Šis būs stāsts par sadarbību ar savu medību suni. Tie, kam ir asinspēdu suņi, universālie putnu suņi, spanieli vai retrīveru grupas šķirnes suns, un arī tie, kam ir laikas un dzinējsuņi, zina, cik svarīgi ir nodibināt kontaktu ar savu medību kompanjonu un palīgu. No tā ir atkarīgs ne tikai medību rezultāts, bet arī ikdienas kopdarbs un pat attiecības, ja tā var teikt. Suns, kas neklausa, nespēj koncentrēties uz uzdevumu un tādēļ nespēj izpildīt to, ko saimnieks no viņa sagaida, sagādā vilšanos. Turpretī sekmīgas medības gan saimniekam, gan sunim ir fantastiska balva par darbā ieguldītajām pūlēm.
Tas bija jūnija sākums, kad devos nu jau trešo reizi uz vienu un to pašu medību platību vietu, lai atrastu buciņu, kurš 1. jūnijā mani piemānīja. Es nopētīju izcirtumu gan ar binokli, gan ar termokameru Pulsar Oryx, taču, neko neieraudzīdama, devos tālāk. Iznākot klajākā vietā, buks, kurš bija noslēpies avenēs, mani ieraudzīja un aizlaidās prom. Tik daudz sapratu, ka tas ir āzis, un nolēmu, ka man noteikti ir jāredz, vai tas ir selektīvais vai nē. Otrajā medību reizē man viņu neizdevās atrast. Redzēju citas stirnas un pusnakts miglā trīs daiļas briežu govis ar vienu teliņu izcirtumā, lapsu ģimeni un slokas, kas uz ceļa lasīja sīkos akmentiņus, taču neko nenomedīju.
Un tad pienāca diena, kad man izdevās atklāt buku medību sezonu. Mēs aizbraucām uz to pašu platības daļu, izstaigājām izcirtumus un jau pus desmitos uzkāpām kāpā, kas ir vienā no mastiem. No tās atklājas skats uz lielu izcirtumu, kuru es, protams, pārlūkoju. Tikai pēdējā brīdī pamanīju kustību un sapratu, ka tur ir āzis, kas dodas uz izcirtuma malu. Attālums bija apmēram 300 metri. Cik vien klusi spēdama, metos lejā pa kāpu, lai pieietu pie izcirtuma un mēģinātu ieraudzīt šo buku, cerēdama, ka tas nebūs aizlaidies. Lavoties pa stigu, es ik brīdi gaidīju, kad āzis izleks man priekšā un ieraudzīs, taču viss bija kluss.
Un te ir jāpiebilst, ka visu laiku man līdzi bija mans trīs gadus vecais Veimāras putnu suns. Tā ir universāla medību šķirne. Lieli suņi, kuriem ir putnu meklēšanas un norādīšanas instinkts, kā arī spēja meklēt asinspēdas, jebkādu nomedīto dzīvnieku un atnest jebkādu medījumu, kuru suns ir spējīgs pacelt vai pavilkt. Līdz ar to šie suņi ir izmantojami ļoti plaši, un, pateicoties lielajam intelektam, tiem var daudz ko iemācīt. Tad kā man izdevās pilnīgi klusi pielavīties bukam un nomedīt to gandrīz vai klajā izcirtuma malā, kur auga vien dažas nelielas eglītes?
Medību suņi principā ir ļoti gudri dzīvnieki, un pastāvīgā sadarbībā ar saimnieku tie visu laiku mācās. Jo vairāk komandu tie zina, jo vieglāk apgūst katru nākamo. Sevišķi, ja teoriju pastiprina prakse.
Iespējams, kāds teiks, ka putnusuni nevajag ņemt līdzi pastaigās pa platībām uz buku medībām vai medījot bebrus, taču viss ir atkarīgs no pielietojuma.
Vairāk lasi žurnāla Medības jūlija numurā vai portālā lasi.lv!
Lai nebūtu sūdi ventilatorā! Tehnoloģiju lielie noslēpumi! “Šauj garām!” #343 epizode
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
< />
