Grozījumi Medību noteikumos radījuši arī virkni neskaidrību. Viens no šādiem neskaidrajiem ir jēdziena robežlīgums pielietošana.
Normatīvajos dokumentos noteikts, ja medību tiesību lietotājs noslēdzis robežlīgumu (vienošanos par kopīgām medību iecirkņu robežām) ar visiem blakus esošajiem medību tiesību lietotājiem un šis līgums reģistrēts VMD, tad medību platība ir uzskatāma par vienlaidu platību arī tad, ja attālums starp viena medību tiesību lietotāja platībām robežlīguma ietvaros ir lielāks par 100 metriem. Vienkāršoti izsakoties – ja medību kolektīvs robežlīgumā vienojies ar visiem kaimiņiem par ārējām robežām un reģistrējis līgumu VMD, tad šo robežu iekšienē medību platībās drīkst būt pārrāvumi, kas lielāki par 100 metriem. Robežlīgumu slēdz uz termiņu, kas nav mazāks par vienu gadu.
1. zīmējumā redzama situācija, kad klubam B ir divi iecirkņi, kurus šķir vairāk nekā 100 metru pārrāvums, kurā zemes īpašnieks ir noslēdzis līgumu ar citu medību tiesību lietotāju. Vai noslēdzot robežlīgumus ar visiem kaimiņiem abi iecirkņi klubam B tiks uzskatīti par vienu? Vai pietiks, ja robežlīgums būs tikai ar klubu A, lai abus iecirkņus uzskatītu par vienu? Savukārt 2. zīmējumā situācija ir cita. Abus iecirkņus šķir vairāk nekā 100 metru pārrāvums, par kuru zemes īpašnieks nav noslēdzis medību tiesību nomas līgumu.
Vai robežlīgums patiešām jāslēdz ar visiem kaimiņiem un kā punkts par robežlīgumiem darbosies, skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis:
“Pirms situāciju analīzes ir jānocitē Medību noteikumu 24.2 punkts : Par šo noteikumu 24.1 punktā minētajiem blakus esošajiem medību iecirkņiem uzskata:
24.21. medību iecirkņus, kas savstarpēji saskaras;
24.22. medību iecirkņus, kas savstarpēji nesaskaras un starp tiem nav reģistrēts cits medību iecirknis;
24.23. medību iecirkņus, starp kuriem ir publiskā ūdenstilpe, kuras platums šaurākajā vietā starp medību iecirkņiem nav lielāks par 100 metriem.
Domāju, ka noteikumi precīzi definē līguma subjektus.
1. gadījumā shematiskais attēlojums neatbilst situācijas aprakstam (starp viena subjekta atsevišķiem medību iecirkņiem ir cita subjekta medību iecirknis). Objekts ir medību iecirknis – robežlīgums jāslēdz ar visiem medību iecirkņiem – nepietiks ar vienu. Medību iecirkņi robežojas ar C, D, E.;
Ja starp B medību iecirkņiem nav reģistrēts cits medību iecirknis, tad darbojas 24.22. punkta nosacījums – kaut atsevišķie medību iecirkņi reģistrēti vienam medību tiesību lietotājam.”
Diskusija. Par robežlīgumiem, gailīšiem un mežacūku auglību. “Šauj garām!” #126 epizode
Žurnāla Medības maija numurs šeit!
