Visus civilajiem piederošos ieročus varētu rekvizēt – tieši to paredzēja iepriekšējā Lietuvas Ieroču un munīcijas kontroles likuma redakcija. Pēc teroraktiem Parīzē, Eiropas Savienība (ES) pastiprināja ieroču, munīcijas un sprāgstvielu aprites kontroli. Lietuvas Mednieku biedrības (LMB) jurists Mindaugas Jablonskis norādīja, ka Lietuvas varas iestādes uztvēra to kā iespēju veikt grozījumus un ieviest dažādas jaunas normas, kas daudzējādā ziņā bija pat stingrākas, nekā ES tiesību aktos.
“Toreiz mūsu valdība izstrādāja normas, kas reglamentē rīcību militārā iebrukuma gadījumā. Viena no tām paredzēja, ja valstī ir izsludināta ārkārtas vai kara situācija, policija savāc visus civilajiem iedzīvotājiem piederošos ieročus. Ne tikai medību vai sporta, bet pat apbalvojuma ieročus,” pastāstīja Mindaugas Jablonskis.
LMB pārstāvis norādīja, ka medniekus pārstāvošā organizācija nekavējoties vērsās pie valsts prezidentes Daļas Grībauskaites ar aicinājumu uzlikt veto, kas arī tika darīts.
Organizācija saņēma prezidentes kancelejas pateicību par pilsonisko modrību un atbildību. LMD adresētajā vēstulē teikts: “Nedrīkst būt pārkāptas tautas un ikviena pilsoņa tiesības pretoties agresoram, okupantam vai jeb kam citam, kas apdraud Lietuvas neatkarību, teritoriālo vienotību un konstitucionālo kārtību.”
MEDĪBAS + PIELIKUMI = 6 žurnāli + 2 pielikumi
Ieroču un munīcijas kontroles likuma grozījumu projekts tika nosūtīts atpakaļ uz Seimu, vienlaikus prezidente ierosināja, lai ārkārtas vai kara situācijā civiliedzīvotājiem piederošie ieroči tiktu tiem atstāti un tos varētu paņemt uz laiku vai rekvizēt tikai izņēmuma gadījumā, kad tie būtu nepieciešami valsts bruņoto spēku vajadzībām, vai būtu informācija, ka ieroča īpašnieks nav uzticams pilsonis un varētu vērst ieroci pret Lietuvas valstiskumu un tautu. Šīs normas tika iekļautas Lietuvas Ieroču un munīcijas kontroles likumā.
Kā norādīja Mindaugas Jablonskis, mednieki, bijušie policijas un specdienestu pārstāvji, sporta šāvēji un citi ieroču īpašnieki ir riska grupā. “Ir zināms, ka pirms iebrukuma Ukrainā Krievijas izlūkdienests vāca informāciju par to, kur dzīvo mednieki, policisti un citi ieroču īpašnieki, kas varētu izrādīt bruņotu pretošanos iebrucējiem. Šiem cilvēkiem arī Lietuvā ir jādod iespēja aizstāvēt savu māju un ģimeni, kā arī izdarīt izvēli – ziedot ieroci armijas vajadzībām, iestāties oficiālajās aizsardzības vienībās vai doties partizānos,” sacīja LMD jurists.
Attiecībā uz Latviju, likums Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli nosaka, ka, lai īstenotu šā likuma 13.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā noteikto, par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura ir tiesīgas izņemt personu īpašumā esošus ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises un pirotehniskos izstrādājumus, noteiktas bīstamās ķīmiskās, bioloģiskās un radioaktīvās vielas. Likumprojekta anotācijā arī minēts, ka likumprojekts nosaka preventīvos nolūkos izņemt no privātām personām noteiktas ķīmiskas, bioloģiskas un radioaktīvas vielas un ieročus, arī tad, ja to glabāšana notikusi likumīgi. Žurnāla redakcija centīsies noskaidrot, uz kādām situācijām un kuriem šaujamieroču īpašniekiem likuma nosacījumi varētu attiekties.
Atgādinām, ka 11. maijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks tikās ar Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētāju Jāni Baumani, lai pārrunātu turpmāko sadarbību visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanā un atbalsta sniegšanā Ukrainai. A. Pabriks un J. Baumanis apsprieda aizsardzības nozares un Latvijas Mednieku sadarbības iespējas, tostarp, medniekiem pievienojoties Zemessardzei vai piedaloties rezervistu apmācībā, kā arī citos veidos brīvprātīgi iesaistoties valsts aizsardzības spēju stiprināšanā.
Žurnāla Medības maija numurs šeit!
Par jauniem aizliegumiem, kļūdām un mednieku izsekošanu. “Šauj garām!” #125 epizode
