Latvijas Mednieku asociācijas jaunumi
“Martā noslēgumam tuvojās Medību noteikumu grozījumu izstrāde. Cerams, ka līdz ar jaunās medību sezonas sākumu tie stāsies spēkā,” stāsta Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. “Šie grozījumi ir ļoti gaidīti, un tie bija nepieciešami saistībā ar grozījumiem Medību likumā, lai mēs varam plānot savu dzīvi un saprast, kas un kā būs jaunajā medību sezonā.
Jaunu medību iecirkni Valsts meža dienests reģistrēs tikai tad, ja tā platība būs ne mazāka par 350 hektāriem, ja to reģistrē medību tiesību īpašnieks vai īpašnieku apvienība, vai ne mazāka par 1000 hektāriem, ja iecirkni reģistrē medību tiesību lietotājs. Līdz šim reģistrētie medību iecirkņi, kuru platība ir mazāka par 350 ha, 2023. gada 1. aprīlī no VMD reģistra tiks izslēgti. Šīs izmaiņas paredzētas, lai pēc iespējas samazinātu klubu šķelšanos. Tāpat platības tiks labāk apsaimniekotas. Ir skaidrs, ka medību saimniecību nav iespējams izveidot ne 100, ne 200 un ne 300 hektāros.
Ar grozījumu spēkā stāšanos minimālā medību iecirkņa platība, kurā atļauts medīt stirnas un mežacūkas, būs 350 ha. Mežacūku, lapsu un jenotsuņu medībās būs atļauts izmantot termālos tēmēkļus.
Pašlaik medībās iestājusies pauze, tāpēc medniekiem būtu vairāk laika jāpievērš šaušanas prasmju uzlabošanai, jāpilnveido prasmes apieties ar ieroci. Šautuvju apmeklējumus vajadzētu organizēt klubu līmenī. Nevar cerēt, ka meistarība radīsies, guļot blakus plintei.
Tāpat šobrīd var pievērsties sīko plēsēju medībām. Lapsas apēd 70 līdz 80 procentus jaundzimušo stirnēnu. Ir viela pārdomām. Savukārt Amerikas ūdele izposta 90 procentus pīļu ligzdu. Ja mums ir vēlēšanās medīt kā stirnas, tā pīles, ir jāķeras pie sīkajiem plēsējiem! Turklāt šobrīd nav lielo dzīvnieku medību laiks. Līdz aprīļa vidum medījami bebri, un, protams, nedrīkst aizmirst par mežacūku medībām.
Gatavojamies šī gada festivālam Minhauzens. Ceru, ka visiem medniekiem tā ir priecīga ziņa un nenotiks nekas tāds, kas mums varētu traucēt. Paredzēts, ka festivālu rīkosim ļoti skaistā vietā Kurzemē. Precīzu vietu pagaidām neatklāšu.
Tāpat sekojam līdzi norisēm Ukrainā un pasaulē kopumā. Esmu ne reizi vien teicis, ka medniekus nevar uzskatīt par bruņotu formējumu. Taču tas, ka mednieki spēj aizsargāt savu māju, ģimeni un savus kaimiņus, gan ir viennozīmīgi. Tā tam ir jābūt, un medniekiem tam jābūt gataviem. Martā notika lāča uzbrukums mežkopim. Domāju, no tā nevajag taisīt sensāciju, taču jau sen bija skaidrs, ka agri vai vēlu tas gadīsies. Ar to jārēķinās arī nākotnē.
Nezinu, ko saka dīvāna eksperti, taču es savā dzīvē esmu redzējis aptuveni pusotru līdz divus tūkstošus lāču dažādās situācijās. Es šos dzīvniekus pazīstu ļoti labi. Cilvēkam pašam adekvāti jāuzvedas. Nevajag mukt prom. Ja lācis vēlēsies cilvēku noķert, tas to izdarīs jebkurā gadījumā. Mukšana plēsēju uz to izprovocē. Jāpaliek uz vietas, jāietur pauze un jāļauj lācim atkāpties. Un lācis to izdarīs.
