āfrikas ciemā dzīvoja lauva, kas periodiski ieradās aplokos un aprija vietējo iedzīvotāju mājlopus. Tika nolemts nolīgt pieredzējušu mednieku, lai tiktu galā ar lauvu. Īsāk sakot, viņi atrada mednieku un viņš sāka izsekot lauvu. Meklēja dienu, divas, trīs – bez rezultātiem. Tad mednieks nolēma izmantot kādu triku. Viņš palūdza nokaut govi, bet tās ādu iedot viņam. No ādas mednieks uztaisīja apmetni un, paslēpies zem tā, palika pa nakti liellopu aplokā.
Nakts vidū viss ciems pamodās no mežonīgiem kliedzieniem. Visi sapulcējās pie aploka un ieraudzīja visapkārt uz zemes asinis, bet ne miņas no lauvas.
Pūlis bija pārsteigts:
– Kas notika? Kur ir lauva?
– Brauciet ellē ar savu lauvu! Labāk pasakiet, kurš idiots ielaida bulli aplokā!
*
Trīs mednieki lielās. Pirmais:
– Es reiz devos medībās un laukā ieraudzīju bariņu zaķu. Aprēķināju visu, notēmēju, izšāvu. Visus nomedīju.
Otrais mednieks:
– Es ar divām lodēm divus lielus kuiļus noliku.
Trešais:
– Kaut kādas savādas jums tās medības. Es izgāju mežā ar vienu patronu. Skatos, vilku bars meža noriņā. Es lavījos apkārt, rēķināju, mērīju, kamēr atradu vietu. Izšāvu. Puse bara gar zemi. Otra puse dabiski metās man pakaļ. Skatos pāri plecam – tie jau tuvu. Es uzrāpos kokā. Vilki sāka to grauzt un ātri vien nograuza. Es kā vāvere pārlēcu uz otro koku. To vilki arī nogāza. Es lēcu uz trešo un nedaudz neaprēķināju. Nokritu.
– Un? Kas tālāk bija?
– Kas, kas… Saplosīja gabalu gabalos!
*
– Agrāk, kad biju aktīvs mednieks, man vienās medībās izdevās ar vienu šāvienu nomedīt deviņas irbītes.
– Tu laikam uz olām ligzdā šāvi…
*
Viesnīcnieks viesim:
– Grāfa kungs arī kopā ar jums dosies medībās? Viņš taču nav spējīgs atšķirt zaķi no kaķa!
– Nu, par to droši vien jums vieglāk spriest nekā man, jo viņš taču jūsu restorānā katru dienu pusdieno…
*
Mednieks atgriežas no meža, un ciemata bērni lūdz viņu pastāstīt pašu briesmīgāko notikumu viņa mednieka karjerā.
– Nu ko… Reiz es devos medības, kad pēkšņi man no mugurpuses piezagās milzīgs un ļoti briesmīgs lācis. Tas sagrāba mani un saspieda tik stipri, ka sāku zaudēt elpu. Ierocis izkrita man no rokām. Vai zināt, ko lācis izdarīja pēc tam? Tas pacēla bisi un iespieda stobra galu man mugurā, tieši starp lāpstiņām.
– Ko tad jūs darījāt pēc tam? – vaicā pārsteigtie bērni.
– Kas man cits atlika, – nopūšas mednieks, – apprecēju viņa meitu. Izrādījās, ka tas bija viņas papucis, pārģērbies par lāci…
*
– Kā gāja medībās?
– Labi. Piecatā nomedījām vienu zaķi
– Kā tad jūs to sadalījāt?
– Mēs to nemaz neatradām…
*
Mežā satiekas divi mednieki. Piesēduši uz celmiem, sāk runāties. Pirmais ar nopūtu saka:
– Manas mīļākās medības ir lauvu medības. Tikai te jau nav Āfrika, kur tu tos lauvas te atradīsi…
– Nebēdā. Viens mans draugs rītā laiž uz Āfriku, viņš paņems tevi līdzi.
Otrs mednieks saka:
– Man, savukārt, visvairāk patīk leopardu medības, bet te jau nav Āfrika. Kur tu te leopardu atradīsi.
– Nebēdā! Mans draugs dodas uz Āfriku rīt, viņš tevi paņems līdzi.
Abi sēdēja kādu brīdi, domāja galvas nokāruši. Un pēkšņi vienbalsīgi:
– Pie velna to Āfriku! Laižam rīt uz ezeru pīlēs!
*
Pieredzējušam medniekam uzdod jautājumu:
– Kāds bija jūsu pats veiksmīgākais šāviens – mušai acī?
– Nē, cilvēkēdāju cilts virsaitim dibenā.
– Kāpēc tas būtu uzskatāms par veiksmīgu?
– Jo tādēļ man izdevās aizbēgt no viņa!
*
Medībās:
– Kāpēc tu nešauj to zaķi?
– Paskaties, kā tas skrien. Pie velna. Ja nu tam ir trakumsērga?!
*
Sēž divi mednieki laivā. Maskējas. Pēkšņi viens pamana pīli, kas peld gar niedrēm, un paceļ ieroci.
– Nu, tas nav īsta mednieka cienīgi šaut peldošu pīli.
– Pareizi. Labāk es pagaidīšu, kad tā apstāsies.
Kādam vajadzētu būt maksimālajam vilku skaitam Latvijā? Kad vilki tuvojas sētai
Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | e-žurnāls Mednieks/Makšķernieks