Taču vienlaikus ir jādomā par dažu atsevišķu pārdrošu īpatņu izņemšanu no populācijas. Tas, kas notika ar pieradinātajiem lācēniem, tos vadājot pa reģioniem un cerot uz brīnumu, ir tikai likteņa izaicināšana. Šie dzīvnieki agri vai vēlu nonāks konfliktā ar cilvēku, un tas beigsies nelabvēlīgi cilvēkam.”
Latvijas Mednieku savienības jaunumi
Sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tur notiekošo karadarbību Latvijas Mednieku savienība ir aktualizējusi sadarbības līgumu ar Aizsardzības ministriju. Esam vērsušies pie Aizsardzības ministrijas ar aicinājumu izstrādāt skaidru plānu savai valstij lojālu un tās aizsardzībā piedalīties gatavu mednieku iesaistei valsts aizsardzības spēju uzlabošanā. Notikumi Ukrainā skaidri parāda, ka ienaidnieka iebrukuma un valsts totālās aizsardzības gadījumā ne tikai armijai, bet arī vietējiem iedzīvotājiem ir milzīga nozīme pretinieka kaujas spēju mazināšanā. Daļa mednieku jau šobrīd ir NBS un Zemessardzes rindās, bet pārējiem, kuri ir gatavi aizstāvēt savu valsti, ir jābūt skaidrībai, kā viņiem rīkoties X stundā. LMS aicina Aizsardzības ministriju izstrādāt mednieku informēšanas un apmācības programmu par mednieku rīcību valsts apdraudējuma gadījumā.
Martā Kazdangā norisinājās Dienvidkurzemes reģionālā medību trofeju izstāde, kuru rīkoja LMS Dienvidkurzemes reģiona Aizputes nodaļa. Šī bija viena no līdz šim lielākajām reģionālajām trofeju izstādēm Latvijā. Kopumā tika novērtētas 282 medību trofejas. Kā jau tas bija sagaidāms, visvairāk bija staltbriežu trofeju – kopumā 203. No tām 35 jeb vairāk nekā 17% trofeju novērtētas ar zelta medaļu, kas ir lielākais līdz šim reģionālā izstādē izstādītais zelta medaļai atbilstošo staltbrieža trofeju skaits. Izstādē apskatāma arī otrā visu laiku labākā Latvijas staltbriežu trofeja, kas novērtēta ar 244,57 CIC punktiem. Trofeju 2021. gada septembrī Dienvidkurzemes virsmežniecības Bārtas pagastā ieguvis Gaitis Grasmanis. Medību trofeju vērtēšanu šajā izstādē nodrošināja LMS sadarbībā ar Medību trofeju vērtēšanas nacionālo komisiju un Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
Martā, skolēnu brīvdienu nedēļā, Latvijā norisinājās Jaunsardzes nometnes, kuru ietvaros saskaņā ar LMS un Aizsardzības ministrijas vienošanos par sadarbību notika arī lekcijas par medībām un to nozīmi mūsdienās. Lektorus šajās lekcijās nodrošināja LMS. Šogad mums bija iespēja piedalīties četrās nometnēs – Madonā, Drabešos, Valmierā un Rīgas reģionā. Šī bija lieliska iespēja pastāstīt par medībām gandrīz divsimt jauniešiem, daudzi no kuriem izteica vēlmi nākotnē kļūt par medniekiem.
Ar šī gada 1. aprīli stājas spēkā grozījumi Medību likumā. Šie grozījumi paredz vairākas izmaiņas. Minimālā medību iecirkņa platība, kurā atļauts medīt stirnas un mežacūkas, būs 350 hektāri. Mežacūku, lapsu un jenotsuņu medībās būs atļauts izmantot siltumu uztverošos jeb termālos tēmēkļus. Jaunu medību iecirkni Valsts meža dienests reģistrēs tad, ja platība būs ne mazāka par 350 hektāriem (ja iecirkni reģistrē medību tiesību īpašnieks) vai 1000 hektāru (ja iecirkni reģistrē medību tiesību lietotājs). Līdz šim reģistrētie medību iecirkņi, kuru platība ir mazāka par 350 hektāriem, no VMD reģistra tiks izslēgti 2023. gada 1. aprīlī.
Par robežlīgumiem, gailīšiem un mežacūku auglību. “Šauj garām!” #126 epizode
Žurnāla Medības maija numurs šeit!
